10. februārī Daugavpils novada domē notika novada brīvprātīgo godināšanas pasākums. Tā gaitā pasniegti apliecinājumi 32 brīvprātīgajiem, kas ir sasnieguši vismaz 50 brīvprātīgā darba stundas. Ar mērķi veicināt un attīstīt brīvprātīgā darba attīstību un popularizēšanu Daugavpils novadā, brīvprātīgie, novada domes priekšsēdētāja Janīna Jalinska, izpilddirektore Vanda Kezika, Izglītības pārvaldes vadītāja Irēna Bulaša, Sociālā dienesta vadītāja Anna Jegorova un biedrības „Daugavpils novada uzņēmēju padome” vadītāja un uzņēmēja Inese Jakobsone, piedalījās diskusijā par jauniešu brīvprātīgā darba attīstību novadā.
Aktīvas un pilnvērtīgas diskusijas laikā tika rastas atbildes uz vairākiem aktuāliem jautājumiem – kas ir brīvprātīgais darbs, kādas darba jomas ir pieprasītas, veicot brīvprātīgo darbu, kādas iegūtās prasmes darba devējs brīvprātīgajā darbā novērtē visaugstāk, cik liels devums ir brīvprātīgā darba apliecinājumam jaunieša CV un cik lielā mērā šis apliecinājums ir konkurētspējīgs?
Jaunatnes lietu speciāliste Santa Matisāne, stāstot par brīvprātīgo darbu Daugavpils novadā 2016. gadā, uzsvēra, ka šis gads noteikti ieies vēsturē, jo tika pieņemts Brīvprātīgā darba likums, līdz ar ko daudzās pašvaldībās aktivizējās brīvprātīgais darbs un tā veicēji. Likums nosaka, ka brīvprātīgo darbu drīkst veikt persona, kas sasniegusi 13 gadu vecumu, savukārt personas vecumā no 13 līdz 16 gadiem brīvprātīgo darbu varēs veikt tikai ar likumiskā pārstāvja rakstveida piekrišanu. Turklāt tiesiskās attiecības starp brīvprātīgā darba organizētāju un veicēju tiks nodibinātas pēc brīvprātīgā darba veicēja iepazīšanās ar saviem pienākumiem un tiesībām, pusēm vienojoties par veicamā darba apjomu, izpildes kārtību un termiņu.
Arī novadā tika izstrādāti noteikumi par brīvprātīgā darba organizēšanu. Saskaņā ar tiem, brīvprātīgā darba veicējs ir fiziska persona vecumā no 13 līdz 25 gadiem, savukārt brīvprātīgā darba organizētāji ir visas novada pašvaldības iestādes. Brīvprātīgo darbu iespējams veikt tādās jomās kā sports, kultūra, sabiedriskās aktivitātes, sociālais darbs un izglītība.
Kultūras joma brīvprātīgajā darbā ir viena no pieprasītākajām. Tā ietver sevī kultūras un citu norišu organizēšanu un vadīšanu. Otrajā vietā ir dalība sabiedriskajās aktivitātēs (pagastu apkārtējās vides uzlabošana, darbošanās ar bērniem un citas aktivitātes, kas nesa labumu sabiedrībai). Trešajā vietā ir sports, kas novada jauniešu vidū ir ļoti pieprasīts (dažādu sporta aktivitāšu organizēšana un tiesāšana). Ceturtā ir izglītības joma (radošo darbnīcu vadīšana bērniem un jauniešiem). Un pēdīgā grupa ir sociālā joma, kurai būtu jāpievērš lielāka uzmanība. Aktīvāki šajā jomā ir Višķu pagasta jaunieši, kas Višķu sociālās aprūpes centrā velta uzmanību vecajiem ļaudīm.
Līgumā, kuru slēdz brīvprātīgais un darba organizētājs, jābūt atrunātiem brīvprātīgā darba veikšanas vietai un laikam, dotā līguma darbības laikam, brīvprātīgā darba uzdevumiem, tiesībām un pienākumiem, ietverot arī darba organizētāja tiesībām un pienākumiem. Apliecinājumi par brīvprātīgo darbu pasniedzami tiem, kas nostrādājuši vismaz 50 brīvprātīgā darba stundas.
