4. decembrī Latvijas muzikālajā novadā – Baltinavā – notika diskusija “Skolu strukturālā un satura reforma izglītībā”. Vietas izvēle bija simboliska vairāku iemeslu dēļ: 1) Baltinava ir viens no Latvijas austrumu pierobežas novads, 2) pēc 2011. gada tautas skaitīšanas datiem – viens no latgaliskākajiem novadiem, 3) Baltinavas vidusskolā jau vairākus gadus māca novadmācību, līdz tam ir bijuši pulciņi, kas no tā laika, kad skolā strādā ģeogrāfs Imants Slišāns (skolas direktors kopš 2002. gada), ir vērsti uz dzimtā novada un latgaliešu valodas izzināšanu un stipras latviski latgaliskās identitātes veidošanu.
Diskusijā piedalījās pārstāvji no Līvāniem, Preiļiem un Baltinavas, Daugavpils novadu pārstāvēja Daugavpils novada domes deputāts, Izglītības, kultūras un sporta jautājumu komitejas priekšsēdētājs Aivars Rasčevkis un Izglītības pārvaldes vadītāja Janita Zarakovska. Tāpat sarunā piedalījās LR 12. Saeimas deputāts, Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vadītājs Aldis Adamovičs. Klātesošos ar skolu optimizācijas plānu iepazīstināja pētījuma autors ekonomģeogrāfs Jānis Turlajs, par kompetenču pieejas standartiem stāstīja projekta eksperte Solvita Pošeiko, bet savu pieredzi novadmācības idejas ieviešanā piedāvāja Veronika Dundure, vienlaicīgi iepazīstinot ar trim šķēršļiem un vēl risināmajiem uzdevumiem, kas traucē novadmācību pieņemt kā neatņemamu mācību procesa sastāvdaļu visā Latvijā. Lai gan priekšmets tiek mācīts Siguldā, Alsungā, pēc pēdējiem datiem fakultatīvi arī 28 Latgales reģiona skolās.
Lai arī diskusijas gaitā lielākās šaubas un domu apmaiņu izraisīja tieši strukturālā reforma, diskusijas dalībnieki vienojās, ka izglītības kvalitātes celšana ir būtiska Latvijas attīstībai, tai pat laikā norādot, ka tik prasīga lauku, mazpilsētu vides pretnostatīšana pilsētu skolām kārtējo reizi pierāda, ka reģionālās attīstības politika valstī ir margināla parādība. Vēl jo vairāk – iecerētā satura reforma, kuras centrā ir bērns, viņa pieredze, talantu, iemaņu un lietpratību attīstīšana, kā arī lokālo vērtību izcelšana, ir zināmā pretrunā ar piedāvāto strukturālo reformu, kas balstīta uz kvantitatīvu datu (skolēnu skaits, centralizēto eksāmenu statistika u.c.) un, diemžēl, no Latvijas kā mono centriskās valsts attīstību.
4. pasaules latgaliešu saieta rezolūcija izglītībā paredzēja: nodrošināt konkrētu, vietējai situācijai atbilstošu latgaliešu rakstu valodas vai novadmācības stundu skaitu visos izglītības posmos un līmeņos, plānojot tam finansiālu atbalstu Latgales reģionā, kā arī atbilstoši kompetenču izglītībai pārvērst humanitārās un sociālās līnijas priekšmetu mācību līdzekļus un standartus, lai papildinātu tās ar vēsturiski objektīviem materiāliem par Latgales vēsturi, valodu, literatūru, etniskām un kultūras īpatnībām.
Blakus šiem uzdevumiem ir svarīgi saglabāt lauku vidusskolas Latvijas austrumu robežā, kas ir latgaliskā latviskuma un ES drošības viens no atspēriena punktiem. Tādēļ diskusijas dalībnieki vienojās, ka nepieciešams īpašs atbalsts tieši austrumu pierobežā esošajām skolām un aktīva sabiedrības nostāja izglītības reformā valstī kopumā.
