No 2015. gada ir iesācies apjomīgs projekts, kuru īsteno Labklājības ministrija kopā ar Latvijas plānošanas reģioniem un pašvaldībām visā Latvijā. Tā ietvaros ar ES fondu finansējuma atbalstu pašvaldības varēs radīt plašu pakalpojumu klāstu, lai bērni, kas šobrīd dzīvo sociālās aprūpes centros, varētu augt ģimeniskā vidē un bērni ar funkcionāliem traucējumiem varētu saņemt sociālo aprūpi un rehabilitāciju savā pašvaldībā. Savukārt pieaugušie ar garīga rakstura traucējumiem atbilstoši savām iespējām un ar speciālistu atbalstu varēs izvēlēties dzīvot patstāvīgi un strādāt sev piemērotu darbu. Tādējādi projekta ietvaros Latvijā notiks deinstitucionalizācija – lielie institucionālās aprūpes centri tiks aizstāti ar sabiedrībā balstītiem sociālajiem pakalpojumiem un ģimeniskai videi pietuvinātiem pakalpojumiem.
Deinstitucionalizācijas pasākumi tiek ieviesti arī novadā. Par to, kādi pasākumi un pakalpojumi tiks ieviesti dažādām projekta mērķa grupām, preses konferencē vairāk stāstīja Sociālā dienesta vadītāja Anna Jegorova.
Deinstitucionalizācija būtībā ir pakalpojumu sistēmas izveide, kas sniedzama personai, kurai ir ierobežotas spējas sevi aprūpēt un kurai nepieciešams atbalsts, lai viņa varētu dzīvot mājās vai ģimeniskā vidē. Tas nozīmē izmantot alternatīvo pakalpojumu tiem pakalpojumiem, kas līdz šim tika sniegti institūcijā. Tie būs sabiedrībā balstīti pakalpojumi, kas skar personas ar funkcionāliem un pārvietošanās traucējumiem, tiem būs iespēja dzīvot mājas apstākļos un būt neatkarīgiem. Savukārt bērni varēs dzīvot ģimeniskā vidē vai vismaz ģimenei pietuvinātā. Bērniem ar funkcionāliem traucējumiem un personām ar garīga rakstura traucējumiem tiks sniegti arī dažādi preventīvie pasākumi.
Līdz ar šī projekta ieviešanu tika izveidota ekspertu grupa, kurā iekļautās personas tika apmācītas, kā pareizi izvērtēt to personu situācijas, kas tiek apzinātas projekta ietvaros. Izvērtēšana jau ir pagājusi, katrai izvērtētajai personai ir izstrādāts atbalsta rehabilitācijas plāns, kā arī izveidots individuālais plāns. Visa informācija ir iesniegta Plānošanas reģionam. Līdz ar šiem atbalsta plāniem Daugavpils novadā veikta apkopošana.
Tika izvērtētas ne tikai tās personas, kas dzīvo mājās, bet arī tās, kas dzīvo sociālās aprūpes iestādēs, tostarp Naujenes bērnu namā un VSAC „Latgale” filiālē „Kalkūni”. Bērnu namos visas personas izvērtētas 100 %. “Jāsaka, ka ne visi mājās dzīvojošie piekrita izvērtēšanai, jo tas ir samērā ilgs skaidrojošais process, lai izprastu šī projekta būtību. Izvērtējot 64 Kalupes pansionāta klientus, no kuriem 48 ir novada iedzīvotāji, bija izteiktas vēlmes, kur viņi gribētu dzīvot. Lai šos cilvēkus varētu integrēt sabiedrībā, jābūt atbilstošai infrastruktūrai un pakalpojumiem, kas tieši atbilst viņu vēlmēm un atbalsta plānam, kā arī tam, lai šie pakalpojumi tiktu reāli nodrošināti. Ar šo gadu tiks lemts jautājums par ERAF finansējuma pārdali Latvijas reģioniem šīs infrastruktūras izveidei”, stāsta A. Jegorova.
Pēc plāna, kas iesniegts Plānošanas reģionam un tiks tālāk virzīts uz sabiedrisko apspriešanu, novadam ir iedalīti 865 900 eiro.
Jauniešiem, kas sasnieguši 15 gadu vecumu un vairāk, mācās vidusskolā, pamatskolā vai arodskolā un atrodas Naujenes bērnu namā, ir plānots veidot jauniešu māju, ar mērķi ievadīt viņus patstāvīgajā dzīvē un rast iespēju dzīvot ģimeniskā vidē. Šajā mājā, kas atrastos Višķu tehnikuma viesnīcas telpu trešajā stāvā, varētu dzīvot 11 jaunieši. Šīs telpas ir jāremontē un jāsagatavo šai mērķa grupai.