Santa Matisāne rezumēja, ka 2016. gada laikā tika noslēgti 105 brīvprātīgā darba līgumi. Brīvprātīgo darba organizētāju vidū ir bijusi Izglītības pārvalde, Kultūras pārvalde, kā arī 6 pagastu pārvaldes. Starp aktīvākajām teritorijām, kurās notiek brīvprātīgais darbs, ir Medumu pagasts (8 brīvprātīgie), Kalkūnes pagasts (1 brīvprātīgais), Līksnas pagasts (35 brīvprātīgie jaunieši), Naujenes pagasts (7 brīvprātīgie), Dubnas pagasts (1) un Višķu pagasts (41!).
Daugavpils novada pašvaldības mājas lapas sadaļā “Jaunatne” ir pieejama informācija par brīvprātīgā darba piedāvājumiem novada teritorijā. Pieprasītākie brīvprātīgo darbības virzieni ir līdzdalība jaunatnes iniciatīvās un sabiedriskajās aktivitātēs, kultūrvides un sociālās vides attīstības veicināšana, jauniešu brīvā laika un sabiedrisko aktivitāšu organizēšana, iesaistīšanās Jaunatnes politikas attīstībā, sociālās atstumtības mazināšana un sociālajam riskam pakļauto iedzīvotāju integrēšana sabiedrībā un daudzi citi.
Nereti pieprasīti ir brīvprātīgā darba veicēji, kas darbojas sociālajā jomā. Īpaši vajadzīgi ir asistenti cilvēkiem ar īpašām vajadzībām, veciem ļaudīm, arī palīdzīgas rokas sociālās aprūpes iestādēs un pansionātos.
Uz jautājumu, kas jauniešiem ir brīvprātīgais darbs, skanēja dažādas atbildes. Visbiežāk šo terminu jaunieši saista ar pieredzi, nākotnes perspektīvu, atbildību un personīgo izaugsmi. Uz doto jautājumu centās atbildēt arī potenciālie darba devēji.
Vanda Kezika: “Kad mēs runājam par brīvprātīgo darbu, mēs saprotam tādu darbu, par kuru nesaņemam atalgojumu. Divus gadus atpakaļ ir gadījies būt Vācijā un vērot, kā tur darbojas šī brīvprātīgā darba sistēma. Tur brīvprātīgo skaits ir ļoti liels. Ja brīvprātīgais darbs notiktu sistemātiski, par to varētu būt samaksa, jo ir konkrēti izdevumi, kas ir jāsedz jums, piemēram, ceļa izdevumi. Mēs vēl tikai pirmo gadu strādājam ar brīvprātīgajiem, taču šī sistēma noteikti ir jāattīsta tālāk. Protams, brīvprātīgie arī šogad būs ļoti vajadzīgi. Novadā notiks vairāki lieli pasākumi, uz kuriem pulcēsies tūkstoši cilvēku. Tas ir patīkams darbs. Taču varētu būt arī tāds, kā, piemēram, veciem cilvēkiem aiznest pensiju vai avīzi, tas arī būs brīvprātīgais darbs un sava veida atbildība. Iespējams, ka kādu reizi būs arī kāds vērienīgs pasākums Latvijas mērogā, uz kuru dosieties arī jūs. Es ceru, ka kādreiz mums novadā būs mobilās brigādes, kas izbrauks pie veciem, vientuļiem cilvēkiem un labprāt palīgā nāks arī brīvprātīgie jaunieši. Kaut vai sanest malku, ūdeni utt. Es neuzskatu brīvprātīgo darbu kā pilnīgi neapmaksātu, jo, pirmkārt, mēs tādā veidā attīstām paši sevi”.
Savukārt Sociālā dienesta vadītāja Anna Jegorova uzskata, ka tieši sociālā sfēra ir pati grūtākā un šajā sfērā ir ļoti vajadzīgi brīvprātīgie.
