Viens no lielākajiem kūdras ieguves un kūdras produktu ražošanas uzņēmumiem Latvijā – SIA “Laflora”, paplašinot darbību Daugavpils novada Nīcgales pagastā, iecerējis būvēt kūdras produktu ražotni Nīcgales purvā. Ražotni plānots veidot vietā, kur uzņēmums jau pabeidzis kūdras ieguvi. Plānotās investīcijas ražotnes izveidē sasniedz aptuveni 5 miljonus eiro, tā nodrošinās 25 jaunas darbavietas. Ražotne darbu varētu sākt 2022. gada nogalē. Eksportspējīgu kūdras produktu ražotnes izveide ir būtisks ieguldījums visa Latgales reģiona ekonomiskajā izaugsmē.
Nīcgales pagastā esošo Nīcgales purva kūdras ieguves atradni uzņēmums “Laflora” apsaimnieko kopš pagājušā gadsimta 90. gadu otrās puses. Sākotnēji kūdras ieguve notika 206 ha platībā, bet ar laiku kūdras ieguves platība paplašināta līdz 308 ha.
Pagājušajā gadā kūdras ieguves apjoms pārsniedza 100 tūkst.m³. Ja šo apjomu aprēķina kravas automašīnās – Nīcgales purvā iegūto kūdru var ietilpināt aptuveni 1100 kravas automašīnās. Tuvākajos 2-3 gados kūdras ieguves apjoms Nīcgales purva atradnē dubultosies, sasniedzot aptuveni 200 tūkst. m³ kūdras gadā.
Darbinieku skaits kūdras ieguves sezonā sasniedz 62 nodarbinātos, kuri galvenokārt, ir Daugavpils novada iedzīvotāji.
Līdz šim uzņēmums iegūto kūdru ar autotransportu pārvadāja uz uzņēmumam piederošo kūdras pārstrādes ražotni Jelgavas novadā. Taču kūdras ieguves apjoma palielināšanās, kā arī nemitīgi pieaugošās transporta izmaksas, kas rodas pārvadāšanas procesā, tāpat arī uzņēmuma atbildīgas attieksmes politika pret transporta radīto oglekļa dioksīda piesārņojuma mazināšanu, likusi izvērtēt iespējas veidot kūdras produktu – kūdras substrātu un frakcionētās kūdras produktu ražošanu uz vietas Nīcgales pagastā, līdzās kūdras ieguves vietai. Lai nodrošinātu kūdras pārstrādes ražotnes stabilu darbību, tiek izskatīta iespēja kūdras resursus piesaistīt arī no citām Daugavpils novada kūdras ieguves vietām, tādējādi veicinot eksportspējīgas produkcijas radīšanu uz vietas Latgales reģionā.
Jaunajā ražotnē plānota arī jaunu, inovatīvu produktu attīstīšana un ražošana, piemēram, celtniecībā pielietojami materiāli – siltumizolācijas materiāli no kūdras, kūdras krāsa un špaktelēšanas masas.
Tāpat iecerēts Nīcgales purvā veikt vēja monitoringu, lai izvērtētu iespējas nākotnē jauno ražotni nodrošināt ar vēja elektroenerģiju, izveidojot purvā vēja parku.
Kā norāda SIA “Laflora” valdes priekšsēdētājs Uldis Ameriks: “Gan kūdras ieguves lauku paplašināšana Nīcgales purvā, gan kūdras produktu ražotnes iecere atstās pozitīvu ietekmi uz Nīcgales un blakus esošo pagastu iedzīvotāju sociāli ekonomisko situāciju – saglabāsies un palielināsies nodarbinātības iespējas reģionā. Zīmīgi, ka vidējais kūdras ieguves un pārstrādes uzņēmumos nodarbināto atalgojums pārsniedz vidējo atalgojuma līmeni Latgales reģionā un valstī kopumā. Tāpat būtiski, ka uzlabosies reģiona izaugsmes iespējas un ekonomiskā attīstība, uz vietas ražojot eksportspējīgu produktu, kā arī palielināsies nodokļu ieņēmumi Daugavpils novada budžetā.”
“Laflora” investīcijas Nīcgales pagastā
Kopējās investīcijas kūdras ieguves teritorijas izveidē un paplašināšanā Nīcgales purvā sasniedz 1,73 miljonus eiro, tostarp kūdras ieguves vietas sagatavošana, meliorācijas sistēmu un pievadceļu būvniecība, tehnikas iegāde u.c. Savukārt jaunajā kūdras produktu ražotnē uzņēmums plānojis ieguldīt vēl aptuveni 5 miljonus eiro.
