Špoģu Mūzikas un mākslas skolas akordeona spēles programmas audzēknis Rolands Kļavinskis aizvadītā gada nogalē pārsteidza ar panākumiem virknē starptautisku konkursu, pārliecinot konkursu žūriju ar izcilu sniegumu un izcīnot pirmās vietas. Tas kļuvis iespējams, tikai pateicoties paša uzņēmībai, skolotājas un vecāku atbalstam.
Tiešsaistē interesantāk
Oktobrī Rolands ieguva pirmo vietu III Starptautiskajā akordeonistu konkursā Viļņā. Novembrī iegūta pirmā vieta XIII jauno akordeonistu-bajānistu konkursā Ukrainas pilsētā Korosteņā, bet decembra sākumā Rolands kļuva par Ukrainas XIII Starptautiskā bajānistu – akordeonistu konkursa „Vizerunki Prikarpatja” laureātu.
Savukārt īsi pirms gadu mijas tika paziņoti Lielbritānijā notiekošā konkursa Music Box fināla rezultāti. Sīvā konkurencē ar jauniem un talantīgiem izpildītājiem no dažādām pasaules valstīm Rolands žūrijas vērtējumā saņēma 98 no 100 ballēm un diplomu par iegūto 1. vietu. Music Box ir starptautisks izpildītājmākslinieku konkurss, kas ik gadu pulcina talantīgus izpildītājmāksliniekus no visas pasaules. Uzvara konkursa finālā sniedz iespēju piedalīties klātienē vienā no prestižākajiem konkursiem Sea Sun Festival Spānijā šā gada maijā.
Jāteic, ka visi minētie konkursi šogad notika nedaudz neierastā veidā – tiešsaistē, jo pandēmijas dēļ klātienē nevar norisināties. Taču tieši šis apstāklis pavēris daudz plašākas iespējas, atzīst Rolanda skolotāja Vija Petrova. Proti, attālināti Rolands var ģeogrāfiski aptvert plašu konkursu klāstu, savukārt klātienē to nespētu pavilkt nedz finansiāli, nedz laika ziņā.
Konkursi notiek ne tikai tiešsaistē, lielākoties tiek ierakstīti un sūtīti video žūrijai. Skolotāja atzīst, ka otrs variants esot pat labāks, jo ir iespēja nofilmēt mājās vairākus variantus, lai gan pieredze liecinot, ka pirmais ir vislabākais. No otras puses ir arī mīnuss, jo šajā gadījumā neesot iespējas dzirdēt pārējos konkursantus.
Vairāk patstāvīga darba
Rolands mācās Spoģu vidusskolas 5. klasē un Špoģu Mūzikas un mākslas skolas 4. klasē akordeona spēles programmā. Visas mācības tagad notiek attālināti, tostarp akordeona spēle. Rolands atzīst, ka mācīties attālināti tomēr ir grūtāk, jo pietrūkst skolotājas klātbūtnes, turklāt caur zoom platformu nevar nodot īsto skanējumu. Taču skolotāja teic, ka, neskatoties uz esošo situāciju, sokas itin labi. Abi virtuāli tiekas katru dienu vai arī Rolands ieraksta savu izpildījumu un nosūta skolotājai, kura pārbauda un sniedz rekomendācijas. “Komunikācijas netrūkst, lai gan klātienē, protams, ir daudz labāk,” saka Vija Petrova.
Rolands ļoti daudz mācās patstāvīgi. Akordeona spēlei ikdienu viņš veltī vismaz divas vai trīs stundas. Dažreiz skolotāja atgādina, ka jāpaspēlē, bet lielākoties Rolands pats ņem rokās instrumentu, jo saprot, ka tikai ar cītīgu darbu var gūt rezultātu. Viņam ne reizi neesot bijis vēlmes mest mūzikai mieru.
Arī mācības Špoģu vidusskolā aizņem daudz laika, turklāt Rolands pret tām izturas nopietni, tāpēc sekmes ir labas. Visvairāk no mācību priekšmetiem viņam patīk latviešu valoda, literatūra, matemātika un mūzika. Zēnam izdodas veiksmīgi apvienot mācības abas skolās, turklāt arī atrast laiku saviem vaļaspriekiem.
Paralēli mācībām Rolands muzicē ansamblī “Bulta”, kur spēlē bungas. Tās palīdzot labāk apgūt ritma izjūtu. Ar ansambli “Bulta” Rolands piedalījies dažādos konkursos, piemēram, konkursa ”No baroka līdz rokam” atlases kārtā Rēzeknē iegūta pirmā vieta, bet finālā Rīgā – otrās pakāpes diploms.
