Vairāku mēnešu garumā Daugavpils novada mūsdienu deju kolektīvu vadītāji un arī paši dejotāji apmeklēja profesionālās pilnveides kursus, apgūstot laikmetīgās dejas pamatus un kompozīciju, laikmetīgo džeza deju un šova deju, ka arī skatuves gaismas. Nodarbības vadīja horeogrāfi Sintija Siliņa, Renata Grigianeciene, Liene Bēniņa un gaismas mākslinieks Ēriks Krišs Vilerts.
Daugavpils novada kultūras centra (DNKC) “Vārpa” Mācību un informācijas centra vadītāja Terēzija Ūbele atzīst, ka mācību mērķis bija piesaistīt profesionālus pasniedzējus un horeogrāfus, lai kolektīvu vadītāji varētu pilnveidot profesionālās iemaņas mūsdienu deju jomā, kā arī dalīties pieredzē ar citiem kolektīviem.
Lai arī sākotnēji mācības bija paredzētas tikai Daugavpils novada kolektīviem, interesi par tām izrādījuši arī citu pašvaldību kolektīvi, tāpēc rezultātā mācībās piedalījās 26 kolektīvu vadītāji un dejotāji no Daugavpils novada, Daugavpils pilsētas, Krāslavas, Rēzeknes, Vārkavas un Salas novada. “Interese bija ļoti liela, piedalījās vadītāji, kas jau ilgu laiku profesionāli vada kolektīvus, kā arī iesācēji. Kursos bija gan teorija, gan prakse,” atzīst T. Ūbele.
Mācības tika uzsāktas 18. janvārī, bet Covid-19 dēļ ieilga līdz pat jūlijam, turklāt daudzas lietas kursu dalībniekiem bija jāapgūst attālināti, taču sasniegtais rezultāts patīkami pārsteidza. Pēdējā nodarbībā 4. jūlijā tika apgūta skatuves gaismu izmantošana deju uzvedumā, kas kolektīvu vadītājiem ir jauna, bet ļoti svarīga joma.
Šādas mācības mūsdienu deju kolektīvu vadītājiem ir ļoti nepieciešamas, atzīst DNKC “Vārpa” deju ansambļa “Līksme” vadītāja Aija Daugele. Reizi divos gados novadā notiek mūsdienu deju festivāls “Hipeastrs”, kura norise šogad tika atcelta pandēmijas dēļ. Šajā festivālā parasti piedalās arī kolektīvi no citām pašvaldībām un pat no kaimiņvalsts Lietuvas, tāpēc ir iespēja salīdzinājumā izvērtēt sava novada kolektīvu prasmes un sniegumu. “Praktiski mūsu deju kolektīvu vadītāji visu apgūst pašmācības ceļā, nevienam nav specializētas izglītības un šo deju pamatu, tāpēc šādas mācības ir ļoti nepieciešamas un arī viņiem pašiem ir vēlme mācīties. Mums bija doma aptvert dažādus mūsdienu deju žanrus, lai viņi saprastu, kādā virzienā doties tālāk ar savu kolektīvu. Mūsdienu dejas jēdziens ir ļoti plašs, tās ir gan ielu dejas, tostarp hip-hop, breiks, arī klubu dejas, šova dejas, džeza deja. Laikmetīgā deja ir no klasikas pamatiem veidota mūsdienu deja. Bija svarīgi parādīt kolektīvu vadītājiem šo žanru daudzveidību. Līdz šim daudzi žanri tika miksēti vienā iestudējumā, kas nav pareizi,” saka A. Daugele. Viņa domā, ka šo kursu mērķis ir sasniegts, iegūtās iemaņas un pieredze ļaus turpmāk kolektīviem uzstāties ne tikai savā novadā, bet arī citviet
Nodarbībās pasniedzēji mācīja veidot dažādu žanru deju kompozīciju, stāstīja par atribūtu izmantošanu šova dejā, par tērpu izvēli iestudējumiem un daudzas citas vērtīgas lietas. Mācību dalībnieki no pasniedzējiem saņēma arī vērtīgus video un audio materiālus, kas viņiem noderēs darbā ar saviem kolektīviem. Nodarbību gaitā kolektīvu vadītāji veidoja deju iestudējumus, ko varēs izmantot turpmāk savā kolektīvā.
Pašlaik Daugavpils novadā ir astoņi deju kolektīvi, kas izkopj mūsdienu deju mākslu, — Ambeļu KN bērnu modes deju kopa “O.K.DANCE”, Kalkūnes pagasta moderno deju kolektīvs “Vita of dance”, Nīcgales TN līnijdeju grupa “Rodeo meitenes”, Salienas KN sporta deju kopa “Cerība”, Salienas KN ritma deju grupa “Laimītes”, Salienas vidusskolas sporta deju pulciņš, Silenes KN deju grupa “Tornado” un Silenes pamatskolas deju grupa “Tornado-juniors”. Aija Daugele uzsver, ka bija vairāk kolektīvu, taču nav speciālistu, kas tos varētu vadīt. Tieši tāpēc nodarbībās piedalījās arī daži kolektīvu dejotāji, kuriem ir vēlme pašiem veidot un vadīt mūsdienu deju kolektīvus novadā, kā arī turpināt izglītoties šajā jomā.
Jāteic, ka mūsdienu deja Latvijā ir ļoti izplatīta starp amatierdejotājiem, pirmsskolas un skolas vecuma bērniem un jauniešiem vecumā no 3 līdz 18 gadiem. Mūsdienu deja Latvijā vēsturiski attīstījusies no estrādes dejas, kas pastāvēja Padomju Savienības laikā un vēl ilgi pēc tam, kad, dzelzs priekškaram krītot, lēnām sāka iepazīt ļoti dažādo deju. Latvijā ienāca modernā deja, postmodernā deja, dažādi džeza dejas stili, strauji attīstījās ielu deju kultūra, savu vietu nezaudēja arī t.s. šova deja, kas ir vistiešākā estrādes dejas turpinātāja. Spēcīgi un profesionāli Latvijā ienāca un attīstījās laikmetīgā deja.
Mūsdienu deju kolektīvu vadītāji ir īsti sava darba entuziasti, tāpēc ir ļoti svarīgi dot iespēju viņiem pilnveidot savas zināšanas un kolektīviem parādīt savu paveikto dažādos pasākumos, uzsver A. Daugele.
Teksts: Inese Minova
Foto: NKC “Vārpa”