Anna Jegorova: “Ja runājam par brīvprātīgo darbu, tad tieši šī sfēra ir tā, kurā parādīt sevi pilnā apjomā. Brīvprātīgajam darbam ir jābūt pateicības pilnam. Jūs pašlaik esat lielu izaicinājuma priekšā, kur studēt, par ko kļūt nākotnē. Un šī jūsu izvēle būtu jāsāk tieši ar brīvprātīgo darbu, lai kaut vai pa atslēgas caurumu redzētu to profesiju pārstāvjus, par kuriem vēlaties kļūt. Es esmu tā, kas raksta pieteikumus Vītolu fondam (tieši šis Fonds ir iespēja cilvēkiem un uzņēmumiem, kas tic Latvijas nākotnei un jauniešiem, atbalstīt un finansēt jaunus, neatlaidīgus un talantīgus studentus). Un par tiem studentiem, kurus esmu pieteikusi un kuri saņem šo stipendiju, man nav kauns. Īpašs prieks ir par tiem jauniešiem, kas aiziet studēt uz Rīgas Stradiņa universitāti, Rīgas Tehnisko universitāti, Daugavpils Universitāti. Taču uzskatu, ka studijas sociālajā darbā tā ir perspektīva nākotnē garantētam darbam. Un tieši brīvprātīgais darbs ir tā sfēra, kurai nav ne sākuma, ne gala. Vēl viena liela brīvprātīgā darba joma ir Latvijas Sarkanais Krusts. Ļoti aktīvi tajā iesaistās Kalupes jaunieši. Par šo darbu netiek saņemts atalgojums, tas balstās vienīgi uz brīvprātības principa. Taču tā ir lieliska iespēja parādīt sevi.”
Vanda Kezika norādīja, ka iegūtais apliecinājums par brīvprātīgo darbu ir bonuss, stājoties augstskolā.
Diskutējot par jautājumu, kādi darba apstākļi būtu jānodrošina brīvprātīgajiem, jaunieši norādīja, ka labprāt izmantotu iespēju padzert tēju vai papusdienot, ko paredzētu darba organizētājs, kā arī atpūstos labiekārtotā telpā, strādājot, piemēram, pilnu darba dienu. Ja kādiem darbiem ir nepieciešama darba forma, tad būtu jānodrošina arī tā, kā arī jāparedz atbilstoši apstākļi darba izpildei, ja tas saistīts ar risku veselībai vai drošībai.
Viena no brīvprātīgā darba definīcijām skaidro, ka tas ir intelektuālais vai fiziskais darbs, kas tiek veikts sabiedrības labā. Santa Matisāne uzsvēra, ka, veicot brīvprātīgo darbu, jaunieši iegūst daudz jaunu iemaņu, viena no tām – prasme rast kontaktu ar cilvēkiem, savukārt iegūtās zināšanas kļūst par pievienoto vērtību.
Minot pieprasītākās darba jomas, kurās jaunieši labprātāk darbotos, ir informācijas un komunikācijas tehnoloģijas, medicīna, sociālais darbs un kultūra.
Uzņēmēja Inese Jakobsone pie īpašībām, kas jauniešos vērtējamas visaugstāk, nosauc uzticēšanos. “Tā ir uzticēšanās starp darba devēju un darba ņēmēju. Jābūt drošam, ka darbs, kas uzticēts, tiks izpildīts. Kā arī ļoti svarīgi ir uzzināt un saprast, kas ir tas, ko brīvprātīgais gribēs veikt. Jo vislabāk jau izdara to darbiņu, kas patīk”, tā I.J.
Cik lielā mērā brīvprātīgā darba apliecinājums ir konkurētspējīgs darba tirgū?
Darba devēji norādīja, ka svarīgas ir iemaņas, kas gūtas brīvprātīgajā darbā – cik pastāvīgas un sistemātiskas tās ir un vai tās ir pielietojamas, veicot jau konkrētu darbu. Jaunieši papildināja, ka viennozīmīgi brīvprātīgā darba apliecinājums būtu jāņem vērā, savukārt uzkrātā pieredze lieti noderēs pie iesniedzamā CV.
Tikšanās noslēgumā jaunieši izteica savus ierosinājumus un novēlējumus. Vieni no biežāk dzirdētajiem ierosinājumiem bija pēc iespējas vairāk pagastos un skolās stāstīt un popularizēt brīvprātīgo darbu, kā arī paredzēt jauniešiem iespēju pilnveidot savas zināšanas, piedaloties kuros. Santa Matisāne papildināja, ka iespējams iegūtās stundas varētu būt kā kupons jauniešu izvēlētajām apmācībām. No jauniešu puses izskanēja vēlme vairāk dot iespēju iesaistīties sociālajā darbā, palīdzot veciem cilvēkiem un cilvēkiem ar īpašām vajadzībām.
Sveikt brīvprātīgos no Višķu pagasta bija ieradušies arī pagasta pārvaldes vadītājs Jānis Proms un Jauniešu centra vadītājs Jānis Briška. Visvairāk brīvprātīgo ir tieši no Višķu pagasta, kas ir lielisks piemērs pārējo pagastu jauniešiem.
Olga Davidova
