Kā preses konferencē pastāstīja pašvaldības izpilddirektores 1. vietniece Ināra Natarova, ar 1. jūliju spēkā stājušies grozījumi likumā “Par zemes privatizāciju lauku apvidos”. Vairāk, lai iegādātos lauksaimniecībā izmantojamo zemi, darījuma subjektiem (fiziskajām un juridiskajām personām) netiek prasīta atbilstošā izglītība, kā arī gan fiziskām, gan juridiskām personām var būt nodokļu parādi līdz 150 eiro. Pašvaldības komisija, ja nepieciešams, var uzaicināt personas, kuras iegūst lauksaimniecībā izmantojamo zemi īpašumā, valsts valodā prezentēt zemes turpmāku izmantošanu lauksaimnieciskajā darbībā.
Likuma grozījumos ir paplašinātas ar lauksaimniecības zemi veikto darījumu tiesiskuma uzraudzības komisijas tiesības. Tai ir pienākums pārbaudīt, kā ieguvēji izmanto zemi lauksaimnieciskajā darbībā. Gan fiziskās, gan juridiskās personas, iegādājoties zemi, apliecina, ka zeme tiks izmantota tieši lauksaimnieciskajā darbībā. Tas nozīmē, ka zemi nevar apmežot vai izmantot savādākā veidā. Administratīvo pārkāpumu kodeksā ir paredzēti sodi par šīs zemes neizmantošanu lauksaimnieciskajā darbībā.
Mainījies arī to personu loks, kuriem ir pirmpirkuma tiesības. Tagad pirmpirkuma tiesības ir personai, kura nomā pārdodamo zemi un zemes nomas līgums reģistrēts pašvaldībā vismaz gadu pirms darījuma noslēgšanas vai kura nomā lauksaimniecībā pārdodamo zemi un kurai pirmpirkuma tiesības uz zemi ir pielīgtas un ir reģistrētas zemesgrāmatā.
No 2018. gada 1. janvāra zemes iegādes darījuma akts, kas noslēgts līdz 2014. gada 31. oktobrim un līdz 2017. gada 30. jūnijam nav reģistrēts zemesgrāmatā vai līdz 2017. gada 31. decembrim pašvaldības komisijā zemes iegādes darījumu reģistrā, ir derīgs ierakstīšanai zemesgrāmatā, ja tam pievienots pašvaldības komisijas lēmums par piekrišanu lauksaimniecības zemes iegūšanai īpašumā. Zemes iegādes darījumu reģistrā jānorāda darījuma priekšmets un līguma noslēgšanas datums, un tas būs publiski pieejams Daugavpils novada domes mājas lapā.