Kopš 1977. gada 18. maija tiek atzīmēta Starptautiskā muzeju diena. Latvija Starptautisko muzeju dienu atzīmē kopš 1978. gada, bet 1999. gadā ir pievienojusies kopīgai starptautiskai akcijai – Muzeju nakts. Ar daudzveidīgu naksnīgo kultūras pasākumu piedāvājumu “Muzeju nakts” līdz šim ik gadu iezīmējusi vasaras sākumu, ko klātienē izbaudījis aptuveni ceturtdaļmiljons iedzīvotāju visā Latvijā.
2021. gada 15. maijā “Muzeju nakts” pasākumus Latvijas muzeji piedāvās jau 16. reizi. Šogad 60 Latvijas muzeji īpaši strādājuši pie tā, lai piedāvātu epidemioloģiskajai situācijai atbilstošas norises – āra ekspozīcijas, virtuālas iespējas muzeju ekspozīciju apskatē, līdzdalības iespējas dažādās tiešsaistes diskusijās utt.
Naujenes Novadpētniecības muzejs no plkst. 15:00 – 21:00, godinot novadnieci Valentīnu Zeili 84. dzimšanas dienā, piedāvā tēlnieces biogrāfisko izstādi “Valentīna Zeile. Dzīves karnevāls Naujene – Rīga – Parīze”, kā arī muzeja logos iepazīt viņas tēlniecības darbus un fotogrāfijas.
Valentīna Zeile dzimusi 1937. gada 13. maijā un atzīst „Naujenē man Dievs devis dvēseli, māksliniecisku ģimeni un brīnišķīgus cilvēkus”. Lai arī sen jau māksliniece mīt Francijā, savā sapņu pilsētā Parīzē, dzimtais novads ir mīļš. Naujenes Novadpētniecības muzejs ir saņēmis mākslinieces dāvinājumu – mākslas darbu kolekciju ar novēlējumu „No visas sirds maniem novadniekiem”. Šoreiz, ņemot vērā drošības pasākumus, nav ļauts ieskatīties tēlnieces Valentīnas Zeiles mākslas galerijā, taču Naujenes Novadpētniecības muzeja logos ir tapusi mākslinieces dzimšanas dienai veltīta izstāde.
“Muzeju nakts” pasākuma laikā no plkst. 15: 00 – 21:00 būs apskatāma āra izstāde “Personību dzīvesstāsti”, kas iepazīstinās ar 8 Naujenē dzimušām personībām, kuru darbs, zināšanas un talants radījuši paliekošas vērtības.
Par tēlnieci Valentīnu Zeili teic – “Latgales parīziete”. Studējot pie latviešu tēlniecības vecmeistariem Kārļa Zemdegas, Emīla Meldera un Teodora Zaļkalna [Antuāna Burdela un Ogista Rodena audzēkņa] pastarpināti viņa apguva arī Parīzes mākslas skolu, bet 1982. gadā pārcēlās uz dzīvi Francijā, kļūdama par Francijas mākslinieku salona, Teilora fonda, Parīzes Nacionālās akadēmijas un FIDEM biedri, kuras darbi ir izstādīti Maskavā, Kubā, Luksemburgā, Itālijā, Francijā, Vācijā, Čehoslovākijā.
Bogdans Kaliksts Ludoviks Zaharijs Šahno nāk no poļu izcelsmes muižnieku dzimtas, Tērbatas Universitātes Juridiskajā fakultātē ieguvis Tiesību zinātņu kandidāta grādu. 20. gadsimta sākumā Bogdans Šahno aktīvi pievērsās saimnieciskajai dzīvei un Juzefovas muižas apbūves paplašināšanai. Ceļojot pa Franciju, Bogdanu Šahno iedvesmoja lauku arhitektūra, it īpaši kāds Luija XVI stilā uzceltais nams. 1900. gadā celtniecības ieceri palīdzēja realizēt arhitekts Vilhelms Johans Kārlis Neimanis, pēc kura projekta tika uzcelts divstāvu kunga nams ar 16 istabām, zāli, halli, bibliotēku un salonu.
