Atzīmējot Skolotāju dienu, Sventes vidusskolā skolēnu starpā notika aptauja, kurā titulu ”Lieliskākā skolotāja” skolēni piešķīra sākumskolas, mājturības un tehnoloģiju, dizaina un tehnoloģiju, kā arī vizuālās mākslas priekšmetu skolotājai Aijai Saveļjevai. Viņa stāsta, ka doma par šīs profesijas izvēli tapa vēl mācoties 1. klasē, rakstot domrakstu. Arī turpmāk, apgūstot zināšanas jau 7. klasē latviešu valodas skolotāja atzīmēja, ka meitenei jākļūst par pedagogu, glītā rokraksta dēļ. Vienā no pēdējiem skolas gadiem Aija domāja stāties ekonomikas fakultātē, taču draudzene, kas jau mācījās par sākumskolas skolotāju, pierunāja apgūt tieši šo profesiju.
Par savu izvēli Aija nenožēlo, taču atzīst, ka darbs ir izaicinošs: ”Brīžiem gadās, kad tiek ieviesti dažādi jauninājumi mācību procesā, ka mati ceļas stāvus. Īpaši jaunajos priekšmetos, piemēram, mājturībā, kur tika ieviestas jaunās tehnoloģijas. Iepriekš bērni visu veica ar rokām, bet patlaban pat daudzas ierastās lietas tiek digitalizētas.”
Skolotāja turpina, ka, ja būtu nepieciešams vēlreiz izvēlēties profesiju, par ko ir vairākkārt domāts – visticamāk atkal ietu par pedagogu, jo nesaskata sevi kāda citā jomā. Vienmēr ir lietas, kuras sagādāja raizes, kaut vai darbs ar neklātienes vidusskolas audzēkņiem, kur nāk jau pieaugušie cilvēki vai attālinātais mācību process pandēmijas apstākļos. Patlaban Aija audzina 3. klasi, kurā ir tikai seši skolēni, un šī kopumā jau ir septītā audzināmā klase, kas viņai tika uzticēta.
”Mana dzimtā vieta ir skaistā Līksna, otrpus Daugavai. Tur esmu dzimusi, mācījos Līksnas pamatskolā, kura diemžēl tagad ir aizvērta. Pēc 9. klases mani ceļš aizveda uz Daugavpils 1. vidusskolu (pašreizējo Daugavpils Valsts ģimnāziju). Pedagoga profesiju apguvu Daugavpils Universitātē,” atminas Aija, turpinot, ka par pirmo un vienīgo darbavietu kļuva Sventes vidusskola, kurā nākamgad varēs svinēt 20 gadu ilgo darba jubileju. Viņa skaidro, ka pēc universitātes absolvēšanas vēlējās strādāt tieši Daugavpils novadā, nevis pilsētā, jo kā jaunai skolotājai bijis nedaudz bail stāties priekšā lielām klasēm, kas ir raksturīgas pilsētām. Un tā nu sanācis, ka vienīgā brīvā vakance bija tieši Sventē. Iegūstot darbu, te tika atrastas mājas, kur Aija joprojām dzīvo kopā ar vīru un diviem bērniem – meitu un dēlu.
No bērnības gadiem Aijai spilgti atmiņā palika vairāki pedagogi. Tā ir pirmā skolotāja Lilita Gadzāne, radošā skolotāja Biruta Tjunni, kura patlaban strādā Somijā, tāpat Valentīna Kokina, kura mācīja rokdarbus un bija diezgan stingra. Dažreiz pat iets pie viņas uz mājām, lai iemācītos kādas lietas, kā arī jaukā pamatskolas audzinātāja Marina Konovalova.
”Man vislabāk padevās mājturība. Es pat biju kārtojusi eksāmenu šajā priekšmetā un saņēmu ”Izcili”. Vēlāk mani aicināja mācīties Saules skolā, iespējams, ja būtu uz turieni aizgājusi, būtu kļuvusi par kādas citas profesijas pārstāvi. Bet tomēr kļuvu par skolotāju,” saka Aija. Kad jaunā skolotāja tikai iesāka strādāt, Sventes vidusskolas jaunā ēka svinēja savus 25 gadus, bet pati skola 80 gadu pastāvēšanas gadadienu. Nākamgad skola atzīmēs apaļo gadsimta jubileju.
Vizuālā māksla un mājturība ir visiem zināmi priekšmeti, kurus apguva lielākā daļa no mums. Bet dizaina un tehnoloģiju priekšmetu skolotāja vada tikai kopš šī mācību gada, pēc jaunās mācību programmas ieviešanas. Tas ir jauns mācību priekšmets, kurš ir līdzīgs mājturības priekšmetam.
”Klasi dala divās grupās – zēni pilda meiteņu mājturības uzdevumus, savukārt meitenes dara zēnu darbus. Zēni tamborē, ada, cep, vāra, bet meitenes darina dažādus rokdarbus no koka,” skaidro Aija, piebilstot, ka saskaņā ar jauno kompetenču pieeju bērniem tiek uzdots vairāk plānot pašiem. Ja iepriekš stundās uzdeva adīt konkrēti to pašu zeķi, tad mūsdienās jaunatnei dod iespēju izdomāt, ko viņi adīs. Tā var būt jebkura cita lieta, kaut vai spēļmantiņa, bet īstenošana notiek pašu rokām, ar skolotājas konsultāciju.
