Daugavpils novada Kultūras centrā ”Vārpa” norisinājās Valsts zivju fonda projekta ”Dažādu sabiedrības grupu izglītošana par Daugavpils novada zivju resursiem” rīkotais seminārs, kura laikā interesentiem tika stāstīts par zivju slimībām, kas sastopamas Daugavpils novada (un arī Latvijas) ūdenstilpēs.
Seminārs norisinājās trijās daļās. Pirmajā daļā, lielāka uzmanība tika pievērsta sabiedrības izglītošanai par zivju slimībām un to izplatības ierobežošanas iespējām.
Semināra vadītāja, DU vadošā pētniece Dr.biol. Muza Kirjušina atzīmē, ka no katra iedzīvotāja ir atkarīgs mūsu reģiona ūdenstilpju resursu veselīgums. Nav pieļaujama tādas rīcības īstenošana, kuras rezultātā tiks veicināta slimību izplatība. Bieži vien parastie iedzīvotāji par to pat neaizdomājas:
”Ir jāpērk zivis veselas, ar sertifikātu. Mēs neveram vienkārši paņemt spaini un pārnest zivis no viena ezera, dīķa vai upes citā. Tādā veidā mēs tieši arī izplatām tos ierosinātājus, kuri atrodas konkrētajā ūdenstilpē. No otras puses mēs nevaram paredzēt tās sekas jaunajā zivju dzīvošanas vietā. Jaunie parazīti, kas tiks pārnesti citā ūdenstilpē var ļoti negatīvi ietekmēt vidi, notiks saslimšana.”
Pētniece piebilst, ka svarīgas ir arī zivju audzēšanas tehnoloģijas – barības kvalitāte, ūdenspiegāde, aerācija, jo tās ir lietas, ko cilvēks var ietekmēt.
Otrajā daļā semināra dalībnieki tika iepazīstināti ar zivju parazītiem un veselības riskiem, kas var rasties cilvēkam. Pēc semināra vadītājas teiktā, Latvijas ūdenstilpēs nav sastopams tik daudz zivju sugu, kuras varētu izraisīt cilvēka saslimšanu. Tomēr pastāv vesela virkne tādu zivju parazītu, kas ir redzami ar aci. Ja cilvēks ir neinformēts, viņš sāk uztraukties par zivs veselīgumu, kā arī šaubās vai to var lietot uzturā. Mūsu reģionā saslimstības ir raksturīgas plēsīgām zivīm:
”Difilobotrioze ir raksturīga mūsu reģiona plēsīgām zivīm – zandartiem, līdakām, ķīšiem, asariem, kurus pusjēlus nedrīkst lietot, ja runājam par muskulatūru, jo pārējo mēs parasti iztīrām,” skaidro pētniece.
Lai tikt galā ar parazītiem ir jāizmanto klasiskās to inaktivācijas metodes – sasaldēšana vai termiska apstrāde paaugstinot temperatūru (kārtīga cepšana vai vārīšana), piebilst semināra vadītāja.
Semināra noslēdzošajā daļā dalībnieki iepazinās ar zivju paraugu nosūtīšanas procesu laboratoriskiem izmeklējumiem, kā arī apmeklēja DU Parazitoloģijas un Histoloģijas laboratoriju. Tajā ar mikroskopu palīdzību bija iespēja novērot zivju saslimšanas klīniskās jeb vizuāli redzamās pazīmes.
Autors un foto: Dainis Bitiņš