Savu viedokli diskusijā pauda Daugavpils novada Izglītības pārvaldes vadītāja Janita Zarakovska: “Redzot doto pētījumu par skolu optimizācijas plānu, mēs redzam tikai šo finansiālo ietaupījumu. Mēs neredzam, kas notiks tālāk ar bērnu, ar skolu, ar lauku vidi, kura ir attīstīta un kurā skola ir kultūras centrs. Mēs atrodamies pierobežā, kreisai krasts ir krievvalodīgais, kaut arī tajā tikai viena vidusskola ir palikusi, kurā mācās ar krievu mācību valodu, visas pārējās ir pārgājušas uz latviešu mācību valodu. Kārlis Ulmanis savā laikā visas pierobežas skolas ir uzcēlis, un tagad mums ir šīs divas vidusskolas – Zemgales vidusskola un Salienas vidusskola. Ja mēs nolikvidējam vidusskolas, protams, bērni kopā ar vecākiem aizbrauks kaut kur projām un tur paliks tukša vide. Mūsu novada Špoģu vidusskola gadu no gada kopvērtējumā ir pirmajā trijniekā pēc centralizēto eksāmenu rezultātiem. Ja valstī vidējais rādītājs ir 49 %, tad Špoģu vidusskolā šis radītājs ir 66 %. Arī citām skolām vidējie rādītāji ir 62-66 %. Šogad pirmo vietu un balvu par matemātikas rezultātiem saņēma Salienas vidusskola, par eksaktajiem priekšmetiem – par bioloģiju uz fiziku, par kuriem mēs cīnāmies Zemgales vidusskolā, par latviešu valodu Vaboles vidusskolā, nevar kultivēt ideju, ka lauku skolās ir vāji mācību rezultāti. Varbūt beidzot no šīs idejas būtu jāatsakās, jo tas ir īstākais absurds. Jo lauku skolās rezultāti ir brīžiem pat labāki nekā lielo pilsētu skolās”.
Daugavpils novada domes deputāts, Izglītības, kultūras un sporta jautājumu komitejas priekšsēdētājs Aivars Rasčevkis: “Vispirms gribētos runāt par reģionālo valsts politiku, kuras faktiski mums nekad arī nav bijis. Tagad mēs redzam, ka sākas, Jāņa Turlaja prezentācijā tas parādās. Ir Rīga, Pierīga un pārējā Latvija. Mēs esam tajā pārējā Latvijā un ar to mums ir jārēķinās. Pašvaldībā strādāju no 1994. gada un šīs reģionālās politikas nekad nav bijis. Esam piedzīvojuši gan krīzi, gan labus laikus. Tagad realitāte ir tāda, ka mūs kārtējo reizi grib ietekmēt no augšas. Mēs pārvēršam izglītību par konkurenci, par naudas pelnīšanu, mēs cīnāmies ar pašvaldībām par bērnu skaitu skolās. Tas ir ārprāts, jo tie taču ir bērni! Tā ir mūsu nākotne un viņi redz, ko mēs darām, mēs faktiski tirgojamies par viņiem. Man, kā deputātam un vietējam iedzīvotājam, tas nav pieņemami. Ja Turlajs savā prezentācijā parāda Špoģu vidusskolu, kas kopumā valstī ir tik labā līmenī, ka tā ir jālikvidē. Es saku, ka nekad tā nebūs, jo mēs cīnīsimies. Mēs savas skolas neatdosim!”.
Raidījums ir publicēts LRT mājas lapā www.lrtv.lv un youtube kontā www.youtube.com/user/latgalesregionalatv.
Raidejumi “Vīnuoti, tok na vīnaidi!” teik gataveiti ar Vaļsts regionaluos atteisteibys agenturys finansialu atbolstu mierkprogramys „Regionalūs i vītējūs medeju atbolsta programa” projektā „Mums Latvejā juobyut vīnuotim, bet na vīnaidim”. Raidejumu atkuortuojumus varēs redzēt LRT sātys lopā www.lrtv.lv i kanala youtube vītnē: www.youtube.com/user/LatgalesRegionalaTV.