Daugavpils novada Kultūras pārvalde, ar Valsts Kultūrkapitāla fonda mērķprogrammu “Latvijai – 100” atbalstu, īsteno projektu “Fotoliecības. Daugavpils novada iedzīvotāju valstiskās identitātes stiprināšanā”. Projektā aicināti četru novada vispārizglītojošo skolu skolēni līdzdarboties meistarklasēs ar Latvijas fotogrāfijas nozares personībām un ieskatīties vēsturiskajās fotogrāfijās un ģimenes fotoalbumos.
Fotogrāfija ir izcila vēstures liecība, kas atspoguļo laikmeta iezīmes un vēsta par seniem notikumiem un personībām. Vēl pirms 30 gadiem foto albumos galvenokārt bija melnbaltās fotogrāfijas, bet līdz ar tehnoloģiju attīstību, krāsu fotogrāfiju kļuvusi viegli pieejama ikvienam lietotājam. Tomēr vai mūsdienu fotogrāfijas ir vērtības un sniedz vēstījumu nākamajām paaudzēm? Atbildes uz šiem jautājumiem tika meklētas ar Daugavpils Dizaina un mākslas vidusskolas „Saules skola” pasniedzēju Aivaru Buli Sventes vidusskolā un Latgales fotogrāfu biedrības dibinātāju Igoru Pliču Špoģu vidusskolā.
Latgales ainavas un kultūrvides fotomākslinieks, daudzu personālizstāžu un fotoalbumu autors Igors Pličs dalījās pieredzē par fotomākslu, sava ceļa sākumu šajā arodā un savu aizraušanos – novadpētniecību. Pliča kungs atzīmēja, ka šobrīd visiem ir pieejami mobilie telefoni, kuros tiek knipsēti tūkstošiem fotoattēlu, tomēr tiem ir zema pievienotā vērtība. “Mūsu informatīvā telpa ir pārpildīta ar dažādām bildēm, kuras īstenībā varēja arī neparādīties. Savā runā skolēniem teicu, ka ir svarīgi izvērtēt gan savu darbu, gan mērķi, lai izlemtu vai ir vērts to palaist “ēterā”,” tā I.Pličs. “Katram laikam ir savi plusi un mīnusi. Šie laiki ir savādāki. Es apzinos, ka pastāv arī paaudžu konflikts – tas nozīmē, ka mēs, seni ļaudis, nespējam saprast jauniešus, savukārt jaunieši nepieņem mūs. Vienmēr veciem ar jauniem ir domstarpības. Acīmredzot, tāda ir pasaules kārtība.”
Igors Pličs pēdējos gados īpaši pievērsies grāmatu rakstīšanai un izdošanai, apzinot Latgales amatu brāļus, pētot viņu biogrāfijas un radītos darbus. “Paldies profesoram Henriham Somam un vēsturniekam Pēterim Korsakam, kuri mani atbalsta un mēs kopā vācam datus par Latgales fotogrāfu darbības vēsturi, lai varētu izdot enciklopēdiju un Latvijas griezumā mēs neizskatītos, kā balts plankums” turpina fotomākslinieks. Igors Pličs aicināja skolēnus pāršķirstīt savu dzimtu albumus, īpaši pievēršot vērību senajām fotogrāfijām, kurām ir piešķirts zīmodziņš. Šīs fotogrāfijas viņam varētu būt noderīgas pētniecības darbā. “Atļauja likt zīmodziņu, darbnīcas adresi un logotipu uz fotogrāfijām tika piešķirta tiem fotomeistariem, kuri maksāja zināmu nodevu savā apkaimē. Īpaši mani interesē Daugavpils jeb Dvinskas apkaime, jo tur ir vislielākais saraksts ar fotogrāfu vārdiem, kurus jāizpēta. Būs jāvēršas pēc palīdzības arī pie muzeju un bibliotēku speciālistiem.”
Skolēniem, kuri uzdeva interesantus jautājumus, tika pasniegtas arī veicināšanas balvas. Vienu no fotoalbumiem savā īpašumā ieguva arī Špoģu vidusskolas 11. klases skolēns Rihards. “Es pats ar fotografēšanu nopietni nenodarbojos. Pārsvarā man sanākt fotogrāfijas uzņemt ar mobilo telefonu – ja bilde man nepatīk, tā uzreiz tiek izdzēsta. Esmu kritisks pret savu darbu,” neslēpa Rihards. Uz jautājumu, kādām īpašībām, viņaprāt, jāpiemīt labam fotogrāfam, Rihards nopietni uzskaitīja – pacietībai, mērķtiecībai un labai gaumei.
Jāatzīmē, ka meistarklases ar fotogrāfiem turpināsies arī maijā – Biķernieku pamatskolas skolēni tiksies ar fotomākslinieku un foto kluba “Ezerzeme” vadītāju Linardu Onzulu, savukārt skolēni Vaboles vidusskolā uz tikšanos aicinās Latvijas fotogrāfijas muzeja pārstāvi, foto mākslinieci Viku Eksti.
