Sagaidot Latvijas valsts simtgadi, tiek rakstīta Latvijas Tautas Saimes grāmata. Šī ir Rīgas aktīvo senioru alianses iniciatīva, kas vēlas rakstiski iemūžināt Latvijas cilvēku emocijas un pārdzīvoto, veidojot skatu uz valsts vēsturi un šodienu. Grāmatas rakstīšanā var piedalīties ikviens iedzīvotājs. Kopumā visā Latvijā tiek rakstītas divdesmit piecas šādas grāmatas, katram reģionam un Rīgai atvēlot pa pieciem grāmatas eksemplāriem.
Divu mēnešu garumā Saimes grāmata ir apceļojusi visus 19 Daugavpils novada pagastus, iemūžinot savās lappusēs vairāku dzimtu stāstus, cilvēku pārdzīvoto laikmetu griežos, domas par to, kāpēc ir labi, ka esam latvieši Latvijā, par tai saglabāto mīlestību, uzticību un ticību. Grāmatas ceļš novadā tika iedziedāts ar latviešu tautasdziesmas vārdiem “Ģērbies, saule, sudrabota”, ko izpildīja novada kultūras centra “Vārpa” jauktais koris “Latgale”.
Arī vairākos citos pagastos grāmatas ieraksti veicās raitāk un priecīgāk, skanot pagasta iedzīvotāju skanīgajām balsīm.
Savos ceļos pa Latvijas novadiem grāmata nonāk visdažādāko cilvēku rokās, veidojot to par unikālu tautas vēsturisko atmiņu stāstu nākamajām paaudzēm. Lai gan Latvijā iedzīvotāju skaits ar katru gadu sarūk, tā joprojām ir skaista un sakopta, un šeit palikušie to mīl vairāk par visu.
Tie, kas ierakstos uzticēja nākotnei savas dzīves spožākos mirkļus un dziļākās sāpes, tic Dievam un mīl pasauli. Daudziem no viņiem vēl joprojām ir iespēja dzīvot savu vecāku un vecvecāku dzimtajās mājās, kopt zemi, audzināt bērnus, auklēt mazbērnus un mazmazbērnus. Senču mājas ir patvērums un vieta, kur jūtamies vislabāk.
Savas atmiņas par Tautas fronti, Trešās Atmodas gadiem un laimes apziņu joprojām dzīvot Latvijā grāmatai uzticēja Tautas frontes aktīviste, Nīcgales ciema padomes priekšsēdētaja Atmodas laikā, vēlāk skolotāja Ērika Kukle.
Demenes pagasta iedzīvotājs Eduards Friļiņš stāstīja par tēvu, kas bija Latvijas brīvības cīņu dalībnieks. Lai arī tēvs nekad to īpaši nav pieminējis savos stāstījumos, taču jau vēlāk, pētot dzimtas vēsturi, tika atrasta Apliecība, kas izsniegta Rīgā, 1923. gadā, kā arī piešķirta tiesība nēsāt Latvijas atbrīvošanas kara piemiņas zīmi.
Eduards Friliņš uz Sibīriju par laimi netika izvests. Par Sibīrijā pārciestiem gadiem grāmatā ierakstīja višķāniete Lidija Skrinda, kurai tolaik bija vien 11 gadi.
Ierakstus Tautas Saimes grāmatā atstāja arī Valsts Augstāko apbalvojumu saņēmēji, kuru dzimtas saknes rodamas Daugavpils novadā – IV šķiras Triju Zvaigžņu ordeņa virsniece, Daugavpils novada pašvaldības izpilddirektore Vanda Kezika un Atzinības krusta virsnieks, Daugavpils Universitātes Humanitārās fakultātes Vēstures katedras asociētais profesors, Latgales pētniecības institūta direktors, Dr. hist. Henrihs Soms.
Grāmatas ceļš noslēdzās Tabores pagastā, kur katram no rakstītājiem un novēlējumu autoriem tika dāvinātas nelielas piemiņas dāvanas. Pirms grāmatu nodot tālāk Daugavpils pilsētai, novēlējumus Latvijai tajā ierakstīja Daugavpils novada domes deputāti.
Praktiski visiem no rakstītājiem Latvijā pavadīti neaizmirstamie bērnības gadi, skaistie jaunības un brīnišķie brieduma gadi. Un tie te jutīsies kā mājās līdz pēdējam elpas vilcienam.
Vairāki no ierakstu veicējiem vēlēja Latvijai Saules mūžu, lai katrā ģimenē skan laimīgi bērnu smiekli, lai cilvēki smaida, lai visos logos spīd gaisma, gaidot atgriežamies savus mīļos. Savus ierakstus grāmatā atstāja vairāk kā 100 novada iedzīvotāji, tostarp iestāžu vadītāji, skolotāji, skolēni, seniori, jaunieši, bērni, deputāti u.c.
Jau šī gada septembrī visas grāmatas atkal atgriezīsies Rīgā, lai no Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa rokām nonāktu Latvijas Nacionālajā bibliotēkā.
Tautas Saimes grāmata ir iedzīvotāju dāvana Latvijai simtgadē. Tiem, kas lasīs grāmatu, pavērsies dažādu laikmetu ainas visu Latvijas 100 gadu garumā.
Sirsnīgs paldies visiem, kas palīdzēja grāmatai nonākt novadā, katrā pagastā un pie cilvēkiem, kas bija ar mieru dalīties savos sirds stāstos un novēlējumos Latvijai.
