Daugavpils novada Naujenes pagasta piemājas saimniecībā “Januseļi – 2” Anna un Mihails Zeļaniki piecu gadu laikā izveidojuši īstu paraugsaimniecību. Tajā paši izmēģina jaunas dārzkopības metodes un labprāt dalās pieredzē ar citiem. Pirms neilga laika abi nomainījuši dzīvi pilsētā pret laukiem un sapratuši, ka ļoti labi var iztikt no tā, ko paši izaudzē. Bet, lai atvieglotu sev darbu un tiktu pie bagātīgas un veselīgas ražas, ievieš dzīvē visdažādākās dārzkopības metodes.
Rudenī apritēs jau pieci gadi, kopš saimnieki Anna un Mihails Zeļaniki iestādīja pirmās avenes, bet tagad uz diviem hektāriem zemes izveidots īsts eksperimentālais lauks, kur aug milzīgs ogulāju dārzs ar desmitiem zemeņu, aveņu, kazeņu, upeņu, jāņogu, ķiršu, zileņu, sausseržu, irbeņu, un pīlādžu šķirņu, kā arī ir dažādas eksotiskas dārza kultūras – kopā 22 dažādi ogu veidi. Pašu vajadzībām iekoptas dobes, ko saimniece sauc par “slinko saimnieču dārzu”, jo tajā nav lieki jātērē laiks laistīšanai vai nezāļu ravēšanai. Saimnieki pastāsta, ka viņiem ir ierīkoti četri dārzi, kurus viņi paši nosaukuši par mazo, vidējo, lielo un tālo dārzu. Anna un Mihails visu savu mūžu ir dzīvojuši un strādājuši pilsētā, izaudzinājuši divus bērnus, bet, aizejot pensijā, pārcēlās uz Annas vecāku māju. Anna stāsta: “Sākumā bija doma īpašumu uzturēt kā vasarnīcu, bet vēlāk, pamazām iekopjot dārzu, radās doma, ka tomēr ir kaut kas jādara, bez darba dzīvot nevar.”
Saimnieko četros zemes hektāros
Saimnieku īpašumā ir četri hektāri lauksaimniecībā izmantojamās zemes, no kuriem divus hektārus aizņem dārzs. Zemi ar traktoru neapstrādā, bet visu stāda dobēs. Daļa dārzeņu iestādīti dobēs ar dēļu apmalēm, bet starp dobēm ir glīti izpļauts zālājs. Saimniece pamāca, ka visu nopļauto zāli viņa liek dobei virsū, tas palīdz aizturēt mitrumu augsnē un pie viena ir labs mēslojums augiem. Satrūdot zālei, veidojas augiem tik nepieciešamās baktērijas un sliekas, kas irdina augsni. Salmu un zāles segas nepieciešamību Anna skaidro ar to, ka lielā sausumā tas ļauj saglabāt mitrumu augsnē, bet lielās lietavās ūdens šādās dobēs nekrājas, jo zem trūdošā slāņa mitinās sliekas, kas augsni ļoti labi drenē un novada lieko ūdeni. Zem ogulāju krūmiem viņa klāj veselus salmus, bet uz dārzeņu dobēm – smalcinātus. Vienus un tos pašus salmus viņa izmanto divus gadus. Piemēram, pirmajā gadā ar tiem noklāj kartupeļus, bet nākamajā gadā sasmalcina un uzklāj ķiploku dobēm.
Kur daudz ogu, tur daudz arī putnu. No vārnām un dažādiem putniem dārzā saimniece glābjas ar skaņas ierakstu, kurā ļoti skaļi dārzā atskaņo vanaga kliedzienus. Ir uzstādīti arī dažādi vizuļi, kā arī vanagu un kraukļu skulptūras. Saimniece saka, ka tas ļoti palīdz.
Saimniecībā ļoti noder nolietotas automašīnu riepas, no tām izgriezti lielie toveri, kas ierakti zemē un piepildīti ar kūdras substrātu, kurā aug krūmmellenes. Dārzā lieti noder arī dažādi būvmateriāli, piemēram, armatūras režģis. Agrā pavasarī to var saliekt puslokā virs gurķu vai baklažānu dobēm un pa virsu uzklāt agrotīklu. Vēlāk gurķu dobēs to atliec, nostiprina, lai gurķi var vīties uz augšu. Ir arī tāda dobe, kur gurķu vidū iestādīta kukurūza, pie kuras gurķi var aizķerties un vīties apkārt. Ja laksti neguļ uz zemes, tie nepūst un neslimo. Anna iesaka ik pa laikam nogriezt biezās gurķu lapas, lai vairāk gaismas un augi neslimotu.
