Nemateriālā kultūras mantojuma saglabāšanas pasākums “Satiec savu meistaru!” Daugavpils novadā noritēja trijās vietās – Naujenē, Ambeļos un Raiņa mājā Berķenelē. Pasākuma būtība ir vēstīt plašākai sabiedrībai par zināšanām un prasmēm, kas saglabātas un pārmantotas no paaudzes paaudzē.
Ambeļos interesenti varēja piedalīties četrās darbnīcās – meistares Dzintras Abarones vadībā varēja apgūt tradicionālās pirts zinības, iegūt informāciju par dažādu dabas velšu dziedniecisko spēku, kā arī izbaudīt gan pirtiņas, gan sausā pēriena paraugdemonstrējumu.
Tikmēr goda saimnieces Broņislava Gavare un Inese Plivda saimniekoja virtuvē, cepot speķa raušus, pīrādziņus ar ķimenēm, ābolu un biezpiena plātsmaizi, magoņmaizītes un citus gardumus, gatavotus no rauga mīklas. Saimniecēm pavārmākslā labprāt palīdzēja bērni.
Meistarklase bija arī vīriem – Oskars Mežnieks dalījās savās zināšanās par baļķu apstrādi ar senajiem darbarīkiem. Oskars labprāt sniedz padomus Latgales māju saimniekiem un Dzimtas māju atjaunotājiem. Viņš ir pazīstams skaidu meistars ne tikai Latvijā, bet arī Zviedrijā. Oskars Mežnieks ir pārliecināts, ka ar vienkāršu cirvi var paveikt brīnumu lietas.
Pasākums Ambeļos noslēdzās omulīgā gaisotnē ar vakarēšanu un danču darbnīcu ar folkloras kopām “Dyrbyni” un “Speiga”.
Tikmēr Raiņa mājā Berķenelē interesenti tika aicināti izzināt sievu galvassegu šūšanas noslēpumus, tiekoties ar Ilūkstes Bērnu un jauniešu centra rokdarbu kluba “Dzīparu namiņš” (vadītāja Silvija Baginska) dalībniecēm un meistari Rasmu Ivbuli. “Kad meitene apprecas, viņa kļūst par sievu un saimnieci. Vainadziņš viņu padara košāku, viņa var dižoties, rādīt savu augumu un seju. Kļūstot par sievu, viņa uzvelk aubi, kas piešķir saimnieciskāku izskatu, baltā krāsa simbolizē izcilību, cēlumu, dvēseles skaistumu un izcel sievietes prasmes,” skaidro Raiņa māja Berķenelē direktore Inese Bērziņa. Viņa atklāj, ka sen jau vēlējusies noskaidrot, ar ko atšķiras autentiska aube un kas veido tās dārdzību mūsdienās. “Oriģinālas aubes dārdzības noslēpums slēpjas ar rokām izšūtajās mežģīnēs. Tādas veikalos praktiski vairs nav sastopamas, var iegādāties tikai rūpnieciski ražotas mežģīnes,” secinājusi I.Bērziņa.
Rokdarbnieces stāstīja par sievu cepuru nēsāšanas paradumiem Sēlijā un Dienvidlatgalē, kā arī demonstrēja galvassegas. Agrāk sievām galvā tika liktas aubes, auti ar pārpieri un mazāk zināma galvassega – pirņica. “Tas ir ikdienas lakatiņš, kuru sievas no rītiem sēja galvā un vakarā tikai nosēja. Lakatiņš tika siets ar stūri uz pieres,” demonstrēja Silvija Baginska. “Kad jauna meitene gāja pie vīra, mājās viņai ņēma nost vainadziņu un lika siet pirņicu. Uzsēja pirņicu, uzlika galvas autu, uzsedza seģeni un veda pie vīra.”
Ilūkstes rokdarbnieces palepojās arī ar goda cimdiem no Ilūkstes Vēstures un seno lietu krātuves “Sēļu istaba” krājumiem. Ilūkstiešu mērķis ir šogad noadīt 100 baltus cimdus par godu Latvijas simtgadei.
Ikviens, kurš piedalījās akcijā “Satiec savu meistaru”, ar lielu interesi klausījās un izglītojās senajās prasmēs, apliecinot, ka senču gudrības aizvien ir cieņā un arī mūsdienu cilvēks tiecas tās nepazaudēt, lai nodotu arī nākamajām paaudzēm.
