19. februārī Daugavpils novada domē notika iedzīvotāju tikšanās ar Vides risinājumu institūta ekspertu Matīsu Žagaru, kurš iepazīstināja ar pērn vasarā veikto Daugavas upes posma pētījumu — ūdens kvalitāti, hidroloģiju un zivju resursiem. Daugavas upe tika pētīta no Lielbornes līdz pat Nīcgales pagasta robežai ar Līvānu novadu.
Uz tikšanos ar ekspertu atnāca Valsts vides dienesta, Daugavpils pašvaldības komunālās saimniecības pārvaldes pārstāvji, tūrisma jomas uzņēmēji, zvejnieki un citi novada iedzīvotāji.
Novada pašvaldības Dabas resursu nodaļas vadītāja Jolanta Bāra pastāstīja, ka Daugavpils novada dome ir saņēmusi finansējumu no Latvijas Vides aizsardzības fonda Daugavas upes posma apsaimniekošanas plāna sagatavošanai. Šādos apsaimniekošanas plānos, kas tiek izstrādāti upēm un ezeriem, iekļauj zivju populācijas un zivju barības bāzes pētījumus, ekoloģiskos pētījumus, tostarp par ūdens kvalitāti, piemēram, cik daudz ūdenī izšķīdušas dažādas ķīmiskas vielas, cik tīrs ir ūdens. “Tiek izvērtēts upes posma stāvoklis un ieteikti upes posma apsaimniekošanas pasākumi – ko būtu labi darīt, cik un kā makšķerēt, kādi ir labākie paņēmieni, kādas ir krastā veicamās darbības, kā piesaistīt makšķerniekus un vai labāk būtu mazāk makšķernieku. Tas viss tiek piedāvāts no zinātnieku puses,” stāsta Jolanta Bāra.
Daugavas upe Daugavpils novada teritorijā ir ļoti nozīmīga – upes posms tiek izmantots atpūtai, makšķerēšanai, tā ir svarīgs tūrisma objekts. Novada teritorijā esošais Daugavas upes posms daļēji atrodas dabas parkā “Daugavas loki” – aizsargājamo ainavu apvidū “Augšdaugava”. Tādēļ Daugavas upes posmam tiek sagatavots apsaimniekošanas plāns 2020-2030. gadam, kurā būs iekļauti ieteikumi gan zivju resursu, gan ainavas aizsardzībā, izmantošanā tūrismam un atpūtai, citu dabas vērtību saglabāšana. Izstrādājot plānu, Daugavpils novada dome varēs uzsākt plānveidīgu upes posma pārvaldību, kā arī uz šo datu un pasākumu pamata veidot sadarbību ar robežojošām pašvaldībām.
Plānu izstrādā nodibinājums “Vides risinājumu institūts” (VRI), kas kopš 2013. gada plāno un realizē ezeru pētniecības projektus, novērtējot ūdensobjektu sākotnējo stāvokli, modelējot attīstības scenārijus un izstrādājot apsaimniekošanas priekšlikumus. Pēdējo piecu gadu laikā VRI eksperti veikuši vairāk kā 50 Latvijas ūdensobjektu kompleksus pētījumus.
Vides risinājumu institūta pētnieki piedāvā savu skatījumu, bet vēlas ar sava pētījuma rezultātiem iepazīstināt arī iedzīvotājus un dzirdēt viņu idejas un ierosinājumus, piemēram, par zemes īpašuma apsaimniekošanu, makšķerēšanu vai laivošanu, tāpēc tika rīkota sanāksme, kuras laikā ikviens varēja uzdot jautājumus.
Matīss Žagars pastāstīja, ka pētījuma laikā veiktās ūdens kvalitātes analīzes esot labas, tomēr zivju resursi Daugavpils pilsētā un lejpus pilsētas varētu būt labākā stāvoklī, bet Daugavā tiem ir dabiskas iespējas atjaunoties. Toties upes posms dabas parkā “Daugavas loki” arī no zivju resursu viedokļa ir liela dabas vērtība, ar daudzveidīgu zivju sugu sastāvu un labu zivju populāciju stāvokli. Problemātiska ir piekļūšana upei, nav izveidota infrastruktūra tūristiem, kur varētu nolaist upē laivas, izņemot privātas teritorijas.
Lielākoties diskusija ar ekspertu raisījās tieši par zivju resursiem upē un ka tos ietekmē makšķernieki un zvejnieki. Sanāksmes dalībnieki izteica bažas, ka beidzamajos gados Daugavā gandrīz iznīcināta samu populācija, tāpēc izteica vairākus priekšlikumus samu saglabāšanai, piemēram, ieviešot aizliegumu velcēšanai “Daugavas lokos” un nosakot samu ķeršanas aizliegumu to ziemošanas laikā. Matīss Žagars atzina, ka ieviest dažādus individuālus regulējumus ir iespējams, taču ir grūti kontrolēt to izpildi.
Savus ierosinājumus iedzīvotāji var izteikt arī pēc sanāksmes, iesūtot tos Daugavpils novada domes Dabas resursu daļai, piemēram, par sava zemes īpašuma apsaimniekošanu, novērotiem vides pārkāpumiem vai maluzvejniecību.
“Projektu “Daugavas upes apsaimniekošanas plāna izstrāde Daugavpils novada teritorijā” finansē Latvijas vides aizsardzības fonds”.
