Senie latviešu tautas ticējumi teic, ka 2. februārī svinama Sveču diena. Latvieši pat visu februāri izsenis dēvējuši par sveču mēnesi. Sveču diena saukta arī par Ziemas Māras dienu, tāpat par Svecaini, Grabenīcu, Groninicu, Vēja vai Govju dienu. Sveču diena iezīmē ziemas vidu. Viens no svarīgākajiem darbiem – sveču liešana, jo ticēja, ka tieši Sveču dienā lietās sveces deg visgaišāk un izlietojas vistaupīgāk. Tam bija jābūt ļoti jautram pasākumam, jo tad, ja lējējs bijis dusmīgs, sveces degot ar tumšu liesmu, sprakšķot.
Maļinovas pagasta bibliotēkā 2.februārī noris sveču liešana, šogad, ievērojot ārkārtas situāciju, sveces lēju viena pati, bet tā ir ļoti aizraujoša nodarbe. Ņemam sveču galus, kas ir vienkāršākais variants, izkausējam un lejam dažādās formiņās. Krāsu salikums rodas darba procesā, tāpēc sveces sanāk dažādas. Aicinājumam kopīgi izveidot sveču izstādi atsaucās daži, tomēr izstāde ir izdevusies un tajā sveces skatāmas dažādas, gan pašas lietās, gan baznīcas sveces, arī dažādas dekoratīvas sveces.
Daži sveču dienas ticējumi: Sveču dienā jādzer daudz alus, jāēd cūkas gaļa, daudz jāsmejas, jādzied un jābūt jautram. Meitām jāēd dzērvenes – lai būtu sārti vaigi.
Pēc laikapstākļiem sveču dienā pareģoja laiku nākamajam gadam:
· ja snieg, tad bites spietos un tām būs daudz medus;
· ja laiks ir skaidrs un saulains, tad būs vēl daudz sniega, taču būs silts maijs un gaidāms labs ražas gads;
Nedaudz par svecēm. Katrai svecei tāpat kā cilvēkam ir sava enerģētika, tāpēc, sveces lejot, jādomā labas domas, jāuzlādē ar pozitīvu enerģiju, tad sveces degs gaiši.
