Gatavojoties jaunajam mācību cēlienam, skolu pieņemšanas komisija devās uz Daugavpils novada izglītības iestādēm, lai novērtētu to gatavību audzēkņu sagaidīšanai. Komisijas darbā piedalījās Daugavpils novada domes priekšsēdētaja Janīna Jalinska, Izglītības pārvaldes vadītāja Janita Zarakovska un galvenā speciāliste – metodiķe Daina Ostrovska.
Novadā darbojas 13 vispārizglītojošās skolas, viena speciālā izglītības iestāde, divas pirmsskolas izglītības iestādes un novada sporta skola. Katrā skolā ir pirmsskolas grupiņas.
Vispārizglītojošajās skolās šogad no 1. līdz 12. klasei mācīsies 1335 skolēni, savukārt pirmsskolas grupiņas apmeklēs 488 bērni. Medumu speciālajā internātpamatskolā mācīsies 86 izglītojamie.
Lielākā skola pamatskolu grupā pēc skolēnu skaita ir Lāču pamatskola Naujenes pagastā, tajā mācās 109 izglītojamie, savukārt lielākā vidusskolu grupā arvien Špoģu vidusskola, kurā mācās 278 izglītojamie.
Izglītības pārvaldes vadītāja Janita Zarakovska stāsta, ka izvērtēšanā liela uzmanība ik gadu tiek pievērsta skolu fiziskajai videi. Skolas un bērnu dārzi saviem spēkiem iedalītā budžeta finansējuma ietvaros ir veikuši telpu kosmētisko remontu un citus remontdarbus, kā arī iezīmējušas svarīgākās problēmas skolas fiziskās vides uzlabošanai, kas jārisina nākamgad. Tā, Medumu internātpamatskolā nepieciešams bibliotēkas un logopēda kabineta remonts, Randenes pamatskolā – mājturības kabineta remonts, sporta laukuma labiekārtošana un skolas apkārtnes apzaļumošana, Silenes pamatskolā jāveic sporta laukuma renovācija un remontdarbi 1. stāvā un ēdamzālē, Sventes vidusskolā nākamajā budžeta gadā ieplānota sporta laukuma rekonstrukcija, tāpat nepieciešama skolas teritorijas sakārtošana un rotaļu laukuma aprīkojuma nomaiņa.
Pēc skolu direktoru vārdiem, biežāk 9. klašu absolventi izvēlas mācības dzīvesvietai tuvāk pieejamā vidusskolā vai dodas uz profesionālās ievirzes izglītības iestādēm, savukārt 12. klašu absolventi dodas studēt augstākās izglītības iestādēs, citi – aizbrauc uz ārzemēm.
Izglītības nozarē valstī patlaban tiek īstenotas vai sagatavotas 16 reformas. Skolas visvairāk skars izglītības satura reforma, pāreja uz mācībām galvenokārt latviešu valodā un prasības par skolēnu skaitu un izglītības kvalitāti vidusskolās, lai valsts turpinātu skolās apmaksāt pedagogu darbu 10., 11. un 12. klasē.
Runājot par izglītības valodas reformu, tā paredz, ka līdz pat 7. klasei sešus vai septiņus mācību priekšmetus arī turpmāk varēs mācīt skolēnu dzimtajā valodā, pēc tam līdz 9. klasei dzimtajā valodā varēs mācīt trīs līdz četrus mācību priekšmetus. Vidusskolā gan dzimtajā valodā varēs apgūt tikai mazākumtautību valodu, kultūru u. tml.
Izglītības pārvaldes galvenā speciāliste – metodiķe Daina Ostrovska īpašu uzmanību izvērtēšanas gaitā pievērsa pedagogu tālākizglītībai un metodiskā darba organizēšanai, īpašu uzmanību veltot jautājumiem, kā katras skolas pedagogi varētu iepazīstināt novada izglītības iestāžu kolēģus ar pedagoģiskā procesa vērtīgākajām darba formām. Visbiežāk skolotāji iesaka organizēt izbraukuma seminārus uz skolām, par lietderīgu uzskatot iespēju iepazīties ar to materiālo bāzi, metodiskajiem materiāliem, vadīt video stundas, apaļā galda diskusijas un dažādot citas pieredzes apmaiņas formas.
Ar mērķi veicināt pašvaldības izglītības iestāžu pedagogu un direktoru kvalitatīvo izaugsmi, katru gadu novada budžetā ieplānoti līdzekļi 15 000 eiro apmērā labāko skolotāju materiālai stimulēšanai. Savukārt labākie skolēni tiek apbalvoti ar novada balvām mācību gada noslēgumā par sasniegumiem novada, valsts olimpiādēs un zinātniski pētnieciskajos darbos. Tam ik gadu tiek plānoti apmēram 2 000 eiro.
Tāpat komisija izvērtēja, vai skolās netrūkst pedagogu, mācību līdzekļu un kā norit skolu saimnieciskā darbība.
Janita Zarakovska uzskata, ka novads var pamatoti lepoties ar izglītības iestādēm, jo tās visas kā viena izskatās estētiski skaistas, kā arī ar pedagogu profesionalitāti un radošumu.
“Esam izvērtējuši visas skolas – kā iekārtotas telpas, kāda ir skolas fiziskā vide, vai ir sarūpēti visi nepieciešamie mācību līdzekļi, kādi remontdarbi veikti un kādi vēl priekšā, kā tiek nodrošināta skolas saimnieciskā darbība u.c. Skatot skolēnu skaita prognozi, ļoti veiksmīgi šogad ir nokomplektētas 1. klases, tāpat arī visās skolās ir nepieciešamie pedagogi. Skolu kolektīvus tik tiešām var palielīt par fizisko vidi, mūsu skolas viennozīmīgi ir vienas no skaistākajām valstī. Sakopta ir arī skolu apkārtējā vide. Ļoti ceram, ka, neskatoties uz notiekošajām un briestošajām izglītības reformām, novada pašvaldība mūs atbalstīs, jo kompetenču izglītības programmu īstenošanai būs nepieciešams finansējums, lai uzlabotu materiālo bāzi un nodrošinātu pedagogu tālākizglītību”, tā J. Zarakovska.
Izglītības pārvaldes vadītāja novēlēja visiem jaunajā mācību gadā īstenot savas ieceres un idejas, lai skolēniem ir vēlme mācīties, savukārt skolotājiem – vēlme apgūt jaunas pieejas mācību darbā.
