Noslēdzoties ik gadu Vaboles kultūras namā organizētajai izstādei “Pasaules lielākā oga”, Kulinārā mantojuma telpā tapa dažādi ķirbju ēdieni.
Ķirbis ir viena no rudens ražas veselīgākajām dārza veltēm. Tam ir pozitīva ietekme uz veselību, tāpēc ķirbi mēdz dēvēt par “rudens dārza karali”. Brangi ķirbji šogad padevušies saimniecei Annai Lazdānei, kurus uz izstādi nebija vis tik viegli atvest. Rezultātā lielākos ķirbjus uz pagastu nesuši divi spēcīgākie vīrieši. Vezumā izkārtotie ķirbji lieliski papildināja citus uz izstādi atnestos eksemplārus, ko sarūpēja gan vabolieši, gan kaimiņu pagastu iedzīvotāji.
Biedrības “Zaļā krūze” pārstāve Jolanta Bāra jau ne vienu vien reizi ciemojusies Vabolē, lai gatavotu un arī pastāstītu par to, kāda pozitīva ietekme uz cilvēka organismu ir dažādiem augļiem, dārzeņiem un augiem.
“Ir tādi medicīniskie ķirbji, tieši šķirne, kuru izmanto medicīnā. Arī šo te japāņu tipa “Uchiki Kuri” (Jolanta norāda uz interesantas formas dārzeni) ir grēks cept, to ir jāēd svaigu. Tas ir pret visādām kaitēm. Bet būtībā, jebkurš ķirbis skalo nierakmeņus. Pat ķirbju sulu iesaka lietot svaigi spiestu, lai no organisma izvadītu dažādus kalcija veidojumus – žultsakmeņus un nierakmeņus. Tā ir ķirbja vērtīgākā īpašība. Protams, ķirbjos ir ļoti daudz šķiedrvielu. Tā ir tā birstīte, kas tīra kuņģa zarnu traktu. Jo vairāk mums ir šķiedrvielu pārtikā, jo vairāk tās kuņģa bārkstiņas tiek iztīrītas”, stāsta J. Bāra.
Ķirbi tāpat saucot arī par pasaulē lielāko ogu vai Saules ogu. Interneta vietnēs atrodamas vairākas populāras ķirbja pagatavošanas receptes. Lai arī biežāk no šī oranžā labuma pagatavo putras un sacepumus, saimniecēm patīk arī eksperimentēt.
“Ķirbis man ir gandrīz katrā pamatēdienā. Zupās, kad ķirbis tiek sagriezts smalkos gabaliņos un tam klāt var pievienot burkānus un kartupeļus. Pat kāpostu zupas vārot, to pielieku klāt. Pagājušajā gadā bija slikta burkānu raža, ķirbi liku klāt visur, kur bija vajadzīgi burkāni. Tieši tos dzeltenos ķirbjus vajag, jo gaišie cepšanai nemaz neder. Pagatavoju arī pīrāgus, lieku klāt dažādiem gaļas ēdieniem un mērcēm”, ar receptēm dalās Skrindu dzimtas muzeja direktore Anna Lazdāne. Anna tāpat papildina, ka ķirbis tiek audzēts ne vien ēšanai, bet arī dārza krāšņumam un lopbarībai. Saimniece stāsta, ka ķirbjus agrāk bērnībā mammas mājās nav audzējuši, tas tiek celts galdā pēdējos desmit piecpadsmit gadus. Šoruden, kas lauku dārzus pārsteidza agra salna, ķirbji bija jāvāc nost, lai tie labi glabājas garajos ziemas mēnešos.
Neslēpjot ķirbja vērtīgās īpašības, tas tiek gardi pagatavots arī Jolantas Bāras virtuvē. “Man ļoti patīk gatavot ķirbju podiņus. Tas ir visvienkāršākais, jo cietā ķirbja miza nav nedz jāmizo, nedz jāgriež. Atgriež ķirbim vāciņu, ņem ārā sēklas un viduci piepilda ar jebko, kas garšo – ar sēnēm, malto gaļu, vistu, ar kaut ko veģetāru var arī pildīt – rīsiem, burkāniem. Tad to visu liek cepeškrāsnī un nogriezto mici kā vāciņu virsū. Podiņā var pievienot arī krējumu vai eļļu, cik vien kurš diētisku vēlas”, tā Jolanta. Jolanta bilst, ka lieliski ķirbi var pieskaņot arī ikvienam gaļas ēdienam, kā arī grillētai gaļai. Savukārt, ja vēlas uzcept pankūkas, ķirbis noteikti ir jākomplektē ar burkāniem vai kabaci, taču burkāniem vispirms labāk jābūt apceptiem.
Meistarklases laikā klātesošie varēja pagatavot un uzcienāties ar ķirbju pīrāgu, ķirbju – ābolu biezeņu dzērienu, ceptu ķirbi, ķirbju uzkodu uz siera, pankūkām un ķirbi, kas apcepts bekonā.
Jau 25. oktobrī nākamajā kulinārajā meistardarbnīcā tiks pagatavotas Latgales klimpas, komas un Lietuviešu cepelīni. Savukārt 8. novembrī, noslēdzošajā projekta “Radītu, lai paliktu” meistardarbnīcā, kopā ar kūku meistarēm tiks ceptas gardas tortes.
