19. februārī Daugavpils novada Kultūras centrā “Vārpa” notika teātra studijas “Mode H” jaunā uzveduma “… ja vien man būtu…” pirmizrāde. Uzvedums ir veidots pēc Gabriela Garsijas Markesa Atvadu vēstules motīviem, režisors Viktors Jansons.
Teātra studijā “Mode H” darbojas 12 cilvēki, no tiem 7 ir ar īpašām vajadzībām. Studijas darbu atbalsta Daugavpils novada dome. Katram no dalībniekiem darbošanās studijā ir aizrautīgs piedzīvojums teātra un kustību pasaulē.
Daugavpils novada pašvaldība ilgtermiņā ir organizējusi projektus un pasākumus cilvēku ar īpašām vajadzībām integrēšanai sabiedrībā ar mākslas un radošuma instrumentiem. Zināšanas un ierosmi šim darbam sniedza sadarbība ar Eiropas adaptētās modes asociāciju Francijā.
Sākot ar 2010. gadu, Daugavpils novada radošā komanda speciāli veidoja teatralizētus uzvedumus dalībai adaptētās modes forumos, kuru laikā cilvēkiem ar īpašām vajadzībām sniegta iespēja būt radošiem, mobiliem un līdzvērtīgi izteikt sevi radošo spēju līmenī.
Tam, ko viņi dara uz skatuves, ir liela pievienotā vērtība. Ja iesākumā veidoto uzvedumu ilgums nepārsniedza vien 10 minūtes, tagad tās ir nepilnas 20. Uzveduma laikā studijas dalībnieki pauž dziļi simboliskus pārdzīvojumus, paspilgtinot tos ar mūziku un kustībām.
“Tā kā visa izrāde būs komponista Baha mūzikas pavadījumā, tā būs par visu, jo ierasti šī mūzika raisa cilvēku uz dzīvi skatīties nedaudz tā kā no augšas. Izrādei nav izteiktas sižeta līnijas, tās ir pārdomas par to, kāda ir cilvēka dzīve, kādas ir cilvēku savstarpējās attiecības, tāda tēlaini abstrakta domāšana. Mēs paņēmām tekstu, kas atrodams internetā. Tā ir autora Gabriela Garsijas Merkesa Atvadu vēstule. Teksts ļoti labi iederas tieši šīs mūzikas pavadījumā. Kaut arī patiesībā tā nav Markesa vēstule, bet gan kāda Amerikas leļļu teātra aktiera vēstījums”, tā par uzveduma ideju bilst režisors Viktors Jansons.
Baha mūzika palīdz sakārtot prātu, rosina domas un nomierina. Tā atdzīvina aktieros īpašu jūtu gammu, kas, savienojumā ar kustību vieglumu, dod ierosmi gan režisora, gan aktieru fantāzijas lidojumam.
Viktors Jansons uzsver, ka šo gadu gaitā izveidojusies saliedēta komanda, kura labprāt satiekas mēģinājumos. Režisors pauž prieku, ka ir iespēja sadarboties arī ārpus asociācijas rīkotajiem adaptētās modes festivāliem.
“Kāpēc man tik ļoti patīk strādāt ar šo grupu? Esam kopā jau ilgi, pateicoties pirmajiem adaptētās modes festivāliem “Mode H”. Viņi iemācījās radoši sadarboties. Es neesmu vairs kā režisors un tas ir ārkārtīgi interesanti. Ir patīkami, ka cilvēki nebaidās fantazēt, un, šajā gadījumā, manuprāt, diezgan sarežģītā klasiskā teātra estētikā. Tas ir kaut kas starp deju un teātri”, komentē režisors.
Pēdējo reizi Daugavpils novads Starptautiskajā adaptētās modes forumā Francijā tika pārstāvēts 2017. gadā ar teatralizētu uzvedumu “Cilvēks meklē sevi”.
Kamēr aizkulisēs grupas dalībnieki gatavojās savam uznācienam, uzrunājām jauno dalībnieku Mārtiņu, kurš uz lielās skatuves kāpj pirmoreiz. Mārtiņš atzīst, ka tika ātri un draudzīgi uzņemts kolektīvā. “Kad atnācu uz studiju piecus mēnešus atpakaļ, grupa nupat sāka veidot jaunu izrādi, tādā veidā es neko nenokavēju. Man patīk, ka brīvajā laikā varu brīvi izpausties, nevis sēdēt mājās pie datora. Mēģinājumi notiek reizi nedēļā un ilgst stundu, taču katru reizi, tam beidzoties, tu ātrāk vēlies, lai pienāk nākamais mēģinājums. Laiks mēģinot paskrien ļoti ātri. Vispār tā ir forša sajūta. Man patīk. Te es iepazinos ar cilvēkiem, kurus ikdienā nesatiktu”, par savām izjūtām bilst Mārtiņš.
Visi teātra studijas mēģinājumi notiek ārkārtīgi radošā atmosfērā. Kopā būšana un darbošanās studijas biedrus ne tikai saliedē un iedrošina, bet arī padara patiesi laimīgus. Pirms izrādes visus pavada zināms uztraukums. Taču visam pāri stāv cerība un ticība, ka viss izdosies. Protams, neatņemama sastāvdaļa kā pirmizrādēs, tā kārtējās teātra studijas izrādēs, ir skatītāju emocijas, kas piepilda ne tikai uz skatuves esošos aktierus, bet arī pašus skatītājus.
Pēc pirmizrādes skatītājiem tika piedāvāts noskatīties video no Eiropas adaptētās modes festivāla “Mode H” 2017.