12. augustā atpūtas bāzē “Virogna” notika ikgadējā Latvijas pašvaldību sociālo dienestu vadītāju apvienības “Vasaras skola”, uz kuru pulcējās savas nozares speciālisti no visas Latvijas. Šāda vasaras skola tiek rīkota ar mērķi stiprināt sociālo dienestu vadītāju profesionālās prasmes tikt galā ar iepriekš nezināmām situācijām sava dienesta vadīšanas kontekstā.
Šāda vasaras skola tiek rīkota ik gadu kādā no Latvijas pašvaldībām un notiek divu dienu garumā, taču pandēmija tās norisē ieviesusi savas korekcijas, proti, šogad vasaras skola notiks trijās vietās — Daugavpils novadā, Siguldā un Ventspils novadā, veidojot mazākas dalībnieku grupas, lai varētu ievērot visus šā brīža ierobežojumus un prasības. Jāteic, ka dalībai vasaras skolai Latgalē pieteicies vislielākais dalībnieku skaits, kas patīkami pārsteidz Daugavpils novada sociālā dienesta vadītāju Annu Jegorovu: “Latgale pievilina un ir patīkami būt tik skaistā vietā kā Virogna.”
Nodarbības sociālo dienestu vadītājiem vadīja līderprasmju trenere, supevizore Arita Featherstone, palīdzot apgūt jaunas teorētiskās un praktiskās iemaņas. Pasākums notiek ar Labklājības ministrijas finansiālu atbalstu.
Uzrunājot pasākuma dalībniekus, Daugavpils novada domes priekšsēdētāja vietnieks Aivars Rasčevskis uzsvēra, ka priekšā ir daudz dažādu pārmaiņu, saistītu ar administratīvi teritoriālo reformu, taču sociālo dienestu nozīme saglabāsies vienmēr: “Nāks vēlēšanas un jauni vadītāji, viss notiks pa jaunam, bet jums būs jāpaliek un jācīnās ar tām sociālajām problēmām, kas pastāv ikdienā, tāpēc šeit gūtā pieredze būs ļoti vērtīga.”
Latvijas pašvaldību sociālo dienestu vadītāju apvienības valdes priekšsēdētājas vietniece, Vecumnieku novada domes Sociālā dienesta vadītāja Ina Jankevica ir priecīga piedalīties vasaras nometne tieši Daugavpils novadā, jo viņu sajūsmina latgaliešu viesmīlība un labsirdība.
Viņa atzīst, ka šāgada vasaras skolas galvenā tēma ir sociālo dienestu vadītāju iekšējās kapacitātes stiprināšana neparedzētos apstākļos, krīzes situācijās. Liels pārbaudījums sociālajiem dienestiem bijusi pandēmija, kuras dēļ nācies ļoti strādāt ar saviem resursiem, lai šajā situācijā spētu ātri reaģēt. Tāpēc esot svarīgi mācīties pašiem un dienesta darbiniekiem tikt galā ar šo situāciju. “Ceram gūt atziņas, kā palīdzēt sev un saviem darbiniekiem pārvarēt iekšējo trauksmi. Arī savstarpējā komunikācija un pieredzes apmaiņa ir ļoti būtiska,” teic I. Jankeviča.
Tomēr COVID-19 radītā spriedze sociālajā jomā nav vienīgā problēma. Ina Jankevica atzīst, ka bažas rada tuvākā nākotne saistībā ar administratīvi teritoriālo reformu. “Daudzi runā par un ap šo reformu, bet konkrētas atbildes uz šo jautājumu nav. Ir pieņemts likums, ka ir jāīsteno šī ATR, bet kā tieši tā darbosies, kāda būs struktūra un atbildība, par to neviens nerunā. Ir dienesti, kas reģionos jau nāk kopā un domā par nākotnes modeli. Tas ir viens no būtiskākajiem izaicinājumiem sociālajam dienestam, šī neziņa darbiniekos rada trauksmi,” saka I. Jankeviča.
Viens no sāpīgākajiem jautājumiem saistībā ar klientiem ir veco ļaužu aprūpe, jo šo klientu kļūst arvien vairāk, bet nodrošināt kvalitatīvu pakalpojumu ir grūti tāpēc, ka daudziem sirmgalvjiem tuvinieki ir ārzemēs, daudzi atsakās apmaksāt viņu aprūpi. Ina Jankevica teic, ka vienu brīdi Labklājības ministrija bija sākusi runāt par šo problēmu, taču risinājums netika rasts un pagaidām šis jautājums netiek vairs aktualizēts.
Raizes rada arī gaidāmā GMI pabalsta paaugstināšana no nākamā gada, kas gulsies uz pašvaldību pleciem, taču pagaidām esot neziņa, kā tiks veidots nākamā gada pašvaldību budžets gaidāmās reformas priekšvakarā.
Joprojām valsts līmenī neesot atrisināts jautājums par jaunu speciālistu piesaisti sociālajai jomai, darbinieku trūkst. “Zinu, ka daudzos dienestos ir vakances jau daudzus gadus, tāpēc tiek izmantoti iekšējie resursi, lai darbs tiktu padarīts. Bet tas veicina izdegšanu. Sociālie darbinieki noveco, izdeg. Jaunie iet mācīties, bet strādāt profesijā nevēlas. Esam par to runājuši ar Labklājības ministriju, vai tās būtu kādas programmas, atbalsts, piemaksas vai bonusi, paātrinātās pensijas sociālajiem darbiniekiem. Diemžēl neesam saklausīti, bet šī problēma jārisina valstiskā līmenī,” saka I. Jankeviča.
To, ka šāda vasaras skola ir ļoti nepieciešama sociālo dienestu vadītājiem, atzīst arī Daugavpils novada sociālā dienesta vadītāja Anna Jegorova: “Mēs nodarbībās vairāk strādājam ar savu “es”, pētām savu būtību, kā varam strādāt ar klientiem, risināt sociālas problēmas, dalāmies pieredzē. Tāda satikšanās ir iespēja uzzināt, kas jauns ir katrā novadā, kā mēs katrs pārdzīvojam ārkārtas situāciju.” Lai arī turpmākā situācija ar pandēmijas izplatību nav zināma, viņa cer uz labāko, jo tieši sociālie darbinieki ir tie, kas pirmie dodas palīgā cilvēkiem ārkārtas situācijā.
Anna Jegorova atzīst, ka sociālās problēmas vienmēr bija un būs, tacu katra reģionā tām ir sava specifika: “Protams, Latgalē daudz kas jārisina, īpaši nodarbinātības, uzņēmējdarbība jomā, kaut kādās jaunās idejās un formās, kas ļaus cilvēkiem gūt ienākumus. Šobrīd mūs satrauc, ka iedzīvotāju ienākumi ir ļoti minimāli, daudzi sakarā ar ārkārtas situāciju zaudējuši darbu. Tuvojas jaunais mācību gads, bērni jāsagatavo skolai, jāsapērk kancelejas preces un viss nepieciešamai. Nezinām, vai viss notiks klātienē vai attālināti. Taču sociālie darbinieki nevar strādāt attālināti, mums jāredz klients, ar viņu jārunā, jārisina viņa problēmas. Lai to paveiktu, mums pašiem jābūt ļoti stipriem.”
Viņa uzsver, ka šajā seminārā gūtās zināšanas un atziņas katrs sociālā dienesta vadītājs tālāk nodos saviem darbiniekiem, lai stiprinātu sava dienesta resursus un potenciālu.
Teksts, foto: Inese Minova