Vecākajās klasēs aktīvi izmanto modernās tehnoloģijas. Kopā ar audzēkņiem notiek projektēšanas darbs ar datora palīdzību, bet vēlāk arī projekta realizācija dzīvē.
”Patlaban izaicinājums ir 3D printeri, kuru Sventes vidusskolā ir trīs gabali. To darbības aspektus vēl apgūsim. Skolotājiem vēl pašiem nav prasmju, jo sakarā ar ārkārtējo situāciju kursi tika atlikti,” skaidro Aija, taču neskatoties uz to, skolotāja cer, ka pēc jaunā gada skolā jau varēs sākt strādāt ar jaunākajām tehnoloģijām, lai būtu iespēja parādīt un izmēģināt tās kopā ar jauniešiem.
Organizējot attālināto mācību procesu, pedagoģe skaidro, ka pavasarī bija uzdevusi bērniem uzdevumus, kurus tiem bija jāpilda, bet vēlāk telefoniski, ar Whatsapp palīdzību, skaidrojusi tos, ja tas bija nepieciešams. Rokdarbos rudenī meitenēm tiek sūtīti arī dažādi video, kur tiek parādīts kā veikt attiecīgos darbus mājturībā. Ar Zoom palīdzību stundas vadīt arī tika mēģināts, bet viņas pieredze liecina, ka ne visi skolēni to uztver nopietni.
”Labam skolotājam ir jāprot būt smaidīgam, labsirdīgam, zinošam un bērni vienkārši jāmīl. Bez tā skolā nevar strādāt. Dažkārt jābūt arī stingram, bet tomēr atsaucīgam, kā arī spējīgam pajokot,” kā atrast kopīgo valodu ar skolēniem skaidro Aija. Bieži vien ir jāizdomā kaut kas neordinārs – kāda spēle, kura atbilst mācību tēmai, jo bērniem ir vajadzīgas arī aktivitātes, tanī skaitā kolektīvās, nevis tikai individuālās. Tas ir nepieciešams, lai neviens nejustos atstumts un vientuļš.
Sventes vidusskolas kolektīvu pedagoģe raksturo tikai no pozitīvās puses. Titulu ”Lieliskākā skolotāja” var attiecināt uz visiem, jo ikkatram var nosaukt daudzas būtiskās īpašības, ar ko izceļas skolas kolēģi: ”Tomēr esmu pateicīga skolēniem un vecākiem par balsojumu, ka viņi novērtē manu darbu!”
Mūsdienu skolēnus Aija raksturo par daudz atvērtākiem un hiperkaktīvākiem, nekā tos, kas mācījās gadsimta sākumā. Daudz lielāku interesi jaunieši izrāda par jaunākajām tehnoloģijām, īpaši viņiem patīk, kad tās pielieto stundās.
”Radošo uzdevumu izpilde parāda ar ko bērni ikdienā nodarbojas. Vizuālajā mākslā bieži var sastapt viņu varoņus no videospēlēm, multfilmām, bieži vien spēles Minecraft stilā, kurai ir raksturīgas sastāvdaļas no kvadrātiņiem. Līdz ar ko viņiem ir sava, īpaša pasaules uztvere,” atzīmē skolotāja, norādot, ka uzdevumos viņa bieži vien izmanto šos elementus, jo tad skolēni labprātīgāk ķeras pie uzdevumu izpildes.
Kopumā skolotājam nekad nedrīkst pārstāt mācīties, skaidro Aija. Īpaši ar jauno kompetenču izglītības ieviešanu parādās dažādi kursi, kurus ir jāapgūst. Pāris gadus atpakaļ viņas klasē parādījās meitene ar speciālām vajadzībām. Nācās apgūt arī to, kā strādāt ar šādiem skolēniem, jo viņus jāiekļauj kolektīvā, un patlaban šī skolniece veiksmīgi savā attīstībā ir panākusi pārējos. Nācās pat licencēt speciālo, meitenei pielāgoto mācību programmu.
Aija jau piecus gadus dejo Sventes Tautas nama vidējās paaudzes deju kolektīvā ”Ezerzvani”. Kolektīvu viņa raksturo kā atbalstošu, jautru un draudzīgu. Pēc viņas vārdiem dejas palīdz ”pārslēgties” no darba.
”Brīvā laika man ir samērā maz. Bet tas kurš prot strādāt, tam jāprot arī atpūsties. Man patīk nodarboties ar rokdarbiem, būt kopā ar ģimeni. Patīk arī ceļot, bet diemžēl šogad tas izpalika. Aizraujos ar dimantu izšūšanu, ar kuru varu nodarboties stundām ilgi,” pie sirdslietām atzīmējot arī pastaigas dabā, kuras dod enerģiju, jo pēc tām var justies kā no jauna piedzimušai.
Autors: Dainis Bitiņš
Attēlos: Aijas Saveļjevas darbi dimantu izšūšanas tehnikā
