Aizraujoša un interesanta fotoizstāde par laiku, kurā mēs visi jutāmies ieslēgti un iesprostoti savā brīvībā.
Dzintra par izstādi un tās tapšanu.
Mana dzimtā pilsēta ir Jelgava, kurā arī atrados tai brīdi, kad Latvijā tika izsludināts ārkārtas stāvoklis, slēgtas robežas, cilvēki sāka distancēties un pašizolējās savās mājās, dzīvokļos. Tāpēc šī fotogrāfiju sērija tapa Jelgavā. Logi ir kā saskarsmes vieta, cilvēki caur to vēro ārā notiekošo, es kā fotogrāfs redzu un fiksēju, kas notiek aiz viņiem. Logi ir tas, kas vieno un tai pašā laikā šķir. Fotografējamie atrodas iekšā – fotogrāfs ārpusē. Tai pašā laikā tiek ievēroti visi ārkārtas stāvokļa noteikumi, kad nav saskarsmes un saziņa notiek ar telefona palīdzību.
Neskatoties uz izolēšanos, neērtību, bailēm, – dzīve aiz logiem turpinās. Cilvēki svin svētkus, gaida bērniņa parādīšanos, rada jaunus darbus. Tā fotogrāfijās ir redzama modes māksliniece, kas šajā laikā tērpu šūšanu ir nomainījusi pret aizsardzības masku šūšanu (fotogrāfijā viņa ar vīru ir sejas maskās). Trīs paaudžu ģimene, kas dzīvo vienā mājā, uzņemta Lieldienu rītā, kur jaunākie rūpējas par senioriem, lai viņi labi justos šai laikā. Uz Lieldienām, lai radītu svētku sajūtu sev un citiem un Lieldienu zaķis zinātu, kur nest olas, ģimene nedēļu zīmēja, krāsoja un logā sakāra olas, fotografēšanas laikā arī kaķis iznāca pie loga. Otrajās Lieldienās ir uzņemts pāris, kam izveidots trušu ciematiņš un viņi maskās gatavojušies sagaidīt apmeklētājus – bet šajā gadā tas nenotika. Vējainā dienā tika nofotografēta meita ar tēvu, kur tēvs spēlēja meitai saksofonu, un tas bija tik aizkustinoši. Cilvēki arī šajā laikā svinēja dzimšanas dienas, viena no tiem Keita, kura svinēja savu 19 gadu dzimšanas dienu šaurā ģimenes lokā, un viņai tika pasniegta torte ar 19 svecītēm. Protams, viņa ilgojās pēc tusiņa ar draugiem. Jautrā un dauzonīgā noskaņojumā tika uzņemta fotogrāfija, kur tētis ar mammu bija gāzmaskās un tuvākajās dienās ģimenē bija gaidāms parādāmies trešais mazulis. Bija cilvēki, kas šajā laikā bija vientuļi, jo, slēdzot robežas, cilvēki nepaspēja atgriezties Latvijā, tā sieviete ar kaķi Rūdi, skumji vērās logā, cerot, ka robežas atvērs un viņa ar meitu varēs atkal būt kopā. Savukārt, trīs bērnu māmiņa uz loga palodzes sastādījusi puķes atraitnītes, kur katrs zieds ir kā maza sejiņa, lai mazākajai meitai būtu, ko vērot pa logu. Šai laikā pašizolācija ir arī pārbaudījums attiecībām, to simbolizē vīra un sievas fotogrāfija starp vēl nesazaļojušām vīnogu stīgām, viņus gan šis laiks ir tikai vēl vairāk saliedējis.
Manā fotosērijā ir iemūžināti ne tikai tie, kas šo laiku pavadīja mājās, bet arī tie, kam darbs prasīja pildīt savus pienākumus. Tā katrs logs (fotogrāfija) izstāsta kādu šī brīža stāstu, un šo stāstu ir daudz vairāk nekā desmit, to ir tik daudz, cik ir logu. Kopumā ir iemūžināti 85 logu stāsti, 208 cilvēki,19 kaķi, 12 suņi, trusis, balodis, zirgi. Izstādē parādīti 35 no visiem.
Izstāde apskatāma Naujenes kultūras centrā (Muzeja iela 6, Lociki) no 26. oktobra līdz 23. novembrim, darba dienās no plkst. 08.00 līdz plkst. 17.00.
Apmeklētājiem lūgums ievērot valstī noteiktās epidemioloģiskās drošības prasības!
Tālrunis uzziņām 654 74268