Subates mazpilsēta Augšdaugavas novadā ir izvietojusies gleznaino, upēm līdzīgo ezeru krastos. Pagājušā gadā tā atzīmēja savu 450. gadadienu. Tālajā 1570. gadā pirkuma – pārdevuma dokuments ir senākais, kurā minēts Subates vārds. Vēsturiski Subate kā apdzīvota vieta noteikti ir izveidojusies daudz agrāk. Tirdzniecības ceļi, tirgus norise ir krustojušies un risinājušies tieši Subatē, veidojot to kā gadatirgu norises vietu. Šī tradīcija ir saglabājusies un tiek kopta arī mūsdienās.
Viens no minējumiem, kā Subate ir ieguvusi savu nosaukumu, ir ebreju tautas svētku diena sabat. Ebreji līdzās latviešiem, krieviem, lietuviešiem ir veidojuši mazpilsētas veidolu, tradīcijas, arhitektūru un kultūrvēsturisko mantojumu. Subates teritorijā atrodas vecie ebreju kapi un II Pasaules kara genocīda upuru kapi. Pirms 80 gadiem, 1941. gada vasarā, šeit tika nogalināti vairāk nekā 800 ebreju no Subates un apkārtējām teritorijām, arī Lietuvas. 1992. gadā šeit tika uzstādīts piemineklis.
Saulainajā 13. augusta dienā, pie vecajiem ebreju kapiem notika pasākums, kurā tika atklāts jauns akmens krāvuma žogs apkārt kapsētai un divas piemiņas plāksnes. Atklāšana notika Latvijas ebreju piemiņas un vēsturiskā mantojuma saglabāšanas nākamajām paaudzēm projekta ietvaros. Projekta vadītāja Valentīna Šabuņeviča.
Šafura (ebreju instruments darināts no auna raga) skaņas ir zīme, ka cilvēki tiek aicināti palīgā kādā nelaimē. Šajā dienā šafurs simboliski aicināja cilvēkus glābt, sakopt un atjaunot senos ebreju kapu apbedījumus Subatē. Mazpilsētā dzīvojošo ebreju pēcteči tagad mīt Latvijā, Izraēlā, ASV, Austrālijā, Dienvidāfrikas Republikā. Ģimeņu ziedojumi un rūpes par savu dzimtu saknēm deva iespēju uzstādīt skaistu akmens žogu un plāksnes ar uzrakstiem un skaidrojumu par apbedījuma vietām. Rubaņenko ģimene, kas tagad dzīvo Izraēlā, ir devusi būtisku ieguldījumu atjaunošanas un sakopšanas darbu finansēšanai. Pasākumā viesojās viens no ģimenes locekļiem – Daniels Rubaņenko.
Apbedījumu sakopšana un pieminekļu pacelšana tika uzsākta jau 2019. gadā, kad Subatē uzturējās brīvprātīgie jaunieši no Vācijas. Šogad darbi tika turpināti, tajos piedalījās vietējie un Vācijas jaunieši, kopā ar vadītāju un mācītāju Klausu Pēteru Reksu. Pašreiz hasīdu daļā ir pacelti 130 pieminekļi no aptuveni 600.
Pasākumā daudz interesantas informācijas par ebreju dzīvi un tradīcijām pastāstīja vēsturnieks no Daugavpils, muzeja “Ebreji Daugavpilī un Latgalē” izveidotājs un direktors Josifs Ročko. Tad visi dalībnieki devās uz genocīda upuru apbedījuma vietām, kurās pēc ebreju tautas tradīcijām tika nolasītas lūgšanas par mirušajiem.
Subatē pirms II Pasaules kara dzīvoja ap 400 ebreju. Te darbojās četras sinagogas. Mūsdienās par ebreju dzīvi Subatē liecina trīs kapsētas un viena ēka – ebreju tirgus bodīte. Pilsētas pārvalde un Subates kultūras nams cenšas uzturēt ebreju esošo kultūrmantojumu, caur kultūras pasākumiem ienest pilsētā ebreju tautas tradīciju noskaņas, uzturēt saikni ar pēctečiem. Pagājušogad Domes ielas svētkos subatiešiem bija iespēja klausīties Daugavpils ebreju kopienas amatierkolektīva dziesmas, uzdejot kopā ebreju dejas, kā arī nogaršot ebreju ēdienu foršmaku.
Subates kultūras nama vadītāja
Gunta Okmane
