Tieši Latvijas valsts dzimšanas dienā, 18. novembrī, savus atvēršanas svētkus piedzīvoja grāmata “Līksniešu atmiņu stāsti”. Grāmatu veidoja Līksnas pagasta kultūras nama aktīvo sieviešu apvienība “Saules taka” sadarbībā ar Līksnas pagasta pārvaldi un biedrību “Līksnas jauniešu kopiena “Kopā””. Grāmatu maketēja Aija Pastare, teksta redaktore Inta Nagle, vāka dizains – Eva Bičkovska.
Vēsturnieks Romualds Gadzāns grāmatas pēcvārdā raksta, ka 19. gs. sākumā Līksnas muižai piederēja gan Kalupe, gan Nīcgale, gan Vabole. Veidojoties pagastiem, kā pirmā no Līksnas tika atdalīta Kalupe 1866. gadā. Pēc Pirmā pasaules kara atdalīja Nīcgali, pēc Otrā pasaules kara – arī Vaboli. Vārds Līksna līdz drukas aizliegumam tekstos tiek rakstīta kā Lejksna, senbaltu valodā tas nozīmē – lāva, zema vieta. Savukārt vēstures avotos Līksna pirmo reizi minēta 1230. gadā.
Līksniešu atmiņu stāstu apkopojumā ir minēti vēstures notikumi un to gaita. Iepazīstoties ar stāstiem, lasītājs var objektīvi novērtēt šīs teritorijas unikalitāti un veidot savu viedokli par notiekošo. Grāmatā apkopoti atmiņu stāsti par dzīvi un notikumiem pagastā dažādos laikos, kas ir papildināti ar unikālām fotogrāfijām. No pirmās līdz pat pēdējai grāmatas lappusei starp neskaitāmām atmiņu rindām jūtama Līksnas garša un smarža, tās īpašā gaisotne, kuru tik ļoti iemīlējuši tie cilvēki, kas Līksnu saukuši un turpina saukt par savām mājām.
Grāmatas veidošanas ideja pirms vairāk kā 10 gadiem bija radusies aktīvo sieviešu apvienības “Saules taka” dalībniecēm, kuras aktīvi apciemoja Līksnas pagasta iedzīvotājus, intervējot un vācot viņu atmiņu stāstus par dzīvi Līksnā. Tāpat grāmatā tika izmantoti pagasta pārvaldes, kultūras nama un bibliotēkas materiāli: līksniešu iesniegtie darbi kultūras nama organizētajos konkursos un uzņemtās fotogrāfijas.
Bijusī Līksnas pagasta kultūras nama direktore Silvija Sproģe pastāstīja, ka grāmata ir par Līksnu un līksniešiem, par vēsturi un mūsdienām, par cilvēkiem un nozīmīgiem notikumiem, kā arī par mums pašiem. “Līksnieši ir ļot9i neatlaidīgi, strādīgi, centīgi, draudzīgi un labi cilvēki. Laiki iet un atmiņas aiziet līdz ar cilvēkiem, tāpēc ir svarīgi tās saglabāt. Lai tas notiktu, tika rīkoti divi konkursi, pirmais – “Līksna laika griežos” un otrais – “Līksna 21. gadsimtā”. Tika iesniegti daudzi atmiņu stāsti, bet tie sagūla grāmatu plauktā un tikai retais tos lasīja. Tad radās doma, ka varētu vēl vairāk sakrāt šos stāstus un izdod grāmatu. Tad tā būtu pieejama visiem, to varētu šķirstīt un lasīt visi”, tā S. Sproģe. Arī Silvija grāmatā raksta par laiku, kad strādāja un vadīja Līksnas pagasta kultūras namu, par tā laika kultūras dzīvi, par saviem senčiem un tēva radiem, kas arī bija līksnieši, par saviem vecākiem, kas pašlaik dzīvo Nīcgales pagastā.
