28. februārī Daugavpils novada domi un Malnavas koledžas izglītības īstenošanas vietu Višķi apmeklēja Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) Profesionālās un pieaugušo izglītības departamenta pārstāvji. Eksperti tikās ar pašvaldības un izglītības iestādes vadību, kā arī vietējiem uzņēmējiem, lai pārrunātu turpmāko mācību īstenošanas vietas Višķi likteni un attīstību. Problēmas sakne slēpjas tajā, ka IZM uzskata, ka valstij ir nerentabli finansēt mācību programmas Višķos nepietiekamā audzēkņu skaita dēļ. Līdz ar to, ir pieņemts lēmums, ka jaunajā mācību gadā arī nenotiks 1. kursa audzēkņu uzņemšana, par ko, saskaņā ar likumu, jau ir informēti esošie audzēkņi un viņu vecāki.
Kā vizītes laikā skaidroja IZM Profesionālās un pieaugušo izglītības departamenta direktora p.i. Baiba Bašķere, šāds lēmums pieņemts, pētot situāciju no 2015. gada, kopš tika likvidēta Viduslatgales profesionālā vidusskola un Višķi nonāca Malnavas koledžas paspārnē. “Pētot trīs gadu statistiku, mēs secinājām, ka tajās programmās, kas tiek finansētas no valsts budžeta, proti, “Lauksaimniecība” un “Lauksaimniecības tehnika”, katru gadu uzņemto audzēkņu skaits samazinās. Tas signalizē, ka programmu finansēšana kļūst nerentabla un bezmērķīga. Līdz ar to, mēs ar 2018./2019. mācību gadu vairs jaunus 1. kursus šajās programmās nefinansējam.” B.Bašķere norādīja, ka mācību vietu vēl ir iespējams saglabāt, bet tad ir nepieciešams izstrādāt skaidru redzējumu ar vismaz 3-5 gadu perspektīvu, kādā veidā var piesaistīt audzēkņus un nodrošināt to vēlāku iesaistīšanos apgūtajā nozarē. Atbildīgajai ministrijai tikušas adresētas divas vēstules no Daugavpils novada pašvaldības ar uzņēmēju atbalsta parakstiem, kurās akcentēta un skaidrota Višķu bāzes svarīgā loma Latgales reģiona attīstībā un ietekmē uz tautsaimniecību. Atbalstu mācību vietas saglabāšanai klātienē stingri pauda gan vietējie lauksaimnieki, gan uzņēmēji no Krāslavas un Dagdas novada, kuru jauniešiem šī arī ir tuvākā profesionālās izglītības iestāde. Uzņēmēji norādīja, ka jauni speciālisti viņiem ir ļoti nepieciešami, un Višķi ir laba iespēja apgūt profesiju tiem jauniešiem, kas nāk no maznodrošinātām ģimenēm un nevar mērot simts kilometrus attālāku ceļu uz citām mācību iestādēm.
IZM eksperte Alla Imanta norādīja, ka vizīte Daugavpils novadā tika organizēta, reaģējot uz pašvaldības vēstulēm. “Mēs saprotam, ka jums rūp lauksaimniecības programmas Višķos, bet, diemžēl, redzam, ka šīs programmas nekomplektējas visā Latvijā, arī citās izglītības iestādēs. Šobrīd mācību īstenošanas vietā Višķi studē 91 audzēknis, no kuriem 46 mācās par valsts finansējumu. Lai Višķu saglabāšana būtu rentabla, audzēkņu skaitam vajadzētu būt vismaz 150-200, kas šobrīd izskatās neiespējami. Izpētot reģionu, redzam, ka līdzīgas programmas tiek piedāvātas Vārkavā, Malnavā, Preiļos, Rēzeknē un Daugavpilī. Mūsuprāt, visreālākais piedāvājums varētu būt, ka Višķos tiek saglabātas un attīstītas pieaugušo izglītības programmas, tomēr aicinām jums piedāvāt savus iespējamos risinājumus.”
Uzklausot viesus un ritot spraigām diskusijām, Daugavpils pašvaldības izpilddirektore Vanda Kezika norādīja, ka novadā un Latgalē samazinās iedzīvotāju skaits, līdz ar ko, tas neglābjami ietekmē arī audzēkņu skaitu, kas rada neiespējamu situāciju šobrīd piesaistīt 200 audzēkņus. V.Kezika uzskata, ka Ministru kabinetam pierobežas zonā būtu nepieciešams pārskatīt un veidot atvieglotākus grupu veidošanas kritērijus. “2018. gadā mēs mācību vietas Višķi apsaimniekošanā ieguldījām 108 000 eiro, savukārt no valsts puses pedagogu atalgojumam un mācību materiāliem piešķirti tika 60 000 – 70 000 eiro. Kurš iegulda vairāk? Kopš mēs vienojāmies par mācību vietas Višķi saglabāšanu, pašvaldība godīgi pildījusi savstarpējo vienošanos, ka tiks segti apsaimniekošanas izdevumi. Kā mēs varam pārmest iedzīvotājiem un vecākiem, ka viņi nesūta uz šejieni savus bērnus, ja vietas perspektīva nav skaidra kopš pirmās dienas? Vai mūsu jaunieši turpinās mācīties 3. un 4. kursā, ja viņiem trūkst skaidrības par nākotni? Sanāk, ka triju gadu laikā vairāk kā 200 000 eiro ieguldījām svešā īpašumā. Kāpēc mēs renovējām jumtu, tualetes, katlu māju un visu pārējo? Tā nav godīga sadarbība no jūsu puses,” viedokli pauda V.Kezika. Daugavpils novada domes vadība pauda bažas, ka ar šādu valsts politiku turpināsies lauku iztukšošanās, paužot apņēmību darīt visu, lai saglabātu šo profesionālās izglītības apguves mācību vietu.
Jāatzīmē, ka vienošanās paredzēja, ka pašvaldība uzņēmās segt mācību korpusu un dienesta viesnīcas apsaimniekošanas izmaksas. 2016. gadā no pašvaldības budžeta tika ieguldīti 52 000 eiro (bez apkures), 2017. gadā – 128 000 eiro (bez apkures) un 2018. gadā ar apkuri un citiem komunālajiem pakalpojumiem – 108 000 eiro.
Atbalstu mācību īstenošanas vietai Višķi pauda arī Malnavas koledžas direktors Viktors Indričāns, kurš neslēpa, ka Višķu liktenis ir drūms, ja ministrija lēmumu nemainīs un nenotiks jaunu studentu uzņemšana. Šobrīd visi audzēkņi un vecāki ir brīdināti par iespējamo slēgšanu. Šobrīd Malnavas koledžā kopā ar Višķiem studē 710 audzēkņi.
Izglītības un zinātnes ministrijas pārstāvji diskusijas noslēgumā aicināja Malnavas koledžas vadību sadarbībā ar pašvaldību izstrādāt savu redzējumu par mācību īstenošanas vietas Višķi attīstību, solot, ka tuvākajā laikā atbrauks atkārtotā vizītē.