“Ja runājam par bērniem, kas netiks uzņemti audžuģimenēs, viesģimenēs vai viņu bioloģiskajās ģimenēs, ir variants, ka jāizveido ģimeniska vide, kura sauktos 3×8, tas nozīmē, trīs grupas pa astoņi bērni, ne vairāk par 24 bērniem. Šīs grupas varētu atrasties tagadējā Naujenes bērnu nama teritorijā, administratīvajā ēkā, kas būtu sagatavota dzīvošanai šai mērķa grupai”, tā A.Jegorova.
Šajā teritorijā pēc plāna tiks izveidots sociālo pakalpojumu centrs, kurā tiks sniegti pakalpojumi tiem bērniem, kas izvērtēti un šobrīd dzīvo mājās un kuriem ir funkcionālie traucējumi. Tie ir bērni ar ļoti dažādām diagnozēm, pēc dažādām saslimšanām un kurām ir noteikta invaliditāte. Tiem tiek izmaksāts arī īpašais pabalsts, ko saņem vecāki. Visi tie pakalpojumi, kuri līdz šim šiem bērniem netika sniegti, ir iestrādāti Pakalpojumu atbalsta plānā, kas izveidots ekspertu darba rezultātā. Dotais pakalpojumu centrs varētu uzturēt tos pakalpojumu sniedzējus, kas iestrādāti šajā atbalsta plānā. Visbiežāk tiek pieprasīti psihologi, psihoterapeiti, ergoterapeiti un logopēdi, kā arī iestrādāti pakalpojumi kas skar reiterterapiju, ārstniecisko fizkultūru, masāžu, baseinu utt. Visi šie pakalpojumi ir ļoti dažādi, un tie ir ļoti nepieciešami šiem bērniem. Taču projektā ir arī savi ierobežojumi šo pakalpojumu ieviešanai.
Personām ar garīga rakstura traucējumiem tiks veidots dienas centrs, kas atradīsies uz Višķu sociālās aprūpes centra bāzes. Tas būtībā jau ir izveidots un ir darbojies iepriekš realizēto projektu ietvaros, bet šobrīd tiek gatavots pakalpojumiem, kas tiks sniegti šai mērķa grupai jeb personām ar attīstības traucējumiem, kas šobrīd dzīvo mājas apstākļos. Tās ir 15 personas, kas tika izvērtētas, un tuvākajā laikā tiks precizēta metodika, pēc kuras tiks aprēķināts atalgojums dienas centra apkalpojošam personālam, kā arī tiks precizēti pēdējie norādījumi, lai dotais pakalpojums tiktu sniegts.
Personām, kas pašlaik dzīvo sociālās aprūpes centros, tiks izveidoti grupu dzīvokļi. 16 dzīvokļi tiks veidoti Nīcgales pagastā, pēc kuru renovācijas tajās tiks uzņemtas attiecīgās personas. Pastāv risks, ka paiet samērā ilgs laiks no šo personu izvērtēšanas līdz attiecīgās infrastruktūras izveidošanai, kā rezultātā persona līdz galam var neizprast šī pasākuma un projekta būtību, līdz ar ko neizteikt vēlmi pāriet uz šiem grupu dzīvokļiem. “Tas viņiem ir diezgan apgrūtinoši, jo vide līdz šim bija pilnībā sagatavota viņu vajadzībām un pakalpojumiem. Šeit būs zināma pāreja uz neatkarīgu dzīvi, tādēļ pastāv risks, ka persona varētu pārdomāt pārvākties uz grupu dzīvokļiem. Kad tiks izveidoti šie grupu dzīvokļi, būs jāpārdomā, ar ko šie cilvēki varētu nodarboties, kā pavadīt savu brīvo laiku. Tiek pārdomāts jautājums par specializēto darbnīcu izveidi Nīcgales pagastā, kurās šīs personas varētu tikt nodarbinātas. Tas nestu labumu gan mērķa grupai, gan sabiedrībai kopumā”, vērtē A. Jegorova.
Visbeidzot bijušajā Skrudalienas pamatskolas telpā plānots izveidot dienas centru, kas būtu pieejams personām, kas vēlētos piedalīties projektā un saņemt papildus pakalpojumus. Tās varētu būt personas, kas dzīvo mājās un netika izvērtētas. Šie pakalpojumi tiktu finansēti no novada pašvaldības līdzekļiem. Arī šīs telpas ir jāpielāgo šo pakalpojumu sniegšanai.
Anna Jegorova tāpat uzsvēra, ka ir paveikts apjomīgs darbs un vēl vairāk ir priekšā, taču to visu var paveikt un ir prieks, ka šis projekts ir viens liels pozitīvs solis no valsts puses pie cilvēkiem, kas ir kaut kādā mērā ierobežoti no sabiedrības.