Daugavpils novadam raksturīgs liels ezeru skaits. Diemžēl vairums no tiem ir nepieskatīti un neapsaimniekoti. Daugavpils novada domes uzdevumā, SIA “Vides risinājumu institūta” pētnieku grupa uzsākusi izzināt Višķu, Luknas, Koša, Mazā Kalupes, Riču, Sila, Sasaļu, Baltezera un Ļūbastes ezeru dabas resursu stāvokli, lai izstrādātu ilgtspējīgu ezeru apsaimniekošanas stratēģiju, ko pašvaldība savukārt iestrādās Ezeru apsaimniekošanas plānā. Plānā katram ezeram tiks izveidota atsevišķa nodaļa, tomēr tas būs atvērts dažādiem papildinājumiem. Veiktais pētījums kalpos par labu pamatojumu dažādu projektu rakstīšanā un finanšu līdzekļu apgūšanā.
“Sliktākā situācija ir nepieskatītajos ezeros – Koša, Baltezerā, Mazā Kalupes un Sasaļu. Piemēram, Baltezeram (Vaboles pagasts) ir biedrība, kura agrāk ir mēģinājusi kaut ko darīt, bet šobrīd aktīvi nedarbojas, tāpēc ezers nav apsaimniekots un tajā pat nav pieejamas peldētavas. Lai gan Baltezers ir ar ļoti labu perspektīvu, jo tas ir izteikti dzidrs ezers, tajā diemžēl ir novērojama izteikta maluzvejniecības ietekme. Tomēr visbēdīgākā situācija ir Koša ezerā (Līksnas pagasts), jo tajā ir kritiski zems skābekļa līmenis. Koša ezerā skābeklis beidzas 2,5 metros, kad normāli tam vajadzētu būt 4-5 metru dziļumā. Tas ir duļķains un ziedošs ezers. Tur mīt tikai sīkzivis. Karūsa bija vienīgā atrastā lielā zivs, kas apliecina, ka ezers ir savienots ar Daugavu,” pirmajos iespaidos par izpētē redzēto, dalījās Daugavpils novada domes Dabas resursu nodaļas ezeru apsaimniekošanas speciālists Artūrs Kārkliņš. Tāpat salīdzinoši vājš kopējo zivju daudzums un liels mazo zivju īpatsvars vērojams Sila un Riču ezerā – zināma ietekme noteikti ir pierobežas zonai.
Kā labākos piemērus var minēt Višķu un Luknas ezeru. “Višķu pagasta pārvalde nāca ar iniciatīvu šos ezerus pieskatīt un apsaimniekot, kas ir nesis acīmredzamus rezultātus. Piemēram, Višķezerā ir izteikti lieli asari, zandarti, līņi un brekši. Šos ezerus mēs iekļāvām pētījumā, jo pagasta pārvaldi interesē, ko vēl viņi varētu darīt lietas labā.”
“Saimnieciski nozīmīgākajām zivīm, kas lielākoties ir plēsīgās zivis, mēs ievācam vecuma un kuņģa paraugus, lai noskaidrotu, ko tās ēd un kā to barošanās ietekmē kopējo ezera ekosistēmu. Ar vecuma parauga palīdzību tiek noskaidrots, cik ātri zivis aug. Piemēram, 19 cm garš asaris var būt gan 10, gan 20 gadu vecs, ja ezerā tam ir maz ēdamā,” pētāmos faktorus skaidro SIA “Vides risinājumu institūta” pētniece Madara Medne. “Mūsu uzdevums ir sagatavot zivsaimnieciska rakstura rekomendācijas. Lielākoties problēmu var atrisināt, pilnībā izskaužot malu zvejniecību, jo tieši uz lielajām, plēsīgajām zivīm, kas regulē mazo, neplēsīgo zivju populāciju, ir vislielākais makšķernieku un zvejnieku spiediens. Ja plēsējzivis pazūd, savairojas mazās zivis, kuras savukārt ēd zooplanktonu, kas ir mikroskopiski vēžveidīgie. Ja nav zooplanktona, netiek apēstas mikroskopiskās aļģes, tāpēc ezers var sākt ziedēt un stipri pasliktināties ezera ūdens kvalitāte,” tā par plēsējzivju vitālo lomu barības ķēdē turpina pētnieku grupas pārstāve.
Arī A.Kārkliņš piekrīt, ka svarīgākais solis ezera atveseļošanā, ir nekontrolētas zvejniecības izskaušana. “Pirmais, ko pagastu pārvaldes varētu darīt, ir palielināt brīvprātīgo inspektoru skaitu. Valsts vides dienestam ir pārāk maz resursu, lai spētu visu nokontrolēt. Ezers tikai iegūs, ja pagasta pārvalde un vietējie iedzīvotāji būs aktīvi.” “Lai būtiski uzlabotu situāciju ezerā, ir jāpaiet vismaz pieciem gadiem, pie nosacījuma, ka ir veikti konkrēti pasākumi,” papildina Madara Medne.
SIA “Vides risinājumu institūts” rezultātus sola publicēt rudenī, kad notiks tikšanās ar vietējiem iedzīvotājiem, makšķerniekiem, pašvaldības pārstāvjiem un citiem interesentiem, lai pārrunātu pētījuma rezultātus un apspriestu piedāvātos risinājumus. “Tā būs semināra tipa atvērtā tikšanās, kurā ikviens tiek laipni gaidīts. Aicinām iesaistītās puses paust savu viedokli un esam atvērti ieteikumiem, ko varētu iekļaut Ezeru apsaimniekošanas plānā,” akcentē A.Kārkliņš.
