18. augustā Augšdaugavas novada centrālās administrācijas ēkā tika sagaidīti viesi no Vācijas. Delegācija ieradās no Osnabrukas pilsētas, kas atrodas Vācijas Ziemeļrietumos.
Tajā klāt bija arī Hasbergenas galva Holgers Eliksmanns, Vācijas — Osnabrukas pilsētas ebreju kopienas kantors Baruhs Čauskins, brīvprātīgo organizācijas jauniešu nometņu vadītāja Katrīna Gloja no Berlīnes, profesionālu mūziķu duets no Nīderlandes “Duo NIHZ” Bobijs Rotvelds un Sanna van Elste, kuri ceļo pa visu Eiropu, apkopojot geto un koncentrācijas nometnēs sarakstītās dziesmas, kā arī Osnabrukas geto muzeja direktors doktors Mihaels Ganders.
Var aizmirst vēsturi, bet ne dzimtās vietas
Baruhs Čauskins klātesošiem skaidroja, ka viņa dzimtas saknes ir meklējamas Višķos, tieši tādēļ viņš ar lielu prieku apmeklē mūsu novadu. Pirms trim gadiem Vācijas delegācija viesojās Daugavpils novadā, lai pārrunātu ideju izveidot Višķu pagastā memoriālu ebrejiem, kas dzīvojuši Višķos un gājuši bojā holokaustā. Pirmo reizi ierodoties pie Višķu sinagogas pamatiem, stāsta Baruhs, vieta bija tik aizaugusi, ka pamatus nemaz nebija iespējams ieraudzīt. Bija saskatāmi tikai trīs ieejas pakāpieni. Tā Vācijā tika izveidota biedrība “Drei Stufen” jeb “Trīs pakāpieni”. Ar laiku, pateicoties sadarbībai ar Višķu pagastu, vietu izdevās sakārtot.
Jau nākamajā delegācijas vizītes dienā (19. augustā) pie Višķu sinagogas pamatiem notika informatīvās plāksnes atklāšanas pasākums. Tā ir veltīta Višķu ebreju sinagogai un kopienai, kas pirmskara Latvijas periodā veidoja lielāko daļu no ciemata iedzīvotājiem.
“Vēsturi ir iespējams aizmirst, bet savas dzimtās vietas aizmirst nav iespējams. Kad mēs veidojām informatīvo plāksni, bija svarīgs arī jaunās paaudzes viedoklis. Šī ir mūsu kopējā vēsture, un es esmu pateicīgs, ka piemiņu par to mēs to veidojām kopā,” atklāšanas pasākumā teic Baruhs Čauskins.
Lai viņu dvēseles tiek iesietas dzīvības mezglā
Stends ir izveidots trijās valodās, tāpat tajā ir ievietots QR kods, ar kura palīdzību iespējams nolasīt vairāk informācijas par šo vēsturisko vietu. Dažādos avotos atrastā informācija liecina, ka sinagoga bija ļoti pieticīga, arī Višķos dzīvojošie ebreji nepiederēja pie bagātākiem sabiedrības slāņiem. Ir savākta informācija par dažiem ebreju kopienas locekļiem.
Višķu pagasta pārvaldes vadītājs Jānis Proms kopā ar Baruhu Čauskinu pēc izveidojušās tradīcijas nolika piemiņas sveci pie bijušās sinagogas pamatiem.
”Piemiņas vieta Višķos mums atgādina, ka mums kopā ir jāsadarbojas demokrātijas attīstībā un rasisma problēmas risināšanā”, sacīja Osnabrukas geto muzeja direktors doktors Mihaels Ganders. Viņš atzīmēja dialoga nepieciešamību un Višķu kā multietniska un multireliģiska centra potenciālu kļūt par tādu vietu, kur šāds dialogs varētu notikt.
Ebreju kopienas vēsture un holokausta tēma 20. gadsimtā bija samērā maz atspoguļota, un daudzas neskaidrības pārnāk arī uz 21. gadsimtu. Projekta “trīs pakāpieni” ietvaros varēja izsekot ebreju ģimeņu likteņiem, kā viņi dzīvoja pirms kara, un ko pārdzīvoja tā laikā, kas kā atzīst novada Kultūras pārvaldes vadītāja Ināra Mukāne ir izglītojoši un pamācoši visai sabiedrībai.
