Tāpat, ņemot vērā Ministru prezidenta, zemkopības ministra, satiksmes ministra un vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra sniegto informāciju, kā arī pašvaldību vēstulēs norādīto, nolemts prasīt atzīt, ka daļā Latgales teritorijas plūdu dēļ ir izveidojusies krīzes situācija, kas prasa tūlītēju rīcību.
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības, Satiksmes un Zemkopības ministrijām premjers uzdos sniegt nepieciešamo atbalstu pašvaldībām un Ministru kabinetam ziņot par situācijas tālāku attīstību.
Jau iepriekš M.Kučinskis sarunās ar Latvijas Komercbanku asociāciju guvis apliecinājumu, ka plūdu skarto reģionu lauksaimnieki tiek aicināti individuāli vērsties savās sadarbības bankās, lai kopīgi meklētu risinājumus, pārrunātu potenciālās izmaiņas veicamo saistību izpildē un iespējamo cita veida atbalstu no banku puses.
Kā ziņots, 24.augusta vakarā Latgalē beidzās lietavas, kuru nokrišņu daudzums pēc Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra datiem Rēzeknes novērojumu stacijā 32 stundās sasniedza 159 milimetrus jeb 229% no augusta normas. Tāpat tiek minēts, ka daudzviet Latvijas austrumu pierobežā kopējais nokrišņu daudzums ir bijis vēl lielāks.
Rezultātā ir cietuši vairāki reģionam nozīmīgi ceļi, kā arī dzīvojamās mājas un lauksaimniecības sējumi.
“Ilgas diskusijas rezultātā tika izlemts, ka šodien valdības sēdē tiks skatīts jautājums par ārkārtas stāvokļa izsludināšanu lauksaimniecības sektorā tieši Latgalē. Savukārt mēs, kā pašvaldība, pēc lēmuma pieņemšanas varēsim iesniegt visus attaisnojošos dokumentus, kas saistīti ar novada infrastruktūru un varēsim saņemt šo atbalstu no Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas puses. Protams, mēs esam priecīgi, ka ir šis atbalsts no valdības puses, sevišķi zemniekiem. Jo mūsu zemnieki ir saskārušies ar daudzām problēmām, kas jārisina nekavējoties. Domāju, ka šī ārkārtas situācijas izsludināšana lauksaimniecības sektorā palīdzēs viņiem šīs problēmas atrisināt. Zemkopības ministrs Jānis Dūklavs teica, ka situācija ar katru zemnieku tiks risināta individuāli. Vakar tika skarts jautājums arī par kompensācijām. Ja šodien vēl ir šīs applūdušās teritorijas, tad jāskatās, kas būs pēc kāda laika. Iespējams, ka ūdens aizies un zemnieks varēs novākt ražu, tad šī kompensācija netiks izmaksāta. Ja ūdens neaiziet un raža iznīkst, tad, protams, tiks izvērtēta situācija un aprēķināts kompensācijas apmērs. Jebkurā gadījumā zemniekiem no valdības puses tika apsolīta palīdzība. Vairākas Latgales novadu pašvaldības vakar jau iesniedza konkrētus priekšlikumus Zemkopības ministram, kā varētu risināt radušās problēmas. Šie priekšlikumi šodien tiks ņemti vērā, pieņemot lēmumu par ārkārtas situācijas izsludināšanu. Mēs, kā pašvaldība, informāciju par zaudējumiem, kas nodarīti novada infrastruktūrai, iesniegsim Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā. Šobrīd daudzus ceļus vēl nevar sākt sakārtot, jo tie ir ūdenī. Skatīsimies pēc situācijas. To informāciju, ko varēsim, sniegsim jau tuvākajā laikā, par pārējiem darbiem informāciju sniegsim tikai tad, kad konkrētie darbi tiks pabeigti”, tā komentēja Janīna Jalinska.
Avots: Latgales Plānošanas reģions
