Daugavpils novada jaunatne turpina projekta “DNJ StartUp” īstenošanu, kura mērķis ir veicināt jauniešu uzņēmējdarbības un nodarbinātības līmeņa celšanu, izstrādājot rīcības plānu jauniešu līdzdalības veicināšanai.
26. septembrī Daugavpils novada domē notika pirmā darba grupas tikšanās, kurā tika aicināti piedalīties jaunieši un citi interesenti. Tikšanās ietvaros tika apspriesti vairāki svarīgi jautājumi, kas skar jauniešu nodarbinātības un uzņēmējdarbības veicināšanas problēmas Daugavpils novadā un Latgalē. Projekta gaitā vēl tiek plānotas divas šāda veida tikšanās, kuru ietvaros tiks izstrādāts rīcības plāns jauniešu nodarbinātības un uzņēmējdarbības veicināšanai.
Daugavpils novada pašvaldība vasaras nodarbinātības programmu iesāka īstenot 2013. gadā kā vienu no instrumentiem mazināt jauniešu bezdarbu un sniedzot viņiem iegūt pirmo praktisko pieredzi, paaugstinot savu konkurētspēju darba tirgū. Ar gadiem pieaudzis arī programmas finansējums no pašvaldības puses. Ja pērn tie bija 30 000 eiro, tad šogad tie bija jau 32 000 eiro.
Ik gadu jauniešu pieteikumu skaits paliek aptuveni vienādā līmenī, tomēr, pieaugot minimālajai algai, palielinās programmas izmaksas. Neskatoties uz to, ka finansējums programmai kopš 2014. gada tiek palielināts, vakances, piemēram, zemnieku saimniecībās bieži vien paliek neaizpildītas. Tā, 2018. gadā lauksaimniecības sektorā palika neaizpildītas 23 brīvas vakances, savukārt šogad – 17.
“ALTUM” Latgales reģiona vadītāja Vita Pučka pauž savu viedokli jautājumā, kāpēc gana kūtri un nedroši jaunieši iesaistās darbā lauksaimniecības uzņēmumos. “Visdrīzāk tas ir tāpēc, ka lauksaimnieku bērni un tiem pietuvinātās personas, jau ir nodarbināti savu vecāku saimniecībās, savukārt pārējiem jauniešiem ir izveidojies priekšstats, ka darbs lauksaimniecībā ir kaut kas smags, slikts un netīrs”.
Cits stāsts ir par konkursu jaunajiem lauku uzņēmējiem “Laukiem būt”, ko organizē Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs (LLKC). Biedrības “Kaimiņi” vadītāja Inga Krekele un Vita Pučka komentē, ka tā ir lieliska iespēja ne vien īstenot savu ideju, kas iespējams jau nobriedusi, bet arī apgūt uzņēmējdarbības un mārketinga pamatus un iemācīties, kā savu ideju īstenot dzīvē. Inga Krekele: “Sadarbojoties ar LLKC šajā programmā jau vairākus gadus, redzu, ka konkursā iesaistās arvien vairāk jauniešu. Iesaistīt jauniešu piedalīties šādos konkursos nemaz nav tik vienkārši. Daļa no jauniešiem mācās Višķos un tika atsevišķi uzrunāti, savukārt citi par šādu iespēju uzzinājuši no sociālajiem tīkliem. Tas, ka jaunieši burtiski aiz rociņas tiek atvesti, ir, manuprāt, neforšs rādītājs. Jauniešu iniciatīva ir salīdzinoši zema.
Piepilsētu pagastos, kur jauniešu blīvums ir samērā liels, iesaistīties programmā var arvien mazāk jauniešu. Izaicinājums, kuru īsti nevaram atrisināt, ir mobilitātes jautājums. Piemēram, Naujenes pagastā, kur uz vienu vakanci ir četri kandidāti un Tabores pagasts, kur trūkst jauniešu darbam. Lai arī pozicionējam sevi kā lauksaimniecisku novadu, jauniešu reti izvēlas darbu šajā nozarē. Bieži vien arī attālums, kas jāmēro uz darbu, jaunietim ir nepārvarams šķērslis.
Naujenes pagasta jauniete Natālijai Stankevičai, vērtējot vasaras nodarbinātības programmu, stāsta, ka bija grūti agrie rīti, kad bija jāceļas un jāiet uz darbu, savukārt Anna Vansoviča diemžēl programmā iesaistīties nevarēja, jo, kaut arī dzīvo novada administratīvajā teritorijā, mācās pilsētas izglītības iestādē.