Pēc Silvijas Sproģes grāmatas tapšanas turpmāko ceļu uzņēmās iet jaunā kultūras nama direktore Sanita Pinupe. Sanita ir dzimusi līvāniete, taču arī viņu aizrāva šī ideja un Līksna kļuva ne tikai par darba vietu, bet arī par otrajām mājām. Sanita: “Četri gadi, kuru pavadīju Līksnā, esot par kultūras nama direktori, deva savu redzējumu par šo vietu. Arī tā veidoja nelielu vēstures daļiņu, kas aprakstīta grāmatā. Es paturpināju Silvijas Sproģes ideju un tā mēs šo projektu līdz galam realizējām. To izdarīto darbu tu jau pats nevari tā novērtēt, bet, skatoties uz to rezonansi, ko izraisīja grāmata, to var izjust. Mums raksta arī no citām Latvijas pilsētām, tie, kuru tēvi un vectēvi ir dzīvojuši Līksnā, arī viņi vēlas saņemt grāmatu savā īpašumā. Tā ir vēsture, kas ir svarīga mums visiem. Pliku vēsturi var uzrakstīt, un būtībā, tāda grāmata par Līksnu ir vajadzīga, taču atmiņas – tas jau ir interesantākais. Dzīves stāsts, kas paliek nemirstīgs. Jo tas, kas notiek šodien, rīt jau būs vēsture”.
Līksnas pagasta pārvaldes vadītāja Biruta Ozoliņa ir dzimusi līksniete, un grāmatā stāsta par cilvēkiem, kas Līksnas pagasta vēstures lappusēs ir atstājuši paliekošas vērtības. Biruta Ozoliņa: “Beidzot šī grāmata ir ieraudzījusi dienas gaismu. Darbs tiešām tika ieguldīts ļoti liels. Prieks, ka grāmata savu atvēršanu piedzīvo tieši mūsu Latvijas dzimšanas dienā!”.
Grāmata ir viņas lolojums, Biruta pasākuma gaitā pateicās visiem, kas bija iesaistīti grāmatas tapšanas procesā. Stāstu autori ierakstīja autogrāfus vienā no grāmatas eksemplāriem, kā arī saņēma piemiņas dāvanas. Vairāki autori ir jau aizsaulē, taču lielajā dzīves grāmatā un arī šajā stāstu krājumā būs ierakstīti viņu vārdi, un tā ir vērtība, kas nepazudīs.
Tāpat svinīgā pasākuma gaitā tika pasniegti Daugavpils novada domes Pateicības raksti. Tos saņēma Līksnas pagasta pārvaldes jaunatnes lietu speciāliste Sintija Giptere, SIA “Kļavas V” valdes priekšsēdētājs Viktors Kalāns, zemnieku saimniecības “Pļaviņas” īpašnieks Juris Vingris, Līksnas pagasta iedzīvotāja Anna Komarovska un zemnieku saimniecības “Ozoli” īpašnieks Valentīns Kursišs.
Svinīgajā pasākumā uzrunas teica Daugavpils novada domes priekšsēdētājas 1. vietnieks Arvīds Kucins un Kultūras pārvaldes vadītāja Ināra Mukāne.
Mūsu valsts ir tik stipra, cik stipri esam mēs paši. Var droši apgalvot, ka ikvienam no grāmatu autoriem Līksna ir ne tikai dzimtais novads, tēvu zeme un dzīvesvieta, bet gan visa Latgale un Latvija. Līksnas kultūras nama dramatiskā teātra “Sprīdītis” dalībnieki stāstīja par to, kādēļ viņi mīl Līksnu, par savām ģimenēm un mīlajiem cilvēkiem, kas viņiem ir vesela pasaule.
Svinīgo pasākumu skaistināja vidējās paaudzes deju kolektīvs “Daugaveņa”, amatierteātris “Maskas” un Daugavpils teātra dziedošie aktieri.
Olga Davidova
