Noslēdzošajā meistardarbnīcā, kuru sarīkoja Daugavpils novada Kultūras pārvalde projekta LLI – 337 “Radītu, lai paliktu” ietvaros, notika bezmaksas kulinārā darbnīca “Tradicionālās lauku tortes”. Meistardarbnīca notika piektdienas vakarā, kad aiz loga jau tumšs un ir sākušās brīvdienas, taču uz Skrindu dzimtas muzeja Kulinārā mantojuma telpām atbrauca vairāki interesenti gan pieaugušie, gan bērni. Visus ciemiņus sagaidīja muzeja direktore Anna Lazdāne, kura arī pateicās visiem, kas atbrauca uz pasākumu, ka arī apsolīja, ka katram būs iespēja gan iemācīties cept, gan arī nogaršot tradicionālo Latgales kāzu torti un medus kūku.
Meistarklasi rādīja saimnieces Ināra Mukāne no Kalupes pagasta un Anita Drozdova no Dubnas pagasta. Abas saimnieces skaidroja katru kūkas tapšanas soli, kā arī dalījās ar savu pieredzi un dažiem virtuves noslēpumiem. Kāzu muzikants no Vaboles Jānis Gipters spēlēja latviešu un latgaliešu tautasdziesmas, tāpēc meistarklase bija piepildīta ne tikai ar patīkamajām smaržām un jautrajām sarunām, bet arī ar akordeona pavadījumu. Amatnieks Varis Vilcāns nodemonstrēja savu pašdarināto mūzikas instrumentu – vargānu, kā arī uzspēlēja kopā ar Jāni.
Daugavpils novada Kultūras pārvaldes projektu vadītāja Jeļena Žukova pastāstīja, ka šī projekta ietvaros 2 gadu laikā tiek mēģināts attīstīt gan kopienas sajūtu Daugavpils novada iedzīvotājos, gan arī iespējas apgūt jaunas prasmes meistarklašu laikā. “Šī ir viena no projekta pēdējām meistarklasēm. Šodien mēs ar gandarījumu rīkojam kūku vakaru, lai varētu pateikties visiem tiem, kas piedalījās mūsu meistarklasēs. Ir prieks redzēt to, ka sākuma mūsu meistarklasēs bija maz cilvēku un tagad, jau 6 tikšanās reizē, to skaits jau ir krietni izaudzis”. Sākumā meistarklase bija rīkotas dienas laikā, taču pēdējās divas tika organizētas vakara laikā, lai būtu iespēja tikt arī tiem, kas strādā dienas laikā. Projekta ietvaros notika dažādas meistarklases, piemēram, filcēšanas meistarklase, kurā dalībniekiem iepatikās taisīt sev vilnas čības, Naujenes kultūras centrā norisinājās aušanas meistarklases. Notika arī pārrobežu meistarklases, kad pasākumi notika ne tikai Latvijā, bet arī Lietuvā, Zarasu pilsētas rajonā. Jeļena atzinās, ka ar šo pasākumu meistarklases nebeigsies. “Ir ideja uztaisīt sienu ar veciem traukiem un visu, kas ir saistīts ar galda kultūru, šeit, Kulināra mantojuma telpās, un turpināt attīstīt pagastu kulinārās tradīcijas”. Jeļena, atskatoties uz visām meistarklasēm, uzskata, ka viens no svarīgākajiem resursiem novadā ir cilvēku siltums. “Mums bija deju meistarklase, kurā atbrauca cilvēki no citiem pagastiem un viņus pieņēma kā savējos, kā ģimenes locekļus, nevis atstūma.”
Dacei Teivānei tā jau ir trešā meistarklase. Viņa uzskata, ka tādus pasākumus vajag rīkot biežāk. “Pagājušajā reizē es biju cepelīnu pagatavošanas meistarklasē. Tur es pirmo reizi ēdu Latgales cepelīnus, mēs mājās savādāk taisām. Bija loti garšīgi. Arī cilvēku bija mazāk nekā šodien. Tā ir ļoti laba iespēja satikties ar draugiem un jautri pavadīt vakarus. Anna to pareizi nosauca – pasēdēšanās. Tieši kā agrāk mūsu vecmammas gāja ciemos pie kaimiņiem pagatavot mielastu, padziedāt, paklausīties mūziku un parunāt. Es labprāt apmeklētu gaļas vai zivs ēdienu pagatavošanas meistarklasi, tas mani ļoti interesē”.
Pasākuma viesi atzina, ka labprāt arī turpmāk vēlētos vismaz reizi mēnesī šāda veida nodarbības lai ne tikai uzzināt kaut ko jaunu, bet ari vienkārši atpūsties un satikties ar draugiem un paziņām. Kūkas bija izdevušās garšīgas. Tās varēja baudīt ar muzejā vārītu zāļu tēju un V. Vilcāna atvesto ābolu sulu.