“Pārsteidzoši, ka vakances, kas būtu interesantākas jauniešiem, palika neaizpildītas. Piemēram, kempinga administrators. Darba devējs nodrošinātu arī istabiņu dzīvošanai, taču vakance palika nepieprasīta. Tāpat fotogrāfa vakance, jaunieša uzdevums būtu caur fotogrāfijām veidot uzņēmuma tēlu sociālajos tīklos. Te pat nenostrādāja pieņēmums, ka visi jaunieši jau “piedzimst ar planšeti rokās” un daudz veiksmīgāk prot operēt ar sociālajiem tīkliem. Žēl, ka jaunieši izvēlas konkurēt par sētnieka vakanci. Tas ļoti izbrīnīja”, tā J. Krukovskis.
Uzņēmēju aktivitāte šajā programmā ir ļoti augsta. Šogad novada uzņēmēji pieteica 149 vakances, ja salīdzina ar pirmo programmas īstenošanas gadu, to skaits ir trīskāršojies. Pašvaldības nostādījums ir samazināt pašvaldības iestādēs strādājošo skaitu, savukārt palielināt – pie uzņēmējiem. “Esam arī dalībnieki NVA programmā, kurā cenšamies novirzīt novada jauniešus, nodrošinot līdzdalības maksu. 2019. gadā NVA programmā tika iesaistīti 11 jaunieši, kas varēja tikt nodarbināti pilnu slodzi vienu kalendāro mēnesi. Tajā parasti piedalās vecāko klašu skolēni, kuriem dalība programmā nav nekas jauns”, bilst Jāzeps. Kā arī pagastus dalībai NVA programmā nedaudz attur neziņa, kādos darbos nodarbināt jaunieti visu dienu, nevis četras stundas, kā paredz vasaras nodarbinātības programma.
Kopumā iesaisti vasaras nodarbinātības programmā jaunieši un uzņēmēji vērtē diezgan augstā līmenī. Pirmkārt, jaunieši šo programmu redz kā iespēju nopelnīt naudu, savukārt programmas organizācijas līmenis un informētība par šo pasākumu ir ļoti laba.
Kopumā arī uzņēmēji ar nodarbinātības programmu ir apmierināti. Uzņēmējdarbības konsultants Jāzeps Krukovskis komentē, ka uzņēmēji, kas piedalās programmā 2. un 3. reizi, labprātāk ņem darbā jauniešus, kurus iepriekšējos gados jau apmācījuši. Sakarā ar to, ka uzņēmēji arvien biežāk norāda uz kvalificētu speciālistu trūkumu savos uzņēmumos, pašvaldība piedāvā saņemt stipendijas uzņēmēju pieprasītākajās specialitātēs. Abas šīs programmas savā starpā ir sasaistītas, tādā veidā palīdzot skolēnam gan gūt savu pirmo darba pieredzi, gan mācīties un nodrošināt sev darba vietu kādā no novada uzņēmumiem pēc augstskolas absolvēšanas. Pie tam, strādājošam jaunietim pašvaldība nodrošina arī dzīvesvietu, savukārt studiju laikā – arī prakses vietu.
Taujājot, kādas profesijas un darbi jauniešiem būtu interesanti un saistoši, viņiem ir apgrūtinoši atbildēt, savukārt darbos, kas saistīti ar pašiniciatīvu un atbildību, jaunieši iesaistās nedroši.
Lai arī katru gadu jaunieši kļūst atvērtāki un iniciatīvas bagātāki, jaunatnes lietu speciāliste Olesja Ņikitina norāda, ka iesākumā daudzi no jauniešiem ir kūtri un reti piekrīt uzņemties atbildību. Jāzeps Krukovskis norāda, ka vairākus gadus pēc kārtas jaunieši var pieteikties nometņu vadītāju vakancēm, kas ir gada radošas un prasa arī lielāku atbildības sajūtu. Dažu jauniešu vidū dominē arī valodas barjera, kas ir traucējošais faktors.
Ikvienam jaunietim pirms darba grupas bija iespēja piedalīties aptaujā un paust savu viedokli par jauniešu vasaras nodarbinātības programmas īstenošanu Daugavpils novadā, kā arī atbalsta saņemšanas iespējām uzņēmējdarbības uzsākšanai. Pēc aptaujas datu apkopojuma, jauniešus novadā visvairāk interesē tādas uzņēmējdarbības jomas kā lauksaimniecība, ražošana, tūrisms, tirdzniecība un pakalpojumi, savukārt mazāk vai arī neinteresē nemaz – ēdināšanas pakalpojumu nozare un būvniecība. Savukārt uz jautājumu, vai jaunieši izvēlētos Daugavpils novada teritoriju savas uzņēmējdarbības uzsākšanai, 64,3 % no viņiem bija grūti atbildēt uz šo jautājumu, 21,4 % no respondentiem atbildēja apstiprinoši, savukārt 14,3 % – noraidoši.
