Jūnija beigās vidusskolu absolventi saņēma centralizēto eksāmenu rezultātus un atestātus par izglītības iestādes beigšanu. Latvijā kopumā tika izsniegti 19103 centralizēto eksāmenu sertifikāti (2017. gadā – 18278) tiem jauniešiem, kuri šogad ieguva vispārējo vidējo izglītību. Daugavpils novadā centralizētos eksāmenus kārtoja 121 skolēns, kas ir par 7 skolēniem vairāk kā pērn, t.sk. Malnavas koledžas izglītības programmas īstenošanas vietas “Višķi” audzēkņi. Obligātos eksāmenus skolēni kārtoja latviešu valodā, svešvalodās un matemātikā.
Pēc Valsts izglītības satura centra mājas lapā publicētās informācijas, kopumā vērtējot jauniešu sniegumu centralizētajos eksāmenos, var secināt, ka, salīdzinot ar iepriekšējo mācību gadu, rezultāti nav mainījušies. Šogad sniegums ir nedaudz uzlabojies latviešu valodā, angļu valodā un krievu valodā. Matemātikas eksāmena vidējais rezultāts šajā mācību gadā ir tāds pats kā iepriekšējā mācību gadā. Līdzīgi kā iepriekšējā mācību gadā valsts ģimnāziju vidējie rezultāti eksāmenos ir augstāki par vidējiem rezultātiem valstī, zemākie rezultāti ir vakarskolu un profesionālās izglītības iestāžu izglītojamiem.
Matemātika, latviešu valoda un svešvaloda ir obligātie eksāmeni, kas jākārto visiem vispārējās vidējās izglītības ieguvējiem. Par dažiem procentiem palielinājies to izglītojamo skaits, kuri izvēlējušies kārtot fiziku un bioloģiju.
Salīdzinot ar iepriekšējo mācību gadu, novada skolēnu rezultāti centralizētajos eksāmenos ir uzlabojušies svešvalodās (angļu/krievu), savukārt kritušies – latviešu valodā un matemātikā. Matemātikas eksāmenā rezultāti pasliktinājušies, jo, salīdzinot ar pagājušo gadu, eksāmens bija nedaudz savādāks – standartuzdevumus bērni risināja diezgan labi, taču grūtāk veicās ar nestandarta uzdevumu risināšanu, kas vairāk tika sasaistīti ar kompetenču izglītību.
Latviešu valoda ir gadu no gada novada skolās ir sāpīgais punkts, bet tam ir arī savi objektīvie iemesli, stāsta Izglītības pārvaldes vadītāja Janita Zarakovska: “Ļoti daudzi bērni nāk no krievvalodīgajām ģimenēm, kuriem ir grūtāk sacensties ar tiem, kuriem latviešu valoda ir dzimtā. Bet skolotāji cenšas izmantot daudzveidīgas metodes, arī skolas pedsēdēs izskata jautājumu par latviešu valodas mācīšanu ne tikai vidusskolās, bet arī pamatskolās. Tādēļ šogad rezultāti latviešu valodā ir uzlabojušies Biķernieku un Lāču pamatskolu skolēniem”.
Visaugstākais vidējais apguves koeficients šogad ir Špoģu vidusskolai (65,12 %), Vaboles vidusskolai (63,9 %), Salienas vidusskolai (55,8 %) un Sventes vidusskolai (54,84 %).
Sventes vidusskolas skolēniem vislabāk veicās angļu valodas eksāmenā, krievu un latviešu valodā. Vaboles vidusskolā uzlabojušies skolēnu rezultāti angļu valodā, fizikā un matemātikā. Salienas un Špoģu vidusskolu 9. klašu skolēniem uzlabojušies rezultāti latviešu valodā. Matemātikā savus sniegumus uzlabojuši Zemgales un Vaboles vidusskolu skolēni. Gadu no gada labi rezultāti skolu kopvērtējumā ir krievu valodā kā svešvalodas eksāmenā, vidējais apguves koeficients šajā priekšmetā visās skolās ir pāri 80 %.
Tāpat Janita Zarakovska komentēja, ka dotajā brīdī trūkst latviešu valodas skolotāja Zemgales vidusskolā un sporta skolotāja Vaboles vidusskolā.