Medumu pamatskolas muzejā apskatāma medumieša, ilggadējā skolotāja, pašlaik pensionāra Mečislava Koroļa personālizstāde “Nauda Latvijā. 1918.-2018.g.”. Mečislavs Koroļs dzimis 1950. gadā Krāslavas rajonā. Mācījies Latvijas Lauksaimniecības Akadēmijā un Daugavpils Pedagoģiskajā universitātē. Ieguvis bakalaura grādu pedagoģijā un ilgus gadus nostrādājis skolā par mājturības un tehnoloģiju skolotāju. Mečislava vaļasprieks ir ainavu dizains un koktēlniecība, taču jau kopš skolas gadiem viņš aizrāvies ar numismātiku un bonistiku, sācis kolekcionēt monētas, banknotes un vērtspapīrus. Pārsvarā visa kolekcija tika savākta 20. gs. 60 tajos 70 tajos gados, kolekcionēšanas procesam piesaistot arī savus draugus, radiniekus un paziņas, kā rezultātā tapa autora kolekcija, kas ilgus gadus nebija redzama plašajai sabiedrībai. Tad autoram radās ideja veltīt to Latvijas simtgadei, veidojot ekspozīciju no dažādu Latvijas valsts vēsturisko periodu eksponātiem.
Kā norāda izstādes autors, ekspozīcija sadalīta sešos posmos, pirmais no kuriem – Krievijas impērijas nauda Latvijā laika posmā no 1898. līdz 1918. gadam. Latvijā 20. gs. sākumā apgrozībā atradās tikai Krievijas nauda – zelta un sudraba rubļi, sudraba un vara kapeikas, kā arī papīra nauda. No 1898. līdz 1917. gadam tika emitētas 1, 3, 5, 10, 25, 50, 100 un 500 rubļu papīra naudas zīmes, kuras līdz 1914. gada augustam bija brīvi apmaināmas pret zeltu. 1915. gadā apgrozībā tika izlaista kredīta biļete ar nominālu 1 rublis, kas pēc izskata pilnībā atkārtoja biļetes 1898. gada paraugu. Ķeizara Nikolaja II valdīšanas gados papīra naudas zīmes tika izgatavotas Sanktpēterburgā. Tolaik tur dzīvoja un strādāja latviešu grafiķis Rihards Zariņš. Mečislava naudas zīmju kolekcijā ir arī grafiķa Zariņa veidotais pirmskara Latvijas sudraba pieclatnieks ar latviešu tautumeitas profilu monētas reversā jeb pieclatnieka Milda. Mečislavs stāsta, ka, viņaprāt, tā ir ārkārtīgi skaista monēta. Dažas no kolekcijā redzamajām naudas zīmēm un monētām ir ar savu stāstu. Viena no tādām ir Polijas Karalistes 20 feniņu monēta. “Tā ir ģimenes relikvija. 1919. gadā, kad Polijas karaspēks palīdzēja Latvijas zemes atbrīvošanā no lieliniekiem, mans vecais tēvs no mātes līnijas ieraudzīja nākam poļu karavīrus, kas gatavojās uzbrukumam Daugavpilī. Vectēvs bija ģērbies aitādas mētelī un nācis skatīties, ko tie karavīri dara. Atpakaļ viņš jau atgriezās bez mēteļa, bet ar šo monētu kabatā”, tā Mečislavs.
Interesanta ir kara laika monētu kolekcija. Šajā stendā ir attēlotas naudas zīmes, banknotes un monētas no 1940. līdz 1945. gadam, kā arī Vācijas okupācijas laika naudas zīmes. To vidū arī tā saucamie taloni, kurus saņēma zemnieki, nododot vilnu un linu. Pret talonu par konkrētiem punktiem varēja iemainīt kādu no nepieciešamajām precēm.
Izstādi noslēdz latu ekspozīcija. 1998. gadā tika pabeigta sāktā naudas reforma, kad tika emitēta 500 latu naudaszīme, kas bija pēdējā no apgrozībā paredzētajām naudaszīmēm. 2014. gada 14. janvārī par Latvijas oficiālo maksāšanas līdzekli kļuva eiro.
Autors izsaka sirsnīgu pateicību Medumu pamatskolas direktorei Vitai Skvorcovai un skolas novadpētniecības muzeja vadītājai Miropijai Petkunei par sniegto tehnisko un metodisko atbalstu, organizējot izstādi.
Miropija Petkune atzīst, ka izstāde ir lielisks papildinājums muzeja pastāvīgajai izstādei: “Man stundas laikā tas ir ļoti liels palīgs. Bērni, kas apskatīja ekspozīciju, teica, ka informāciju par naudu dzirdēja jau mācību stundu laikā. Tā ir stundu materiāla atkārtošana. Naudas lietas ir sasaistītas ar valsts attīstību. Bērniem bija ļoti interesanti apskatīt izstādi un atkārtot tādā veidā mācību materiālu. Arī vietējie iedzīvotāji ar lielu interesi apskata izstādi, uzdod jautājumus. Ekspozīcijas autors ir ļoti interesants cilvēks, kas par savu izstādi ļoti populārā valodā prot pastāstīt. Cilvēki tiešām nāk ar interesi. Tādā veidā arī pastāvīgo muzeja ekspozīciju popularitāte aug. Muzejs ir kļuvis par kultūras centru”.
Mečislava sapnis ir iegūt savā īpašumā Latviešu dzejnieka Raiņa 125 gadu piemiņas monētu, kas tika izlaista 1990. gadā.
Nākamā izstāde, kas ir padomā Mečislavam, ir vērpjamo ratiņu ekspozīcija. Pašlaik notiek eksponātu vākšana un restaurācija. Plānos ir veidot izstādi Medumu pamatskolas muzejā, jo telpas to atļauj. Mečislavs stāsta, ka ļoti iespējams, ja visi ratiņi būs darba kārtībā, varēs noorganizēt arī kādu radošo darbnīcu.