Jauniešu komentāri par to, ka Latvijā viss ir slikti, vairākumā gadījumā ir ģimenes, skolotāju un apkārtējās sabiedrības uzspiestais viedoklis. Biznesa inkubatora pārstāve pauž domu, ka uzņēmējdarbības uzsākšanai ir svarīgi vairāki faktori. “Neuzskatu, ka pieredze lauksaimniecībā ir slikta. Pati esmu tam izgājusi cauri un varu teikt droši, ka tas varētu būt jauniešu pirmais solis ceļā uz savu uzņēmumu. Uzskatu, ka biežāk ir jāpopularizē doma, ka darbs lauksaimniecībā tas ir forši. Tā ir vērtīga pieredze un, manuprāt, mūsdienu jaunieši ir ļoti advancēti”, tā Santa Dzalbe – Sologuba.
Savukārt Jāzeps uzskata, ka jauniešu potenciāls netiek pilnā mērā izmantots. “Diemžēl, pēdējo gadu laikā ir vāja sadarbība ar skolēnu mācību uzņēmumiem, kas savulaik novadā bija diezgan spēcīgas. Šobrīd tie ir palikuši tikai Vabolē un Salienā. Te ir jāmeklē iespējas un jāiesaista pēc iespējas vairāku skolu audzēkņus”, stāsta Jāzeps.
Vita Pučka papildina, ka, organizējot skolās seminārus un stundas par biznesu un uzņēmējdarbību, precīzāk jāizvērtē auditorija jeb tos skolēnus, kuriem patiešām šīs tēmas būs interesantas. “Ja vecākiem ir kāds uzņēmums vai bizness, tad skolēniem jau ir priekšstats par to, kā tas notiek, taču tiem, kuriem nav, tās intereses trūkst. Kad ir šī interese, veidojas diskusija, un šīs lekcijas ir ar atgriezenisko saikni”, tā V. Pučka.
Latgales plānošanas reģiona Latgales uzņēmējdarbības centrs aicina uz tikšanos izglītības iestāžu pēdējo klašu audzēkņus, lai kopīgi, brīvā atmosfērā 1.5 stundas garumā dalītos pārdomās par nākotnes izaicinājumiem, izaugsmi, kā arī iespēju kļūt par uzņēmējiem. Šāda tikšanās notiks arī Daugavpils novadā, Sventes vidusskolā, 10. oktobrī, no plkst. 14.00 līdz 15.30.
Runājot par jaunos uzņēmēju iesaisti Grantu konkursā, Jāzeps Krukovskis min, ka tā ir gana liela. “Ja pirms četriem gadiem konkurss “Esi uzņēmējs” noslēdzās bez rezultātiem, tad šogad Grantu konkursam bija septiņi pieteikumi, četri no tiem – atbalstīti. Uzskatu, ka jaunatnes lietu atbildīgajam ir diezgan liels izaicinājums iedrošināt jauniešus startēt šādos konkursos. Vairumā gadījumu viņi ir jāiedrošina, ko darām arī mēs, izvērtējot viņu iesniegtos pieteikumus. Ja kādam varbūt neveicas pirmajā kārtā, paveiksies nākamajā. Spilgts piemērs tam ir šī gada konkursanti.
Tikšanās gaitā vairāki klātesošie norādīja, ka jauniešiem ir jāmēģina iziet no savas komforta zonas un nebaidīties virzīt savas idejas, uzsākot kaut ko jaunu. “Ja tu baidies, tad tas nav priekš tevis. Ir sevi jāpilnveido, jāpiedalās apmācībās, ko nereti piedāvājam arī mēs, Biznesa inkubatorā. Te var paaugstināt savas kompetences, iemaņas, konsultēties ar speciālistiem”, tā
Jāzeps Krukovskis: “Ir programma ERASMUS jaunajiem uzņēmējiem, ko mūsu jaunieši neizmanto. Tā paredz iespēju ēnot kādu uzņēmēju ārzemēs, tā var būt arī tūrisma nozare. Par to netiek plaši runāts, bet tāda iespēja ir”. Jaunatnes projektu koordinatore Milāna Loča papildināja, ka iespējams šādu praksi varētu ieviest arī pie mums. “Ja tas jaunietis būtu motivēts, kāpēc ne? Kādreiz novadā kopā ar LLKC tika organizētas tikšanās ar uzņēmējiem skolās un uzņēmēji bija diezgan pretimnākoši”, tā J. K.
Projekta “DNJ StartUp” īstenošana norisināsies līdz 2020. gada augustam. Jau nākamā gada pavasarī gaidāmas 2 dienu jauniešu apmācības par uzņēmējdarbību, līderību un izaugsmi. Bet jau maijā norisināsies projektu nakts, kuras ietvaros jaunieši izstrādās savas uzņēmējdarbības idejas, konsultēsies ar ekspertiem un sagatavos pieteikumus dalībai Daugavpils novada domes Grantu konkursā 2020.
Projekts īstenots Izglītības un zinātnes ministrijas Jaunatnes politikas valsts programmas 2019. gadam valsts budžeta finansējuma ietvaros.