Naujenes pagasta Zastenku sādžā ir dzimuši brāļi Lavrentijs un Avramijs Mihailovi. Lavrentijs Mihailovs jau septiņu gadu vecumā kļuva par dzimtās Zastenku vecticībnieku kopienas ķesteri, vēlāk Daugavpils un Ilūkstes apriņķa tautskolotāju, bet kopš 1946. g. viņš bija saistīts ar Rīgas Grebenščikova vecticībnieku kopienu, kļūdams par visas Senpareizticīgās Pomoras Rīgas Grebenščikova vecticībnieku kopienas garīgo autoritāti. Viņa brālis A. Mihailovs 1957. gadā uzsāka darbu vienā no vecākajiem transporta uzņēmumiem – Autotransporta kantorī [ATK-14], kas viņa vadībā 30 gadu laikā kļuva par vienu no lielākajiem un vadošajiem transporta uzņēmumiem Latvijā pasažieru pārvadājumu jomā – Daugavpils autobusu parks.
Vitebskas guberņas zemnieks Mihails Jermolajevs 26 gadu vecumā tika ievēlēts Krievijas III Valsts domē. 1911. gadā, kad Dvinska tika izvēlēta par Pirmā [un vienīgā] Viskrievijas vecticībnieku – pomoriešu tautas izglītības kongresa norises vietu, M. Jermolajevs tika ievēlēts par kongresa priekšsēdētāju, kurā tika izskatīti dažādi vecticībnieku apgaismības jautājumi: skolu atvēršana pomoriešu kopienās, skolotāju kursu nepieciešamība, muzeju veidošana un retu kristietības liecību saglabāšana, grāmatu un brošūru izdošana, kā arī vienkāršās tautas izglītošana.
Pīters Līpiņš, ar trīs klašu izglītību un naudu, ko nopelnīja pie slavenā Daugavpils maiznieka un konditora Aleksandra Mitrofanova, iestājās Sanktpēterburgas Universitātes Juridiskajā fakultātē. Ieguvis advokāta izglītību, sava sirdī viņš vienmēr palika latgaliešu rakstnieks. Ar pseidonīmu Jureišu Pīters rakstīja dzeju, lugas stāstus, arī memuārus latgaliski un vadīja Sibīrijas Latgaliešu teātri.
Latgales tēlnieks Antons Kurpeniks nāk no slavenas akmeņkalēju dzimtas Markovas sādžā, kur savulaik ieradies latviešu tēlniecības dižmeistars T. Zaļkalns, lai noskatītu akmens apstrādes meistarus un aicinātu uz Rīgu. Daudzus gadus strādādams profesoru K. Zemdegas, E. Meldera un visvairāk T. Zaļkalna tiešā vadībā, A. Kurpenieks apguvis ne tikai labu tēlnieka amata prasmi, bet arī izkopis labu stila un plastiskuma izjūtu.
Anatolijs Kreipāns skolas gados bija Daugavpils rajona junioru futbola čempionāta labākais vārtsargs, bet tagad ir viens no labākajiem Latvijas sporta žurnālistiem un komentētājiem. Savā dzimtajā pusē Daugavpilī, viņš joprojām ir šajā pilsētā populārākā sporta veida – spīdveja sacensību komentētājs stadionā “Lokomotīve”, bet šogad vasarā jau trīspadsmito reizi dosies uz olimpiskajām spēlēm Tokijā.
Apmeklējot Naujenes Novadpētniecības muzeja āra pasākumu, aicinām ievērot visus epidemioloģiskās drošības pasākumus: nepulcēties, nedrūzmēties, ierasties individuāli vai no vienas mājsaimniecības, ievērot distanci un lietot sejas maskas. Lai ikvienam apmeklētājam ir jauka un izzinoša sestdienas pēcpusdiena!
Sagatavoja: Naujenes Novadpētniecības muzeja vecākā speciāliste M.Kampāne