Latvijas neatkarības atjaunošanas gadadienā un Latvijas simtgades gaidās, Kalkūnes pagasta Randenē tika iestādīta 100 ozolu aleja. Ozolu stādīšanā iesaistījās pārstāvji no Daugavpils novada domes, deputāti, 19 pagastu pārvaldes, pašvaldības iestādes, kā arī jauniešu organizācijas. Kociņi tika stādīti piemiņas vietā Daugavas krastos, kur reiz atradās Raiņa vecāku mājas.
“Diemžēl kara rezultātā šajā vietā nav nekas saglabājies, tomēr piemiņas akmens par Raiņa vecāku mājām te atrodas. Mēs nospriedām, ka te, blakus esošajā teritorijā, kur kādreiz atradās saimniecības ēkas, būtu piemērota vieta Latvijas simtgadei veltītai ozolu audzei,” pastāstīja Kalkūnes pagasta pārvaldes vadītājs Osvalds Kursītis. “Gribētos cerēt, ka šis darbs nesīs augļus un te kuplos varena ozolu audze, kura stāvēs ne vienu vien simtgadi.”
Lai gan ozols latviskajā dzīvesziņā un folklorā ir iecienīts koks, kas simbolizē spēku un vīrišķību, tomēr šobrīd Latvijā ozola audzes sastāda vien 0,1% no mežaudzēm. Kā norādīja VMD Dienvidlatgales virsmežniecības virsmežzinis Vilmārs Skutels, šodienas apstākļos privātam meža īpašniekam izaudzēt ozolaudzi ir dārgi. “Ozolam bioloģiskais vecums ir 1000 gadu, pretstatā, piemēram, bērzam, kurš dzīvo ap 100-200 gadus. Normatīvie akti nosaka, ka ozolu var cirst, kad tas sasniedzis 101-120 gadus. Šodien mēs stādām ozolus apmēram 10 metrus viens no otra, tātad tie šeit izaugs tik kuplu vainagu kā uz mūsu pieclatnieka. Mūsu mazmazbērni varēs priecāties par šiem skaistajiem ozoliem,” tā V.Skutels.
Virsmežzinis neslēpa, ka arī viņam Atmoda un 4.maijs saistās ar personīgām atmiņām, jo tajā laikā viņš bija students Jelgavas Lauksaimniecības akadēmijā. “Mūsu kā studentu nopelns tajos laikos bija ļoti liels. Mēs gājām demonstrācijās, izteicām savu viedokli, pretstatā tiem cilvēkiem, kas tajā laikā ieņēma augstus amatus un bija atturīgi. Mēs kā studenti toreiz riskējām ar to, ka varētu neiegūt augstāko izglītību. Jā, šis datums man ir ļoti svarīgs.”
Ozolu iestādīja arī daugavpilietis Jānis Pudāns, kurš savulaik, būdams tērpies armijas formā, 13.janvāra manifestācijā pauda atbalstu Lietuvas tautai un aicināja kareivjus nešaut uz saviem iedzīvotājiem. Pudāna uzruna kļuva vēsturiska. Iestādot kociņu, Jānis teica, ka ir gandarīts, ka pirms simts gadiem Latgales kongresā tika nolemts, ka Latgalei jābūt vienotai ar pārējo Latviju. Par šodienas situāciju valstī viņš runā optimistiski un saka, ka par spīti visam, ir jācer uz labu nākotni. “Šī akcija ir brīnišķīga! Manuprāt, mums nevajadzēja gaidīt simtgadi, ozolus vajadzēja jau stādīt pirmajā neatkarības gadadienā un tagad priecāties par tiem ozoliem, kam būtu vairāk kā 20 gadu!”
Ozolu stādus nodrošināja VAS “Latvijas valsts meži”, savukārt ozolu stādīšana notika sadarbībā ar Latgales plānošanas reģionu un Daugavpils novada domi. Drīzumā šajā vietā tiks uzstādīta arī piemiņas plāksne par godu šim notikumam.
Elza Timšāne