Jāmeklē arī tas, kas vēl nav tirgū
Dārza mēslojumam saimniece lielos toveros gatavo kartupeļu mizu un zirgu mēslu raudzējumu, atsevišķi iemaisīts pelnu “kokteilis”, ar tiem viņa laista savus krūmājus un dārzeņus. Ļoti nozīmīgs augsnes ielabošanai esot no Kalifornijas sliekām iegūtais humuss. Sliekām ierīkota neliela “ferma” turpat dārzā.
Saimniece stāsta, ka viņas dēls dzīvo Krievijā, kur arī vairākkārt ir saucis vecākus pārcelties uz dzīvi, tomēr saimnieki atteicās un izvēlējās savas dzimtās mājas, dzīvi laukos – tīrā vidē.
Saimniecībā ir trīs dīķi, kurus izmanto dārzu laistīšanai, tajos mitinās arī zivis. Ir arī dažas bišu saimes, kas nepieciešamas augļu koku un ogulāju apputeksnēšanai. Ar tām nodarbojas un aprūpē saimnieks.
Uzsākot saimniekošanu, Anna saprata, ka realizācijai nepietiek vien ar tādām ogām un dārzeņiem, kurus jau ir pierasts redzēt tirgū, bet ir jāmeklē kaut kas tāds, kā vēl nav tirgū. Saimnieki labumus no sava dārza realizē Daugavpils zemnieku vakara tirgū un piedalās dažādu svētku gadatirdziņos, kur saimnieku produkcija ir ļoti pieprasīta. “Janusēļu” ogas un dārzeņi ir daudz sulīgāki un smaržīgāki, pircējs to uzreiz pamana.
Par dārzu stāsta interneta blogā
Saimniekiem arī ziemā darba netrūkst, jo viņi mēģina dažādus ogu un dārzeņu pārstrādes veidus – sukādes, sīrupu, pastilu. Ziemā ir arī laiks piedomāt pie skaista un oriģināla iepakojuma. Saimnieki stāsta, ka arī viņu mazdēls ir ienesis interesantu jauninājumu vecvecāku saimniecībā. Mazdēls interneta vietnē www.youtube.com izveidojis blogu, ko nosaucis “Dārzā pie vecmāmiņas Aņas”. Mazbērni ir uzdāvinājuši videokameru un iemācījuši vecmāmiņu ar to rīkoties un filmēt. Pašlaik saimniece jau uzfilmējusi un izvietojusi internetā aptuveni 60 videofilmiņas, kurās viņa stāsta par savu dārzu un dažādām augu audzēšanas metodēm, ko Anna izmēģina. Saimniece pastāsta, ka viņai šobrīd ir 3351 sekotājs no dažādām valstīm. Šogad, kad sāks nogatavoties avenes, saimniece uzsāks filmēšanu katrai aveņu šķirnei atsevišķi. Par lauksaimniecības popularizēšanu 2017. gada Naujenes pagasta lauksaimnieku un uzņēmēju ballē LLKC Daugavpils konsultāciju birojs izvirzīja un apbalvoja Annu un Mihailu Zeļanikus ar pateicības rakstu. Saimnieki ir arī Daugavpils novada Bērnu vasaras nodarbinātības programmas atbalstītāji, kā arī vienmēr ir pretimnākoši, atsaucīgi un aktīvi piedalās dažādos pasākumos. 2017. gadā Naujenes pagastā viesošanās laikā delegācija no Armēnijas apmeklēja Annas Zeļanikas saimniecību ar mērķi pārņemt pieredzi programmas “Lauku tūrisms un mazo saimniecību attīstība” ietvaros, jo tagad Daugavpils novada kartē ir parādījies vēl viens objekts, kuru ar lepnumu rāda novada viesiem.
Saimnieku nākotnes plāni
Sarunas laikā saimnieki spriež par to, ko vēlētos uzlabot saimniecībā. Viņi jau šoruden plāno pabeigt atpūtas zonas ierīkošanu – divu lapeņu būvniecību pie dīķiem, kā arī ierīkot bērnu rotaļu laukumu.
Jau no pagājušā gada saimnieki pieņem tūristu grupas un vēlas vairāk attīstīt lauku tūrismu, lai saimniecību apciemo ģimenes ar bērniem, jo šeit ir ekoloģiski tīra vide, bērni var redzēt, kā aug ogas un tās var ņemt un ēst tieši no krūmiem. Ir vērts paciemoties vien tāpēc, ka pilsētas vide nogurdina, un visas grūtības atsver lauku miers un klusums, ir īstais brīdis kaut kur aizbraukt, un šeit ir īstā vieta, lai baudītu laukus un dabas veltes.
Informāciju sagatavojusi:
Inna Kolomijčuka