Nepieciešama publiskās infrastruktūras attīstība
Viens no veiksmīgas uzņēmējdarbības vides attīstības stūrakmeņiem ir kvalitatīvas publiskās infrastruktūras pieejamība un attīstība, kas veicina uzņēmējdarbības attīstību un investīciju piesaisti. Uzņēmums aicinājis pašvaldību rast iespēju iekļaut tai piederošo pašvaldības autoceļa posmu Vingri–Purvs (73-6), kas savieno plānotās kūdras ražotnes vietu ar vietējās nozīmes autoceļu Joņupe–Keramzīta rūpnīca–Nīcgale, savos publiskās infrastruktūras attīstības plānos, paredzot attiecīgā ceļa posma pārbūvi, lai nodrošinātu tādu ceļa stāvokli, kas piemērots saražotās produkcijas transportēšanai jebkuros meteoroloģiskajos apstākļos.
Pašvaldība iet pretī uzņēmējiem
2020. gada 27. februārī Daugavpils novada domes deputāti atbalstīja lēmumu papildināt sadarbības projektu ar Daugavpils pilsētas domi Nr. Nr.5.6.2.0/17/I/036 “Dienvidlatgales pašvaldību teritoriju pilsētvides revitalizācija ekonomiskās aktivitātes paaugstināšanai” un iekļaut papildus aktivitātes Nīcgales pagasta degradētās teritorijas revitalizācijai. Projekta ietvaros tiks veikta pašvaldības ceļa “Vingri-Purvs” pārbūve, tādējādi nodrošinot komersantiem, kuri plāno paplašināt savu saimniecisko darbību atbilstošas kvalitātes publisko infrastruktūru. Provizoriskās projekta izmaksas varētu sastādīt ~ 394200,00 eiro t.sk. Eiropas Reģionālā attīstības fonda finansējums nepārsniedzot 335 139,20 eiro. Šobrīd tiek veikta Būvprojekta izstrāde, kā arī vēl jāveic būvdarbu iepirkums, un tad būs zināmas precīzas izmaksas.
Jaunizbūvēto infrastruktūru varēs izmanot ne tikai kūdras ieguvēji, bet arī citi komersanti, kas strādā šajā vietā, piemēram, SIA ”Jaundīķi,” kas ir graudaugu, pākšaugu un eļļas augu sēklu audzēšanas uzņēmums.
Ņemot vērā to, ka SIA Laflora turpmākās attīstības plāni ir ārkārtīgi nozīmīgi novada teritorijas ekonomiskās izaugsmes veicināšanai, jo tiek radītas jaunas darba vietas, novada dome piesaistot ERAF līdzekļus arī veiks pašvaldības ceļa pārbūvi, lai nodrošinātu komersantiem pieejamību saviem īpašumiem un ražošanas objektiem.
Par uzņēmumu “Laflora” (www.laflora.lv)
Latvijas kūdras ieguves un pārstrādes nozarē “Laflora” strādā jau 25 gadus, īstenojot atbildīgu purvkopību. Uzņēmums veic pilna cikla ieguves un ražošanas darbības, t.sk. – apgūst kūdras ieguves vietas, sagatavo ieguves laukus, veido infrastruktūru, iegūst kūdras resursus, veic to pārstrādi un realizāciju, īsteno plašu bijušo kūdras ieguves lauku rekultivācijas jeb tālākas izmantošanas programmu.
“Laflora” ražo kūdras produktus ar augstu pievienoto vērtību, kuri nepieciešami mežsaimniecības, dārzkopības un dekoratīvo augu un to stādu audzēšanai. Vienlaikus produkcija tiek izmantota augšņu ielabošanai un auglības palielināšanai bioloģiskās lauksaimniecības saimniecībās. Lielāko daļu produkcijas uzņēmums eksportē. Pat šajā ārkārtējās situācijas laikā uzņēmuma eksporta apjoms saglabājies nemainīgs – pavasara sezonai ierastajā apjomā.
