Augšdaugavas novada pašvaldība sākusi īstenot Norvēģijas finanšu instrumenta 2014. – 2021. gada perioda programmas “Klimata pārmaiņu mazināšana, pielāgošanās tām un vide” projektu Nr. NFI/AK/01 “Vēsturiski piesārņotās vietas “Višķu profesionālās vidusskolas mazuta glabātava” sanācija Višķu pagastā, Augšdaugavas novadā”.
14. septembrī notika preses konference, lai plašāku informāciju informētu par projekta nepieciešamību un ieguvumiem. Preses konferencē piedalījās projekta partneri – Biedrība “Višķu attīstībai”, Henric Johansson Konsult, VARAM Investīciju politikas departamenta Vides investīciju nodaļas vadošā eksperte Austra Auziņa, VARAM Attīstības instrumentu departamenta Nacionālo un ārvalstu atbalsta instrumenta nodaļas vecākais eksperts Jānis Gorbunovs, Valsts vides dienesta Latgales reģionālās vides pārvaldes vadītāja Iveta Lobanoka, Višķu pagasta pārvaldes vadītājs Jānis Proms un citi iesaistītie.
Augšdaugavas novada pašvaldības domes priekšsēdētaja pirmais vietnieks Aivars Rasčevskis atzīst, ka uz šī projekta īstenošanu ir iets ceļš vairāku gadu garumā. Viņš pauda gandarījumu, ka beidzot ir noslēgts līgums starp pašvaldību un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju par šī projekta īstenošanu, un ka tieši ar Norvēģijas finanšu instrumenta palīdzību varēs beidzot sakārtot šo vēsturiski piesārņoto un degradēto vidi. Viņš pateicīgs ikvienam par ieguldījumu projekta izveidē un uzsvēra, ka Augšdaugavas novada pašvaldība ir viena no trim Latvijā, kas ieguvusi šī Norvēģu finanšu instrumenta atbalstu šādiem mērķiem.
Višķu pagasta pārvaldes vadītājs Jānis Proms stāsta, ka šī vieta radusies pagājušā gadsimta sešdesmitajos gados, kad mazuts tika izmantots skolas, Višķu tehnikuma un ciema apkurei. Savukārt kopš astoņdesmitajiem gadiem, kad apkurē sāka izmantot akmeņogles un vēlāk arī dabai draudzīgo šķeldu, mazuta tvertnes palika novārtā. Lai arī tās jau bija uz to laiku iztukšotas un mazuts saglabājies vien tvertņu pašā apakšā, Jānis Proms šo objektu sauc par bumbu ar laika degli, jo mazuts var nonākt gruntsūdeņos un piesārņot apkārtējās akas un ezerus.
Kopš 2005. gada šī vieta ir iekļauta Latvijas Vides ģeoloģijas un meteoroloģijas centra piesārņoto vietu reģistrā. Pirms pieciem gadiem tika konstatēti nelegāli šo mazuta tvertņu bojājumi. Mazuta noplūšana tika novērsta un teritorija iežogota. Pašvaldībā tika pieņemts lēmums veikt šīs vietas izpēti, lai apzinātos iespējamo vides apdraudējumu. Šī izpēte ļāva arī pretendēt uz Norvēģu finanšu instrumenta atbalstu.
Attīstības pārvaldes projektu nodaļas projektu koordinatore Juta Valaine stāsta, ka projekta ietvaros līdz 2024. gada pavasarim Augšdaugavas novada pašvaldība sadarbībā ar projekta Norvēģijas partneri – “Henric Johansson Konsult” un projekta Latvijas partneri – biedrību “Višķu attīstībai” īstenos sanācijas projektu vēsturiski piesārņotā vietā – Višķu profesionālās vidusskolas mazuta glabātavā. Projekta mērķis ir piesārņotās vietas attīrīšana, lai panāktu augsnes un grunts kvalitātes uzlabošanu, tādējādi novēršot apdraudējumu iedzīvotāju veselībai un videi. Projekta ietvaros ir paredzēts likvidēt piesārņojuma avotus – atbrīvot/attīrīt tvertnes un dīķi, kas izveidojies vēsturisku naftas produktu noplūžu rezultātā, pazemes un virszemes infrastruktūru un grunti no naftas produktiem, veikt sanācijas darbus un revitalizēt piesārņojuma areālu, kā arī demontēt tvertnes, iekārtas un degradējošos infrastruktūru.
Sākumā tiks izstrādāta būvniecības ieceres dokumentācija, kam sekos arī paši sanācijas darbi. Papildus tiks īstenotas sabiedrības informēšanas kampaņas, paaugstinot sabiedrības izpratni par aktuāliem vides un klimata jautājumiem. Tie būs dažādi semināri, apmācības par videi svarīgiem jautājumiem un klimata pārmaiņām.
“Domāju, ka pašvaldība ir ieguvusi loterijā laimīgo biļeti, jo mums ir iespēja glābt vienu no piesārņotajām vietām mūsu pašvaldībā un to sakārtot. Protams, pašvaldībai tas ir ļoti liels izaicinājums, jo projekts ir diezgan specifisks, darāmo darbu ir daudz, bet jācer, ka viss izdosies,” teic Juta Valaine. Šis projekts ir svarīgs arī Eiropas un visas pasaules konteksta, jo klimata pārmaiņas un vides problēmas tagad ir viena no svarīgākajām tēmām.
Projekta īstenošanai kopējās attiecināmās izmaksas ir 1 682 189,00 EUR, tai skaitā programmas finansējums 1 429 861,00 EUR, saņēmēja līdzfinansējums 252 328,00 EUR.
