Višķu pagastu var saukt par rokmūziķu kalvi. Špoģu Mūzikas un mākslas skolas paspārnē darbojas vairāki mūzikas ansambļi, kuros jaunieši apgūst ne tikai dažādu instrumentu spēli, bet arī rokmūzikas pamatus, ko viņiem māca Viktors Leonovičs – mūziķis ar lielu pieredzi. Viņš palīdz bērniem un jauniešiem atklāt viņu muzikālo talantu un tikt līdz skatuvei. Taču mūziķu aprindās Viktors ir pazīstams arī kā ģitāru meistars, pie kura ar lūgumu izgatavot instrumentu vēršas klienti no malu malām.
No ballītēm līdz skatuvei
Viktors Leonovičs vada Daugavpilī pazīstamu rokgrupu “Navigator”, taču pirms tam bijis garāks ceļš līdz skatuvei. “Kad biju jauns un skaists, ļoti prestiži bija spēlēt ballēs. Praktiski ikvienā klubā bija savs ansamblis. Brīvdienās pulcējās jaunieši, lai paskatītos uz saviem elkiem, kas spēlēja ansambļos. Mūziķus visi zināja un mīlēja, arī es vēlējos pabūt viņu lomā,” saka Viktors. Jau skolas laikā viņš apguva ģitārspēli, kopā ar puišiem spēlēja ballēs. “Tolaik bija specifisks repertuārs, iekļāvām tajā arī pašu sacerētas dziesmas, kas kļuva iemīļotas tuvākajā apkaimē. Tad sekoja trīs gadi dienesta jūras flotē, un visus šos gadus sapņoju atgriezties pie draugiem un mūzikas.” Ap to laiku radās grupa “EX-13”, ar kuru piedzīvotas zvaigžņu stundas, izpildot savu mūziku un baudot jaunību. Ballītēs puiši spēlēja vienu mūziku, bet uz skatuves citu – rokmūziku. Ar laiku grupa izjuka, bet tās turpinājums ir grupa “Navigator”, kurā no iepriekšējā sastāva gan palicis tikai pats Viktors. Grupa “Navigator” cenšas aktīvi piedalīties dažādos pasākumos, dodas uz baikeru festivāliem Latvijā un Lietuvā, ir muzicējusi Slāvu bazāra koncertos Vitebskā.
Galvenokārt viņa vadītā grupa izpilda pasaulslavenus un Latvijas roka hītus, kā arī savu mūziku, kas esot melodiskāka, bet tajā pat laikā sarežģīta. Jautāts, kāpēc tieši roks, Viktors atbild, ka visi pasaulē pazīstamie hīti ir roks: “Tie ir mūžīgi hīti, kurus visi mīl. Kad mēs uzstājamies pilsētā, cilvēki vienmēr pulcējas, lai paklausītos.” Viktors gandarīts, ka izdevies iesaistīt grupā jaunu puisi – ģitāristu Romanu Romanovu, uz kuru tiek liktas lielas cerības. Vēl viņš sapņo kādreiz ierakstīt paša sarakstīto mūziku grupas izpildījumā.
Viktors atzīst, ka mūzikas grupām mūsdienās nav viegli sevi kaut kur parādīt un kļūt atpazīstamām, šī iemesla pēc daudzas ir izjukušas. Arī pandēmijas krīze ir iedragājusi mūziķu dzīvi – nav mēģinājumu un koncertu.
Grupa “Navigator”
Piesaista mūzikai jauno paaudzi
Lielākoties grupa “Navigator” bāzējas Viktora dzimtajā Višķu pagastā, kur biedrība “Lauku studija” ir izveidojusi labu mūzikas aprīkojuma bāzi. Tās pilnveidošanā lielu atbalstu sniedz pagasts un novada pašvaldība.
Šo bāzi izmanto arī jauniešu ansamblis “Outtcore”, kas savu muzikālo karjeru uzsāka kā grupa “Mažors”. Arī tur Viktors pielicis savu roku, bet nu atzīst, ka jaunieši jau sasnieguši labu līmeni un devušies “brīvajā peldējumā”. Tagad Viktors visu uzmanību veltī Špoģu Mūzikas un mākslas skolas vokāli instrumentālajam ansamblim “Bulta”, ko pats izveidojis no pamatiem, uzņemot ansamblī vismazākos skolas audzēkņus.