Muzikālais gēns
Pirmo reizi Rolands paņēma rokā akordeonu sešu gadu vecumā. Bijusi sajūta, ka instruments ir smags, tas šķita nepierasti, taču ar laiku zēnam akordeona spēle iepatikās. Iespējams, dēlam ir mūziķa gēns, spriež Rolanda tētis Gunārs. Muzikanti bijuši abi Rolanda vectēvi, viens spēlējis akordeonu, otrs – bajānu. Arī Rolanda mamma Diāna izvēlējusies muzikālu dzīves ceļu – ir Špoģu Mūzikas un mākslas skolas vokālās dziedāšanas pedagoģe. “Ja ģimenē kaut viens ir mūziķis, tad saprot mūzikas lielo nozīmi un ir skaidrs, ka bērni kaut ko, bet mācīsies. Taču bija nostāja, ka bērns pats izvēlēsies mūzikas instrumentu. Kādreiz mums bija mūzikas nometne, Rolands pienāca pie akordeona un pateica, ka mācīsies šo,” stāsta skolotāja. Tētis atzīst, ka Rolands akordeonu izvēlējies, vēl būdams pavisam mazs. Reiz apmeklējuši skolā koncertu. Rolands gājis garām novietotiem mūzikas instrumentiem un apstājies pie akordeona, sācis spaidīt podziņas. To ieraudzījis, skolas direktors pateica, ka bērns jau izrāda pirmo interesi. Vēlāk vecāki piedāvājuši dažādus variantus, bet Rolands devis priekšroku tieši akordeonam.
Izvēlas sarežģītāko
Kopš Rolands uzsāka mācības mūzikas skolā, viņš paguvis piedalīties jau 23 konkursos, no kuriem tikai divos nav iegūtas godalgotas vietas. “Jau nākamajā gadā pēc sagatavošanas devāmies uz konkursu. Viņš knapi varēja uzkāpt uz skatuves, bet jau toreiz ieguva pirmo vietu,” atceras Vija Petrova. Viņa atzīst, ka iespēja piedalīties un vinnēt konkursos esot laba motivācija, taču nav pašmērķis. Galvenais esot noturēt iegūto līmeni, tāpēc daudz jātrenējas. “Tikt uz konkursu nav grūti, taču ir ļoti jāpiepūlas, lai vinnētu. Rolands apgūst daudz sarežģītāku repertuāru nekā parasti bērni apgūst šajā programmā. Jo konkursos citādi nevar, jāpārsteidz ar savu repertuāru un tehniku.” Lielākoties ir vienas kārtas konkursi, taču lielajos starptautiskajos konkursos ir vairākas atlases kārtas. Jebkurā gadījumā konkurence ir liela. Taču tā arī esot milzīga pieredze.
Arī Rolands atzīst, ka dalība konkursā esot labs stimuls: ”Man patīk, ka var kaut kur piedalīties, aizbraukt uz citām valstīm. Esmu bijis Krievijā, Baltkrievijā un Lietuvā.” Visvairāk viņam atmiņā palicis Premium konkurss Baltkrievijā 2019. gada rudenī, jo tas bijis ļoti nopietns un sarežģīts, turklāt vairāku dienu garumā bijusi iespēja noklausīties piesātināto konkursa programmu un redzēt akordeona spēles pasaules zvaigznes. Zēns atzīst, ka dalība konkursos viņam iemācījusi droši kāpt uz skatuves, apgūt daudz jaunu skaņdarbu. Rolandam vislabāk patīk aktīva, ritmiska, mūsdienīga mūzika.
Jāteic, ka Rolands arī pats mēģina rakstīt mūziku. Ir jau tapuši pāris skaņdarbi, vienu no tiem mācījās spēlēt jaunākās akordeona klases audzēknis. Taču plašākai publikai Rolands savus darbus vēl neesot gatavs atskaņot. Nesen viņš ķēries pie jauna skaņdarba rakstīšanas, taču tam esot vajadzīgs laiks un iedvesma. Skolotāja tajā ir saklausījusi džeza ritma intonāciju un arī lirisko daļu. Viņa atzīst, ka zēns šajā skaņdarbā atspoguļo savas emocijas un izjūtas. “Tehniski šie darbi ir daudz vienkāršāki nekā Rolands pats mācās spēlēt, taču kā komponistam iesācējam ir ļoti labi,” secina Vija Petrova.
Lai arī tagad viss mācību un konkursu process notiek attālināti, tas netraucē kalt plānus tuvākam laikam. Uzvarot Music Box konkursā, Rolands ir ieguvis sertifikātu dalībai starptautiskā konkursā Spānijā maijā, taču pagaidām nav zināms, kādā formāta tas notiks. Aprīlī iecerēts piedalīties starptautiskā konkursā Amerikā, kas plānots attālināti. Skolotāja cer, ka izdosies piedalīties arī konkursos Baltkrievijā. Taču tamdēļ vēl ir jāapgūst jauns repertuārs.
Vai visu turpmāko dzīvi Rolands veltīs mūzikai, viņš vēl nemāk teikt. Pašlaik viņam esot doma mācīties par datorspeciālistu, turklāt ar datoru mūziku arī varot rakstīt. Brīvajā laikā Rolands pagūst paspēlēt arī datorspēles un atzīst, ka dators patiešām ļoti “ievelk”, taču viņš protot savlaicīgi apstāties un pārslēgties uz citām lietām. Zēna tētis smejas, ka no datorspēlēm pagaidām vienīgais labums esot komunikācija angliski ar citiem spēlētājiem, kas veicina svešvalodas apgūšanu.
Skolotāja stāsta, ka akordeona klasē pagaidām ir seši mācību gadi, bet perspektīvā plānoti astoņi, tāpēc viņa cer, ka Rolands vēl pagūs vairāk pamācīties akordeona spēli un saprast, vai mūzikai būs nozīmīga vieta viņa turpmākajā dzīvē.
Teksts, foto: Inese Minova