Naujenes pirmsskolas izglītības iestādē “Rūķītis” notika Latgales izglītības jomu speciālistu seminārs par jaunajām vadlīnijām un kompetenču pieeju pirmsskolas audzēkņu apmācībā. Savā pieredzē dalījās trīs Latgales reģiona pirmsskolas iestādes, kuras kopš 2017. gada piedalās izglītības satura pilnveides projektā “Kompetenču pieeja mācību saturā” – Naujenes PII “Rūķītis”, Krāslavas PII “Pienenīte” un Balvu PII “Sienāzītis”.
Klātesošos izglītības jomas profesionāļus no Daugavpils pilsētas, Daugavpils, Ilūkstes, Krāslavas un Balvu novada sveica Daugavpils novada domes Izglītības pārvaldes vadītāja Janita Zarakovska. Viņa norādīja, ka PII “Rūķītis” ir ne tikai lielākā pirmsskolas izglītības iestāde Daugavpils novadā, bet tā ir arī nozīmīga metodiskā bāze. “Es uzskatu, ka vissvarīgākais posms izglītojamā dzīvē ir pirmsskola, jo uz tajā iegūtajiem pamatiem, tiek būvēts viss turpmākais. Lai gan kompetenču izglītība vēl ir projekta stadijā, vadlīnijas jau ir tapušas un mēs pārliecinoši virzāmies uz to īstenošanu dzīvē,” tā J.Zarakovska.
Naujenes pagasta PII “Rūķītis” ir vienīgie dalībnieki Daugavpils novadā, kas piedalās izglītības satura pilnveides projektā “Kompetenču pieeja mācību saturā”. Jāatzīmē, ka 2017. gadā Valsts izglītības satura centrs atlasīja 100 no 235 izglītības iestādēm, ko pašvaldības no visas Latvijas nominēja dalībai mācību satura aprobācijā projekta ietvaros. Izvēlētās komandas divu gadu garumā regulāri tiekas, lai kopīgi plānotu mācību darbu, palīdzot bērniem attīstīt mūsdienu sabiedrībā nepieciešamās kompetences – kritiski domāt, sadarboties, patstāvīgi mācīties, prasmīgi izmantot informācijas un komunikāciju tehnoloģijas un citas. Šo pirmsskolas izglītības iestāžu un skolu iesaiste aprobācijā ir ļoti nozīmīga, jo tieši tajās tiek pārbaudīta un novērtēta jaunās pieejas efektivitāte, vienlaikus noskaidrojot faktorus, kas sekmē vai kavē tās īstenošanu skolas līmenī, lai šo pieredzi varētu izmantot citās izglītības iestādēs.
PII “Rūķītis” direktore Anna Vaidere atzina, ka jautājumu un neskaidrību no jomas kolēģiem ir daudz. Par to liecina arī pirms semināra atsūtītie 38 jautājumi, uz kuriem direktore centās semināra gaitā atbildēt. “Skaidrs ir tas, ka kompetenču izglītība jūs uztrauc. Neskatoties uz to, ka kompetenču projektā esam iesaistīti jau vairāk kā pusotru gadu, arī mums vēl nav visu atbilžu. Šodien mēs dalīsimies ar tām metodēm, kuras esam praktiski izmēģinājuši savā iestādē un esam pārliecinājušies, ka tās strādā.”
Anna Vaidere neslēpa, ka visbiežāk uzdotais jautājums skanēja šādi: “Kāpēc ir nepieciešama kompetenču izglītība un kāpēc vecā pieeja, kas kalpojusi teju 30 gadu garumā, vairs nav aktuāla?” Direktore akcentēja, ka šobrīd uz pirmsskolu nāk citādāki bērni, ar citu domāšanas veidu, turklāt, ar ļoti dažādu informācijas un zināšanu līmeni, ko ietekmē gan ģimene, gan internetvide. Līdz šim skolotāji uzskatīja, ka zina, kādas zināšanas bērniem ir konkrētā vecumā un kas viņiem ir vēl jāiemāca. Jaunā pieeja paredz, ka skolotājs strādā ar bērniem, balstoties uz audzēkņu esošajām zināšanām un pieredzi, kā arī ņem vērā audzēkņu piedāvāto saturu vielas apgūšanai. “Bērni paši izvēlas sadarbības veidu un saturu. Tas nenozīmē, ka pedagogs zaudē savu galveno lomu un pārstāj vadīt procesu. Viņš ir tas, kas vada procesu, bet arī bērniem ir iespēja izvēlēties, kā un ko darīt. Skolotājam tajā brīdī atbrīvojas laiks, lai novērotu, ko bērni jau prot un kā viņi spēj patstāvīgi tikt galā ar uzdevumu. Tādā veidā pieaug audzēkņu motivācija apgūt jaunas zināšanas un straujāk notiek izaugsme. Robežu pavēršana un radošā brīvība ļauj bērniem straujāk attīstīties, par ko mēs arī praktiski projekta laikā pārliecinājāmies. To var izmērīt ar tādiem kritērijiem, kā bērnu vēlme lasīt, rakstīt, uzzināt, iztaujāt vecākus u.tml. Tas ir faktisks pierādījums tam, ka šī metode strādā,” novērojumos dalījās pirmsskolas vadītāja.
Kompetenču pieeja ļauj labāk izpausties arī citādi mazaktīvākiem vai kautrīgākiem bērniem. Ja bērniem pašiem ļauj pieņemt lēmumu, ko un kā darīt, tad viņi kļūst drošāki un vairāk notic saviem spēkiem.
Anna Vaidere neslēpa, ka projekta laikā saskārās arī ar zināmām grūtībām, jo bija nepieciešams mainīt pedagogu līdzšinējos paradumus un domāšanas veidu. “Tagad svarīgākais ir nevis vērtēt paveikto darbu, bet pārbaudīt apgūto prasmi. Piemēram, ja bērns mācās līmēt, tad darba kvalitāte tiek pārbaudīta, paceļot papīru un apgriežot otrādi. Ja darbs ir stingri pielīmēts, tātad uzdevums ir izpildīts. Bērns zina pēc kādiem kritērijiem darbs tiks pārbaudīts. Ja mēs attīstām līmēšanas prasmes, tad ir vienalga, ko bērns ir nolēmis pielīmēt. Kad mēs attīstām iemaņu, mēs ļaujam brīvību un radošumu.”
Tāpat bija nepieciešams lauzt līdzšinējo tradīciju, ka nodarbību laikā 98% no kopējā laika runā skolotājs. Lēnām un pakāpeniski Naujenē ir izdevies, ka šī proporcija tiek mainīta audzēkņiem par labu. “Skolotājiem jāmācās paklusēt un paturēt rokas aiz muguras brīdī, kad ļoti gribas bērnam palīdzēt, lai gan tas nav jādara” – praksē grūti ieviešamo principu skaidro jomas profesionāle.
Praktiskajos piemēros dalījās arī viesi no Balvu un Krāslavas novada, sniedzot vērtīgus un praktiskus ierosinājumus par dažādām rotaļnodarbībām, pasākumiem un didaktiskajām spēlēm, kuru laikā var attīstīt dažādas kompetences. Tāpat semināra dalībnieki apmeklēja PII “Rūķītis” grupiņas, lai klātienē aplūkotu, kā izskatās vide, kas pielāgota, atbilstoši jaunajām kompetenču pieejas vadlīnijām.