Darboties ar jauniešiem sācis nejauši. Kādreiz Viktors muzicējis kopā ar vietējo pagasta puisi, tagad pazīstamu lauksaimnieku Aleksandru Harlamovu, kuram laika gaitā iekrājies dažāds mūzikas aprīkojums. Aleksandrs to nolēmis dāvāt jauniešiem, lai viņi var radoši attīstīties. Tā pamazām skolā izveidojusies sava studija. Uz šīs bāzes radās grupa “Mažors”, kuras sniegumu noklausoties, Viktors nolēmis pastrādāt ar jauniešiem. “Devu viņiem pamatzināšanas, kā pareizi turēt instrumentus, mācīju bundziniekam izjust ritmu. Sāka patikt pašiem un publikai,” saka Viktors. Kad “Mažors” jau izgāja tautiņās, Viktors izveidoja jaunu grupu “Bulta”. Viņš ir pateicīgs šo bērnu vecākiem, kuri visādi atbalsta, mudina savus bērnus muzicēt un veicina viņu interesi par mūziku. Kopīgiem spēkiem izdevies sasniegt rezultātu. Pašlaik “Bulta” ir kolektīvs ar pastāvīgu kodolu, aktīvi piedalās dažādos pasākumos ne tikai Daugavpils novadā, bet pārstāv savu novadu valsts līmenī. Piedalījies Latvijas izglītības iestāžu vokāli instrumentālo ansambļu, instrumentālo kolektīvu un popgrupu festivālā – konkursā “No baroka līdz rokam”, ieguva pirmo vietu atlases kārtā Rēzeknē un otrās pakāpes diplomu finālā Rīgā.
Ansamblis “Bulta”
“Mums visi bērni ir talantīgi. “Bultas” bundzinieks Rolands Kļavinskis ieņem pirmās vietas starptautiskos akordeonistu konkursos,” saka Viktors. Viņš uzskata ka visiem jauniešiem ir potenciāls, turklāt ansamblī gūtā pieredze viņiem paver durvis uz profesionālas mūzikas pasauli, dod iespēju nākotnē muzicēt jebkuras grupas sastāvā.
Paralēli Viktors vada vēl vienu grupu “Foršie citroni”, kas izveidota salīdzinoši nesen, apvienojot jauniešus no Kalupes.
Viktors uzskata, ka dalība ansamblī bērniem dod ļoti daudz: “Pirmkārt, viņi attīstās muzikāli un jūtas kā kolektīvs, komunicē, mācās būt saliedēti un atbildīgi. Jaunieši tiecas neatpalikt cits no cita, lai nepieviltu savu kolektīvu. Muzicēšana ir arī lietderīga laika pavadīšana, te bērni radoši darbojas, sevi attīsta, mācās. Šis process veido viņu dzīvi. Iespējams, kāds nākotnē kļūs pazīstams mūziķis, jo tieši bērnībā viņam jau būs ielikta interese par mūziku. Turklāt te jaunieši mācās nevis akadēmisko mūziku, bet to, kas pašam patīk.”
Višķos pat ir izveidojusies sava tradīcija –starptautiskai sieviešu dienai veltīt vokāli instrumentālo grupu koncertu, kurā var izpausties esošie un topošie mūziķi. Diemžēl pašlaik grupu radošo darbību ir ietekmējuši pandēmijas laika ierobežojumi.
Laba ģitāra top gadiem ilgi
Ikdienu Viktors pavada savā darbnīcā, meistarojot vai restaurējot kārtējo instrumentu. Viktors ir elektrisko ģitāru meistars, viens no labākajiem Latvijā, ar lielu pieredzes bagāžu. Viņš labo ģitāras vai izgatavo pats no nulles.
“Pirmo ģitāru uzmeistaroju vēl skolas laikā. Žēl, ka nav saglabājusies, tas bija tāds brīnums,” smejas Viktors. “Pēc tam uztaisīju otru ģitāru, uz tās pat spēlēju ansamblī. Lai gan patiesībā uz tādām nevar spēlēt.”
Kaut ko meistarot Viktoram patīk kopš bērnības. Toreiz puikām bijis modē spēlēt kariņus ar paštaisītiem ieročiem. Viktors uzmeistarojis ļoti iespaidīgu šauteni, kas šauj ar plastilīna bumbiņām, turklāt tik spēcīgi, ka varēja izšaut cauri burtnīcai. Ar tādiem gadījies arī cauršaut ādu un vēlāk no miesas knibināt laukā plastilīnu.
