Novada domes priekšsēdētājs Arvīds Kucins un pašvaldības izpilddirektore Vanda Kezika prezentēja paveikto pašvaldības ceļu un ielu sakārtošanā pēdējo gadu laikā.
Projekta “Daugavpils novada pašvaldības ceļu un ielu rekonstrukcija saimnieciskās darbības attīstības sekmēšanai” gaitā no 2007. līdz 2013. gadam rekonstruēti 7 pašvaldības ceļi 9,391 km – 0,64 % no kopējā pašvaldības ceļu garuma (1447 km), 6 pašvaldības ielas 3,336 km – 4,12 % no kopējā pašvaldības ielu garuma (81 km) un tilts uz ceļa “Ambeļi – Graiži”. Latvijas Lauku attīstības programmas 2014.–2020. gadam pasākumā “Pamatpakalpojumi un ciematu atjaunošana lauku apvidos” projekta “Daugavpils novada pašvaldības ceļu pārbūve” gaitā pārbūvēti 15 pašvaldības ceļi 54,177 km, kas ir 3,74 % no kopējā pašvaldības ceļu garuma. Projekta attiecināmās izmaksas sastādīja 5 533 849 eiro, no kurām pašvaldības līdzfinansējums – 553386 eiro jeb 10 % no kopējām projekta izmaksām.
Atbalsta mērķa “Teritoriju revitalizācija, reģenerējot degradētās teritorijas atbilstoši pašvaldību integrētajām attīstības programmām” novada dome realizē trīs sadarbības projektus uz kopējo summu 3 862 719,71 eiro, t.sk investējot pašvaldības ceļos un ielās, kas ir svarīgi uzņēmēju saimnieciskās darbības veicināšanai. Projektu ietvaros pašvaldības ceļos/ielās kopā tiek investēts 1 999 401,43 eiro.
Vairāki ceļu atjaunošanas un pārbūves darbi veikti par aizņēmuma līdzekļiem. Tā ir Laucesas pagasta “Miera iela” 1,29 km melnā seguma atjaunošana 2016. gadā, Višķu pagasta “Virognas ceļš” 1,48 km atjaunošana 2017. gadā, Naujenes pagasta Lociku ciema ielu un stāvlaukumu pārbūve un “Daugavas iela” 0,88 km melnā seguma atjaunošana, Līksnas pagasta “Jaunatnes iela” 0,44 km melnā seguma, Kalkūnes pagasta “Kalkūnes ielas” melnā seguma atjaunošana, Maļinovas pagasta “Rēzeknes iela” seguma izbūve, Nīcgales pagasta “Skolas ielas” asfalta seguma un Laucesas pagasta “Parādes iela” asfalta seguma atjaunošana.
Ministra kungs ļoti augstu novērtēja novada pašvaldības iesaisti un aktīvu dalību projektu īstenošanā un Eiropas naudas apgūšanā, bilstot, ka renovētie ceļi novadā ir daudz labākā kvalitātē kā Rīgā vai citviet Latvijā, kur pašvaldības nereti saskaras ar ceļu būvniecības firmu veikto darbu zemo kvalitāti.
Daugavpils novada pašvaldībai arvien sāpīgs paliek valsts ceļu uzturēšanas jautājums. Tikšanās gaitā klātesoša bija Biķernieku pagasta pārvaldes vadītāja Mārīte Daņilova, kas vairākkārt kopā ar iedzīvotajiem vērsusies Satiksmes ministrijā ar lūgumu samilzušo problēmu sakārtot, uzsverot remonta nepieciešamību valsts ceļa posmā Vecpils-Biķernieki-Bramanišķi (V687), par ko iestājas arī novada vadības pārstāvji.
Novada domes vadība un domes deputāts, Biķernieku pamatskolas direktors Aleksejs Mackevičs, vēlreiz uzsvēra, ka dotais ceļš jau labu laiku ir apdraudējums cilvēku drošībai. Vēstulēs, kas sūtītas ministrijai, vairākkārt aprakstīta šī ārkārtas situācija. Ceļam ļoti nepieciešama asfaltēšana, un, ja tā netiks veikta tuvākajā laikā, visi uzlabošanas darbi, kas veikti pērn un gūlušies uz pašvaldības pleciem, būs veltīgi.
Jāsaka, ka atrisināt finansējuma nepietiekamību ceļiem ir solījušas jau daudzas iepriekšējās valdības, bet risinājums tā arī nav atrasts. Šogad valsts ceļiem atvēlētais finansējum sastāda 261,8 milj. eiro. No tiem 185,3 miljoni eiro ir valsts budžeta finansējums, bet 76,5 milj. eiro – ES fondu finansējums.
“Nauda valsts budžetā ir tik, cik mēs to ieņemam nodokļos, un izlietojums ir tāds, kādas prioritātes nosakām”, tā T. Linkaits. Viņaprāt, Latvijas valsts rūpei ir jābūt par galvenajiem un augstas intensitātes ceļiem, kā arī reģionālajiem ceļiem, kur remonts vairs nav atliekams.
Jau ilgāku laiku valsts mērogā tiek runāts par to, ka daļu no šobrīd valsts īpašumā esošajiem autoceļiem, kas jau ir zaudējuši valstisku nozīmi, varētu nodot pašvaldību īpašumā. Ir aprēķināts, ka tie ir aptuveni četri tūkstoši kilometru. Pēc VAS Latvijas Valsts ceļi sniegtās informācijas, pērn pašvaldības pārņēmušas savā īpašumā vien 14 km ceļu.
Visticamāk, ka ceļu nozare finansējuma pieaugumu no valsts budžeta varētu piedzīvot tikai pēc pāris gadiem, precīzāk pēc 2021. Pagaidām naudas neesot. Turpmākie divi gadi ceļu nozarei nebūs viegli, jo Eiropas Savienības fondu, un, līdz ar to arī kopējā finansējuma samazinājums, atspoguļosies realizējamo ceļu projektu sarukumā.
