Daugavpils novada vokālo ansambļu koncertskate “Pavasara dziesma” pulcēja vokālos ansambļus, kas darbojas pašvaldības kultūras iestādēs. Koncertskate katru gadu tiek rīkota ar mērķi nodrošināt muzicēšanas tradīciju saglabāšanu un attīstību, veicināt vokālo ansambļu profesionālo meistarību, sekmēt repertuāra paplašināšanos.
Skatē piedalījās vokālie ansambļi piecās kategorijās – bērnu, sieviešu, vīru, jauktie un senioru. Ansambļi pārstāvēja Višķu, Dubnas, Nīcgales, Kalkūnes, Maļinovas, Naujenes, Laucesas, Kalupes un Demenes pagastu, kā arī Daugavpils novada kultūras centru “Vārpa”.
Ansambļu sniegumu vērtēja žūrija, kuras sastāvā bija kordiriģente Iveta Ustinskova, mūzikas pedagoģes Olga Arhipova un Edīte Rucina.
Skates nolikums paredzēja, ka katram ansamblim bija jāizpilda trīs dziesmas: vienu latviešu tautasdziesmas apdari, vienu latviešu komponista oriģināldziesmu un vienu brīvas izvēles dziesmu. Turklāt visiem kolektīviem, izņemot bērnu, vismaz divas dziesmas bija jāizpilda a capella.
Žūrijas stingrajā vērtējumā, visiem vokālajiem ansambļiem tika piešķirti dažādas pakāpes diplomi. Žūrijas priekšsēdētāja Iveta Ustinskova pēc skates norādīja, ka dažiem vokālajiem ansambļiem punkti tika pazemināti tādu faktoru dēļ, no kuriem viegli varēja izvairīties, rūpīgāk iepazīstoties ar nolikumu. “Man ir liels prieks redzēt savus draugus un kolēģus, kuri turpina vokālo ansambļu tradīciju. Prieks, ka viņi neapstājas un neapstājas izaugsmē. Daudz vairāk man patīk būt dziedātāju rindās, nevis žūrijas sastāvā,” neslēpa I.Ustinskova.
Augstāko pakāpi izdevās iegūt vienīgi Višķu pagasta Sabiedriskā centra sieviešu vokālajam ansamblim “Anima Corde” Agates Jermaļonokas vadībā. I pakāpi saņēma Aigas Krutes vadītais Daugavpils novada Kultūras centra „Vārpa” sieviešu vokālais ansamblis „Stage On”. Šie divi kolektīvi izvirzīti pārstāvēt Daugavpils novadu Latvijas sieviešu vokālo ansambļu konkursa otrajā kārtā, kas notiks 30.martā Sīļukalna kultūras namā.
Augsto I pakāpi izdevās iegūt arī Dubnas kultūras nama bērnu vokālajam ansamblim “Uguntiņa”, kurā jauno paaudzi muzikāli izglīto Guna Pētersone. G.Pētersone izvēlējās latgalisku un jautru repertuāru, gatavošanās skatei aizņēma divus mēnešus. “Uguntiņas” mazie dziedātāji skatītāju un žūrijas simpātijas ieguva ar drošu un pārliecinošu dziedājumu. Kā atzīst “Uguntiņas” dalībnieks Niks, koncerskates viņam nerada uztraukumu, jo viņš ir pieradis piedalīties dažādos vokālajos konkursos. Savukārt Kristai un ansambļa vadītājai Gunai, par spīti lielajai uzstāšanās pieredzei, skatēs uztraukums ir lielāks nekā parasti.
II pakāpi saņēma Nīcgales pagasta Tautas nama sieviešu vokālais ansamblis „Dzirkstelītes” (vad. Ž.Gasjaņeca), Kalkūnes pagasta sieviešu vokālais ansamblis „Pērles” (vad. B.Madelāne), Maļinovas pagasta Saieta nama bērnu vokālais ansamblis „Avenes” (vad. A. Ozoliņa), Naujenes kultūras centra bērnu vokālais ansamblis „Odziņas” (vad. T. Zviceviča), Višķu pagasta jauktais vokālais ansamblis „Koransa” (vad. M. Bicāne), Višķu pagasta vīru vokālais ansamblis „Mōls” (vad. M.Bicāne).
III pakāpi ieguva Kalkūnes pagasta bērnu vokālais ansamblis „Zariņi” (vad. L. Sauleviča), Naujenes kultūras centra senioru vokālais ansamblis „Dzeipurs” (vad. Z.Nitiša), Sabiedriskā centra „Laucesa” senioru vokālais ansamblis „Prieks” (vad. S.Almakajevs), Kalupes pagasta vīru vokālais ansamblis „Čvartaks” (vad. S.Almakajevs), Demenes kultūras nama jauktais vokālais ansamblis „Aizturi elpu” (vad. Z.Pļiska).
Prieks, ka vokālajos ansambļos skan arī novada vīru balsis. Jānis Ozoliņš skatē piedalījās gan Višķu pagasta vīru vokālajā ansamblī “Mōls”, gan Višķu pagasta jauktā vokālā ansambļa “Koransa” sastāvā. Viņš atzīst, ka “Koransa” balstās uz kādreizējā Višķu kora sastāva. Diemžēl, dziedātāju trūkst arvien vairāk, tāpēc mainās arī kolektīvu formāti. “Es domāju, ka tā ir ne tikai Višķu, bet visas Latvijas problēma. Vīriešu ir mazāk kā sieviešu, turklāt uz vīriešu pleciem gulstas atbildība par ģimeni un naudas pelnīšanu. Cilvēki ir aizņemtāki, jo to nosaka ekonomiskā situācija. Tomēr tas ir arī jautājums par vērtībām – ja dziesma dod gandarījumu un prieku, tad tam vienmēr var atrast laiku,” pārliecināts Jānis. Viņš atzīst, ka mūzika viņa dzīvē ieņem svarīgu lomu, jo tā, pirmkārt, bagātina dvēseli. “Dziesmai ir vislabākā forma. Tajā ir gan dzeja, dziesma, mūzika. Tas ir labākais dvēseles dziedināšanai.”
Jāatzīst, ka dziedāšanas tradīcijas novadā ir stipras, par to liecina arī pērn izveidotais Naujenes kultūras centra slāvu tradīciju ansamblis “Radenie”, kurš koncertskatē, lai arī ārpus konkursa, pirmo reizi prezentēja sevi plašākai publikai. Ansamblis izveidots ar mērķi pētīt slāvu tradīcijas, ieražas, kā arī mutvārdu folkloru.
