Par vareno spēku, kas spēj iedvesmot cilvēkus visā pasaulē, pauž Miera skrējiena dalībnieki, kuri šķērsojuši Silenes robežpunktu Daugavpils novadā.
Šī gada Eiropas mēroga Miera skrējiens iesācies februārī Bulgārijas galvaspilsētā Sofijā un tā starptautiskā komanda finišēs oktobra sākumā Portugāles galvaspilsētā Lisabonā. Kopumā skrējiena laikā tiks satikti vairāki miljoni cilvēku un gandrīz 8 mēnešu laikā tiks mēroti vairāki desmiti tūkstoši kilometru.
Miera skrējiena miera lāpu pirmoreiz tika iedegta pirms 30 gadiem, pie ANO mītnes Ņujorkā to iededza šī skrējiena idejas autors, UNESCO Miera balvas laureāts filosofs, sportists, mūziķis un mākslinieks Šri Činmojs. Šo gadu laikā lāpa ir ceļojusi visos kontinentos, pacēlusies pasaules augstākā kalna virsotnē un pat pabijusi kosmosā.
Skrējienā satiekas liels un mazs, sportists un nesportists, kājām gājējs un riteņbraucējs. Skrējiena dalībnieki viens otram ar mīļu, sirsnīgu smaidu dāvā savu labo gribu, labo domu un mīlestību.
Lāpu un karogu nes gan starptautiskās komandas skrējēji, gan dalībnieki, kas pievienojas tiem katrā no pašvaldībām. Daugavpils novadu skrējienā pārstāvēja vairāki jaunie sportisti.
Miera skrējiena dalībnieki, skrienot cauri Skrudalienas pagastam, piestāja, lai atvilktu elpu un sveicinātu vietējās pārvaldes pārstāvjus. Latvijas posma koordinators Gints Peleckis dalījās domās par skrējiena ideju un gūtajiem iespaidiem. “Sports un jo īpaši skriešana kļūst pasaulē arvien populārāka. Tas ir labs un vienkāršs veids, kā savā starpā apvienot cilvēkus. Šeit mēs esam cilvēki no dažādām valstīm, kas dzīvo un skrien kopā līdz pat vairākiem mēnešiem. Lai arī runājam dažādās valodās un nākam no dažādām valstīm, mēģinām radīt modeli, ka esam vienoti caur sportu un ar tā starpniecību nesam pozitīvas domas. Miers ir ne tikai tad, kad nav kara, bet arī vērtība, kuru vispirms izaudzējam paši sevī un tad dalāmies tajā ar citiem. Šis skrējiens balstās uz voluntieriem, cilvēkiem, kuriem patīk šī ideja un kuri atrod brīvo laiku, palīdzot organizēt šo skrējienu un piedalīties tajā. Mēs mēģinām to darīt ar saviem draugiem un domubiedriem kā Latvijā, tā Lietuvā un Igaunijā. Padarām šo ideju pieejamu citiem cilvēkiem, īpaši bērniem, jo viņi ir mūsu nākotne. Bērns, saņemot rokās šo lāpu, saprot, ka viņš ir svarīgs, ka viņš ir daļa no pasaules un ka viņš var spert šo pirmo soli pretī harmonijai, mieram un saticībai. Ka tas nav tikai kaut kas tāds, ko mēs gaidām no citiem. Mēs esam atbildīgi spert šo pirmo soli, lāpu nesot kā simbolu virzībai uz priekšu, padarot šo pasauli labāku”.
Daugavpils novada Sporta skolas audzēknes Anastasija Korņilova un Kristīne Jevsejeva piekrita trenera uzaicinājumam, jo šāda veida akcijā iesaistās pirmo reizi. Abas jaunās sportistes ir vieglatlētes, kurām patīk skriešana. “Šī ideja mums likās ļoti interesanta. Pirmkārt, mēs skrienam ne uz ātrumu, bet gan priekš sevis. Mēs priecājamies, ka varam skriet kopā ar citiem, pārstāvēt savu novadu un Latviju. Tas mums patiešām ir liels pagodinājums. Pa ceļam iepazīstamies ar citiem sportistiem, kas ir šķērsojuši jau tik daudzas valstis”, tā pauda meitenes.
Aļona, kas skrējienā pārstāv Ukrainu, starptautiskajai komandai pievienojusies Polijā un skrējienu noslēgs Igaunijā. “Vidēji dienā noskrienam 10 kilometrus, gadās, ka arī vairāk. Visi mēs skrienam, jo mums patīk skriet. No tā mēs gūstam gandarījumu. Tā nav tikai skriešana, tā ir stafete. Tas ir Miera skrējiens, un šī miera mums visiem tik ļoti pietrūkst. Mūsu devīze ir – sāc no sevis, izdari pirmo soli! Man patīk skriet, tādēļ izlēmu izdarīt kaut ko labu. Bieži pa ceļam tiekamies ar bērniem, ciemojamies bērnu nometnēs un skolās, stāstot, ka mēs visi esam viena liela ģimene”, tā Aļona.
Latvijā Miera skrējiens pirmoreiz viesojās 1993. gadā. Kopš tā laika Latvija šajā labas gribas akcijā ir piedalījusies jau vairāk kā piecpadsmit reizes. Starptautiskā komanda šogad pa Latvijas novadiem skries līdz 15. jūlijam, 16. jūlijā šķērsojot Latvijas – Igaunijas robežu. Kopā šo 5 dienu laikā tiks mēroti 460 kilometri.
