Aizvadītajās brīvdienās visā Latvijā ikvienam bija iespēja ciemoties pie tautas lietišķās mākslas meistariem, amatniekiem un muzikantiem akcijā “Satiec savu meistaru”. Ik gadu tajā piedalās arī Daugavpils novads, organizējot dažādas meistarklases. Jau tradicionāli akcija tika rīkota arī Naujenes kultūras centrā, pulcējot godu saimnieces, folkloras kopas “Rūžeņa” dziedātājas, amatnieku Valdi Grebežu un šogad – arī jaunā slāvu tradīciju ansambļa “Radenie” dalībniekus.
Stāstu par to, kā saglabāt dzīvas no paaudzes paaudzē pārmantotās ziņģu dziedāšanas tradīcijas, stāstīja folkloras kopas “Rūžeņa” un senioru vokālā ansambļa “Dzeipurs” dalībnieces. Ziņģēs jeb garajās tautasdziesmās katrs atradīs kaut vienu meldiņu, kas atgādina kādu omītes stāstu, bērnības notikumu, zaļumballi vai vienkāršu uzdziedāšanu savējo vidū. Starp ziņģēm, ko dokumentē folkloras kopas “Rūžeņa” dalībnieces, arī Naujenes romance un citas, kas pierakstītas un skanējumu ieguvušas tieši šajā apvidū.
Folkloras kopas “Rūžeņa” vadītāja Inga Zeile stāsta, ka ziņģe ir romance. Ir ziņģes ar lustīgu raksturu un ir – ar bēdīgu. Tās var dziedāt godos un citos svinīgos pasākumos, arī kādā ballītē. Akcijas “Satiec savu meistaru” gaitā jaunas ziņģes, kas būtībā ir pārmantotas un izdziedātas no senču dziesmu kladēm, iemācīja citiem Olga Bružika un Irēna Vaikule.
Inga Zeile papildina, ka Latvijā ir ļoti daudz dziesmu ar līdzīgiem vārdiem vai arī pilnīgi identiskas, taču ar katrai vietai raksturīgu meldiņu. Citām, savukārt, melodija ir viena, bet saturs – atšķirīgs.
Ziņģes nāk no tautas gluži tāpat kā tautasdziesmas. Varbūt tāpēc, laikam ejot, tām mainās gan saturā, gan melodijā. Visu apzināto ziņģu melodijas ir pierakstītas, taču nav izslēgts, ka ar laiku tām tiks piešķirts jau pavisam citāds skanējums.
Pēc kārtīgas uzdziedāšanas, meistarklašu dalībnieki varēja vērot, kā dekoratīvas koka figūras tiek apstrādātas ar uguni amatnieka Valda Grebeža pavadībā. Savukārt slāvu tradicionālo dziedāšanu interesenti varēja izzināt kopā ar meistari Tatjanu Čuprovu. Slāvu tradīciju ansamblis “Radenie” Naujenē dibināts pavisam nesen, taču jau paspējis apvienot tos, kuriem patīk dziedāt un pētīt slāvu tradīcijas.
Slāvu tradīciju ansambļa “Radenie” vadītāja Tatjana Čuprova stāsta, ka ansamblī tiek praktizēti senkrievu dievkalpojumu dziedājumi. Tie tiek izpildīti pēc “krjukiem” jeb āķiem. Šīs senās notācijas zīmes ir citiem kolektīviem ierasto nošu vietā. Dziedāšana ir vienbalsīga, to var dzirdēt arī vecticībnieku lūgšanu namos dievkalpojumu laikā. Arī senāk Krievijā, pirms pareizticīgo baznīcas šķelšanās, šī dziedāšana bija izplatīta baznīcās. Tā kā vecticībnieku ir daudz arī Latvijā, šāda veida dziedāšana nav nekas neierasts. Taču jāpiekrīt, ka daudzi, iespējams, to dzird pirmoreiz. Tatjana stāsta, ka ansambļa dalībnieki ir ļoti drosmīgi, jo iesākumā garīgo dziesmu teksti viņiem bija diezgan grūti izprotami.
Zīmju dziedājumi tiek izpildīti nepārtraukti un visbiežāk – etnogrāfiskajā manierē.
Tatjana Čuprova papildina, ka zīmju dziedāšana nav nekas neparasts. Atšķirībā no lūgsnām, kurām ir stingri kanoni, tai raksturīga harmonija, emocionalitāte, dvēseliskums, kā arī dziedot pieļaujama interpretācija.
Akcijas “Satiec savu meistaru” apmeklētāja Tatjana pastāstīja, ka ir vecticībniece. Viņas mamma līdz pat savas dzīves pēdējām dienām apmeklējusi lūgšanu namu. Arī Tatjanas bērnībā, mājās, svētdienās un svētku dienās, varēja dzirdēt viņu dziedam kopā ar citiem. Kaut arī pēcāk tādas garīgās dziesmas vairs netika dzirdētas. Visas dziesmas tika dziedātas no galvas, tāpēc dziesmu teksti viņas mājās rakstītā formā diemžēl nav saglabājušies.
Ansambļa dalībniece Ņinai Laičukai iepriekš patikušas krievu tradicionālās tautas dziesmas un garīgo dziesmu teksti iesākumā šķita nesaprotami. “Man iepatikās šo dziesmu tematika. Garīgā dziedāšana padara cilvēku mierīgu un līdzsvaro. Mēs pieradām dzirdēt un dziedāt nedaudz citādākas dziesmas. Man patīk vairāk tādas lustīgas, piemēram, častuškas”, tā bilst Ņina.
Lai arī dalībnieku sastāvs mainās, kolektīva nosaukums “Radenie”, kas nozīmē centību un sevis pārvarēšanu, pilnībā atbilst ansambļa galvenajai idejai.
Tatjana Čuprova: “Runa ir par cilvēka garīgo attīstību. Kad cilvēks sasniedz konkrētu garīgās attīstības līmeni, viņš kaut ko pieņem vai atsakās pieņemt. Garīgo dziesmu tekstos nav jautrības. Īstenībā pirmās garīgās dzejas rindas tika veltītas dzīvei pēc nāves. Šajās dziesmās mēs uzrunājam Dievu un runājam par dvēseli. Arī mūsu ansambļa dalībnieki garīgi attīstās un es – kopā ar viņiem. Mēs bagātinām savu garīgo redzējumu, stiprinām dvēseli un ticību. Tāpēc mēs esam”.
Ansamblim tiek aicināti pievienoties arī citi interesenti. Mēģinājumi notiek Naujenes kultūras centrā katru otrdienu un piektdienu no plkst. 16.00.
Pēc sarunām par garīgumu un garīgo dziesmu izpildījuma klātesošie tika aicināti izbaudīt šī gada saimnieču veikumu, nogaršojot uz mazas elektriskās plītiņas tapušās kartupeļu desas.
Kartupeļu desas ir Latgales pusē iecienīts ēdiens. Agrāk kartupeļu desu gatavošana bija visai laikietilpīgs pasākums, bet mūsdienās, kad kartupeļus ar virtuves kombaina palīdzību var sarīvēt vien pāris minūtēs, šī gardā ēdiena pagatavošana ir pa spēkam katram.
