Daugavpils novada Sociālā dienesta darbiniekiem ir sākušās supervīzijas nodarbības. Supervīzijas pasākumi notiek Labklājības ministrijas projekta ietvaros. Šis projekts darbojas jau vairākus gadus un būs spēkā līdz 2023. gadam. Latvijā visiem sociālā darba veicējiem ir iespēja saņemt supervīzijas.
Supervizore Marsella Sitenkova paskaidroja, ka supervīzija ir profesionālais atbalsts sociālā darba veicējiem. Latvijā ir sertificēti vairāk kā 80 supervizori. Katram no tiem ir sava mācību bāze, tāpēc katrs supervīzijas laikā izmanto savas darba metodes, kuras var ļoti atšķirties no citu supervizoru darba metodēm. “Piemēram, es esmu Geštaltorientētā supervizore. Savā darbā es izmantoju sistēmiskās konsilācijas metodi. Tā balstās uz uzstādījumiem un izvietojumiem kuri ir vērsti nevis uz risinājumu, bet uz iespēju paskatīties no malas uz konkrēto situāciju un iegūt iespēju izvēli, kuras viņš var izmantot.” M.Sitenkovai tas ir izaicinājums. “Es esmu Kurzemniece un Daugavpilī esmu bijusi tikai dažas reizes. Sociālais darbs ir diezgan līdzīgs Latvijā, jo es redzu tēmas un problēmas kuras skar visus Latvijas novadus. Protams, ir atšķirīga sociālo dienestu struktūra. Tā ir atšķirīgi veidota – gan funkcijas, gan veids ir dažādi. Pieņemsim, Daugavpilī, sociālās palīdzības organizatora funkciju, pakalpojuma sniedzēja funkciju veic sociālais darbinieks. Šeit ir unikāli sociālie darbinieki. ”
Daugavpils novada Sociālā dienesta vadītāja Anna Jegorova pastāstīja, ka sociālajam dienestam ir iespēja izmantot 70% atmaksu no valsts un 30% pašvaldības līdzfinansējumu lai sociālajiem darbiniekiem būtu iespēja piedalīties supervīzijā, jo tā notiek katru gadu. Parasti tā dalās uz vairākām sesijām, lai ir iespēja saņemt palīdzību vairākas reizes gadā, nevis vienu reizi. Šogad notiks 7 sesijas. Parasti supervīzijas sesijas sākas septembrī. A.Jegorova uzsvēra, ka supervīzijai ir jābūt regulārai un notikt tad, kad tas ir nepieciešams kādam no darbiniekiem. “Supervīzija mums ir loti vajadzīga. Tas ir process, kas palīdz sociālajam darbiniekam neizdegt. Jo īpaši tiem sociālajiem darbiniekiem, kas strādā ar ģimenēm ar bērniem, ar tiem klientiem, kuriem ir grūtības, sarežģītības dzīvē. Mēs daudz gūstam viens no otra, mēs dalāmies pieredzē, mēs uzzinām jaunas pieejas, mēs uzzinām to, ka kolēģi risina smagos sociālos gadījumus. Tā ir spēcināšana sociālajam darbiniekam praktiskajā darbā. Gadās tā, ka kādam no darbiniekiem vajadzīga palīdzība un viņš vēršas pie sava vadītāja. Tad, tieši vadītājs izpilda supervizora lomu un cenšas palīdzēt. ”
Latvijas republikā ir noteikts ar likumdošanu, ka sociālā darba veicējiem gada laikā ir jāpiedalās supervīzijā, kur stundu apjoms ir ne mazāk ka 21 stunda. Vislabākā prakse ir, kad viena supervīzija grupā ilgst 3 stundas un ir iespēja saņemt to 1 reizi mēnesī.