Tikšanās Salienas pagastā pulcēja kuplu iedzīvotāju skaitu, kuri noklausījās pagasta pārvaldes vadītāja Rišarda Jermaļonoka atskaiti par paveikto iepriekšējā gadā un uzdeva savus sasāpējušos jautājumus. Šobrīd Salienā dzīvo 664 iedzīvotāji, pagasts var pamatoti lepoties ar pozitīvu demogrāfisko bilanci – pērn piedzima 10 bērniņi, nomira 6 iedzīvotāji.
Debitoru parādi gada beigās bija 18 971 eiro. Pērn tika izveidoti 23 lēmumi par nekustamā īpašuma nodokļa parādu piedziņu bezstrīdus kārtībā uz kopējo summu 5384 eiro.
2016.gadā tika veikts Bērzu ielas ceļa posma grants seguma remonts, tāpat uzstādītas 12 ceļazīmes uz pašvaldības ceļiem. Skolēnu drošības dēļ tika uzstādīts sieta žogs ap Salienas katlu māju, kā arī pēc iedzīvotāju lūguma, izveidots žogs ap Tartaku luterāņu kapsētu. Salienas feldšeru vecmāšu punktam izveidota nojume un ierīkots kondicionieris. Ar Daugavpils novada domes atbalstu 850 euro apmērā, uzsākts akmens žoga remonts Jaunbornes Romas katoļu baznīcai.
Pagastā turpinās darbs pie nekustamā īpašuma tiesību sakārtošanas – pērn sadalīta dzīvokļu īpašumos daudzdzīvokļu dzīvojamā māja «Turaidas.»
Šobrīd Salienā bezdarba līmenis ir 15%. Algotos pagaidu sabiedriskajos darbos tika nodarbināti 24 strādnieki, ar to palīdzību veikta skolas parka un kapsētu labiekārtošana, sakārtotas atpūtas vietas un dižakmens apkārtne Poguļankā.
Salienas vidusskolā šobrīd mācās 121 skolēns. Daugavpils novada skolēnu vasaras nodarbinātības programmas ietvaros tika nodarbināti 5 Salienas vidusskolas skolēni – jaunieši tika nodarbināti pagasta komunālajā dienestā un veikalā «Elvi».
Sociālajai palīdzībai Salienā gada laikā tika izlietoti 20 819 eiro, 118 personām piešķirts trūcīgā statuss.
R.Jermaļonoks pastāstīja, ka šī gada budžetā jau ir iestrādāti šādi uzdevumi – pašvaldības dzīvojamās mājas “Turaidas” drenāžas atjaunošana, gruntsūdeņu un virszemes ūdeņu novadīšana, tilta remonts pār Tartaciņas upi, pārveidojot to par gājēju tiltu, ģimenes ārsta prakses vietas atvēršana, ūdensvada posma 0,03 km garumā rekonstrukcija, kā arī Salienas pagasta 120 gadu un Salienas vidusskolas 80 gadu jubilejas svinību organizēšana. Tāpat ieplānota pašvaldības ceļu “Sergejevka – Saliena”, “Stenderi-Ormaņi-Adamovo-Šlapaki” un “Šlapaki (darbnīca)” tehniskā stāvokļa uzlabošana.
Salienas pagasta iedzīvotāji vislielākās raizes pauda par ceļu slikto stāvokli un norādīja, ka Bērzu ielā nepieciešams uzstādīt ātruma ierobežojuma zīmi un ceļa zīmi “Strupceļš”. R.Jermaļonoks norādīja, ka par ceļa zīmēm atbild VAS “Latvijas Valsts ceļi” , pagasta pārvalde par iedzīvotāju lūgumiem informē, tomēr prakse pierāda, ka VAS “LVC” nereaģē līdz brīdim, kad iedzīvotāji paši nesāk par to atklāti sūdzēties un zvanīt. R.Jermaļonoks piebilda, ka ceļa zīmi “Apdzīvota vieta” vēlējušies arī Faļtopu ciema iedzīvotāji. Pagasta pārvalde iedzīvotāju vēstuli ar parakstiem adresēja VAS “LVC”, tomēr vēstulē nebija precīzi norādīts ciema statuss. R.Jermaļonoks lūdz iedzīvotājiem vēlreiz pārtaisīt vēstuli un mēģināt vēlreiz.
Tāpat iedzīvotāji bija sašutuši par ceļu stāvokli, kurus galvenokārt izdangā lielās kravas mašīnas, tāpat problemātisks ir P69 ceļa Skrudaliena – Krāslava pagrieziens uz Salienu. Tur bieži izveidojas lielas, apledojošas peļķes, kas rada lielu risku mašīnām iebraukt grāvī. Daugavpils novada domes deputāts Valērijs Hrapāns atzina, ka ceļu jautājums ir sasāpējis visā novadā. Viņš dalījās ar Skrudalienas pagasta pieredzi, kur arī tika vākti iedzīvotāju paraksti, vēršoties pie VAS “LVC” un Satiksmes ministrijas, lūdzot sakārtot noteiktu Silenes ciema posmu. Ar šiem pūliņiem izdevās panākt tikai to, ka šis ceļš no 2022.gada prioritātes tika pārcelts uz 2020.gadu. “VAS “LVC” svarīgāk ir “salāpīt” galveno šoseju, nevis ceļa posmus uz ciemiem. Diemžēl mūsu valstī viss atduras pret finanšu trūkumu,” secināja V.Hrapāns.
Daugavpils novada domes priekšsēdētāja Janīna Jalinska piebilda: “Jūs noteikti esat dzirdējuši, ka Bauskas novads lūdzis valstij izsludināt ārkārtas stāvokli ceļu sliktā stāvokļa dēļ. Arī mūsu pašvaldība ir sagatavojusi ceļu sarakstu, kuri ir ļoti sliktā tehniskā stāvoklī un nosūtījusi to ministrijai. Šobrīd vēl nezinām, kāds būs rezultāts. Ceram, ka valsts iedos papildus finanšu līdzekļus. Es uzskatu, ka vislielākā valdības kļūda pirms desmit gadiem bija Ceļu fonda likvidēšana. Katru gadu pašvaldības cīnās, lai tas tiktu atjaunots.”
Kāds no Salienas iedzīvotājiem arī jautāja, kad tiks izpildīts Latvenergo solījums, atjaunot elektrības līniju, jo mazā sprieguma dēļ viņa mājsaimniecībā esot pastāvīgas problēmas ar elektrību. Daugavpils novada domes priekšsēdētājas vietnieks Arvīds Kucins ieteica šādā gadījumā vērsties nevis reģionālajā Daugavpils filiālē, bet rakstīt elektroniski uz centrālo pārvaldi Rīgā.
Elza Timšāne