Sākoties mūziķa gaitām, aktuāla kļuvusi ģitāru tēma. Nopirkt ģitāru tāpat vien nebija iespējas, melnajā tirgū tā maksājusi ap 4500 rubļu, gandrīz jaunas automašīnas vērtībā. “Kultūras centrā “Vārpa” tolaik bija grupa ”Elpa”, tās ģitārists Valērijs Nikitins nopirka sev amerikāņu ģitāru, kurai atlika visu savu algu vismaz trīs gadu garumā,” atceras Viktors. Tolaik Daugavpilī bijuši divi ģitāru meistari, viens no viņiem kļuva par Viktora skolotāju, lai gan īpaši nav vēlējies dalīties savos amata noslēpumos. Viktors gājis smagāko ceļu, daudz ko apguvis pašmācības ceļā, toties iemācījies strādāt ar daudzveidīgiem darbarīkiem.
Lai izgatavotu ģitāru, jābūt daudz zināšanām, turklāt specifiskām. “Jābūt precīzam līdz milimetra daļai, citādi ģitāru nevarēs noskaņot. Ģitāru izgatavošana ir atsevišķa plaša tēma, par kuru var runāt bezgalīgi. Patiesībā tā ir vesela zinātne,” saka Viktors.
Vienas ģitāras izgatavošana var ilgt gadiem. Viktors rāda ģitāru, ko veidojis septiņus gadus. Pašlaik procesā ir vēl viena ģitāra paša vajadzībām, kas top jau desmit gadus un drīzumā varētu būt gatava. Mēneša laikā reāli esot uztaisīt četras ģitāras, ja tās ir uz pasūtījumu. Sev instrumentus viņš taisa gadiem, nesteidzas, jo ilgāk taisa, jo labāks rezultāts. Meistars atzīst, ka nekad nestrādā sliktā noskaņojumā, jo instruments pārmanto cilvēka enerģētiku.
“Rīgā savulaik bija ģitāru meistars ar iesauku Pulkvedis. Viņš izgatavoja ģitāras Latvijas grupām – Eolikai, Credo. Reiz pie viņa iebraucu un iepirku koksni, kuras rezerves ir vēl tagad īpašiem pasūtījumiem. Tas ir mans zelta fonds kaut kam nopietnam,” stāsta Viktors.
Profesionāli mūziķi ģitāras nemeklē veikalos, bet meklē labu meistaru. Viktora izgatavotie instrumenti ir aizceļojuši uz Lietuvu, Rēzekni un Rīgu. Kādu laiku bijis klusums pasūtījumu lauciņā, tagad atkal esot jūtama interese. “Es sevi nereklamēju kā ģitāru meistaru, jo laika tāpat visam nepietiek. Ja apnīk taisīt ģitāras, meistaroju dažādus sīkumus jogas skolām. Varētu pelnīt naudu, taisot logus un durvis, kas ir ļoti pieprasīti, bet man par to nav intereses, labāk patīk veidot ekskluzīvus sīkumus,” saka meistars.
Ar ģitāru izgatavošanu Viktors profesionāli nodarbojas jau vairāk nekā 30 gadus. Viņš atzīst, ka ļoti gribētu nodot savas zināšanas kādam māceklim, taču jauniešiem nav intereses. Arī paša diviem dēliem neinteresē nedz mūzika, nedz tēva aizraušanās. “Man ir daudz zināšanu. Mēģināju ņemt mācekļus, taču attieksme nenopietna, visi grib nopelnīt naudu, bet pats process nevienu nesaista,” saka Viktors. Ja kāds jaunietis vēlas nopietni apgūt šo arodu, Viktors gatavs dalīties savos amata noslēpumos.
***
Latvijas Republikas proklamēšanas 102. gadadienā Viktors Ļeonovičs saņēma Daugavpils novada domes Pateicības rakstu par pedagoģisko meistarību, radošiem panākumiem audzēkņu muzikālajā izglītošanā un ieguldījumu Daugavpils novada popularizēšanā.
Teksts, foto: Inese Minova
Foto no V. Leonoviča personiskā arhīva