Uzņēmums kopumā apsaimnieko trīs kūdras ieguves vietas, kas atrodas Jelgavas novadā (Drabiņu un Kaigu purvs) un Daugavpils novada Nīcgales pagastā, kur atrodas Nīcgales purva kūdras atradne. Kopējā kūdras ieguves vietu platība sasniedz 1934 ha. Jelgavas novada Līvbērzes pagastā izvietota uzņēmuma kūdras produktu ražotne. Papildu uzņēmums sniedz kūdras ieguves pakalpojumus vairākiem sadarbības partneriem visā Latvijas teritorijā. Uzņēmums kopumā kūdras ieguves vietās un kūdras pārstrādē pastāvīgi nodarbina vidēji 245 darbiniekus, bet kūdras ieguves sezonā vēl papildus tiem līdz 200 sezonas darbiniekus. Uzņēmuma apgrozījums 2019. gadā sasniedza 18,2 milj. eiro, nodokļos nomaksāti 3,2 miljoni eiro. Kūdras ieguves apjoms 2019. gadā pārsniedza 633 325 m³ kūdras.
Eiropas zaļais kurss un kūdras nozare Latvijā
Eiropas Komisija izziņojusi Eiropas zaļo kursu un tā ietvaros tapušo regulas priekšlikumu par Taisnīgas pārkārtošanās fonda izveidi, kas aicina atteikties no fosilo kurināmo izmantošanas enerģētikā, tādejādi samazinot industriālās siltumnīcefekta gāzu emisijas, lai līdz 2050. gadam Eiropa sasniegtu klimatneitralitāti. Problēma slēpjas tajā, ka Latvijas kūdra tiek pielīdzināta fosilajiem kurināmajiem enerģētikā, tādiem, kā Polijas akmeņogles, Igaunijas degslāneklis.
Kūdras izmantošana Latvijā būtiski atšķiras no citām ES valstīm (Īrija, Zviedrija, Somija un Igaunija), jo pie mums enerģētikā (sadedzinot siltumapgādes un enerģijas ieguves vajadzībām, tādējādi radot tūlītējas siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisijas) izmanto tikai 2% no iegūtās kūdras.
Latvijā iegūto kūdru 95% apjomā izmanto dārzkopībā – kūdrā audzē pārtikas un dekoratīvo augu, kā arī koku stādus. Lai arī kūdras ieguves procesā rodas noteiktas siltumnīcefekta gāzu emisijas, izmantojot kūdru zaļo augu audzēšanai, notiek oglekļa dioksīda (CO2) piesaiste.
Valstiski svarīgi ir saglabāt dārzkopības kūdras ieguvi un pārstrādi Latvijas ieguves rūpniecības portfelī, kā sekmīgi strādājošu un eksportspējīgu nozari. Uz to atbildīgo ministriju – VARAM – izstrādājot Latvijas nacionālo pozīciju Latvijas interešu aizstāvībai Eiropas Komisijā, aicinājusi arī Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija.
Pēc tam, kad Latvijas kūdras nozare publiski vērsa uzmanību uz EK neskaidri interpretējamo regulas priekšlikumu, publisku apliecinājumu, ka dārzkopības kūdras ieguves un pārstrādes nozare Latvijā netiks slēgta devis kā Valdis Dombrovskis, Eiropas Komisijas izpildviceprezidents, tā arī pati Eiropas Komisija (https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/dombrovskis-latvijai-nav-jaatsakas-no-kudras-ieguves-bet-nozare-jamodernize.a350043/?fbclid=IwAR0FL57-T1RkkSl510Dc68KpXmFMMvkCGKTEXr0TxtFJnODNd3d9rnB-ByI) .
Latvijas kūdra asociācijas, kuras padomē darbojas arī uzņēmuma “Laflora” vadītājs Uldis Ameriks, oficiālais redzējums ir, ka 2050. gadā Latvijā kūdras ieguve un pārstrāde notiek, nozare turpina strādāt, nodrošinot darbavietas, galvenokārt, reģionos, sniedzot ekonomisko pienesumu, ilgtspējīgi izmantojot dabas resursus Latvijas izaugsmei.
Nozare ir modernizēta, kūdras izmantošanas veidi ir pilnveidoti, būtiski palielināta radītā pievienotā vērtība, tā dod vēl nozīmīgāku pienesumu valsts ekonomikai un, cik iespējams, samazinātas SEG emisijas.
SEG emisijas, kas noteiktā apjomā nozarē ir neizbēgamas, ir kompensētas ar kompensējošajiem pasākumiem – piemēram, veicot izstrādāto kūdras ieguves lauku rekultivāciju tos apmežojot, stādot dzērvenes un mellenes vai īstenojot citas kompensējošas aktivitātes – attīstot stādu audzētavas, veidojot vēja parkus izstrādātajos kūdras ieguves laukos u.c.
Vairāk par Latvijas kūdras nozares pozīciju Eiropas zaļā kursa kontekstā šeit: http://www.latvijaskudra.lv/lv/notikumi/diskusija_par_taisnigas_parkartosanas_mehanismu/
