LVRTC samazina platjoslas optiskā tīkla nomas tarifus elektronisko sakaru operatoriem. Iekļauti arī Daugavpils novada pagasti.

Šā gada 15.jūnijā stāsies spēkā jauni platjoslas optiskā tīkla izmantošanas tarifi elektronisko sakaru operatoriem, kas būtiski uzlabos vidējās jūdzes optiskā tīkla nomas nosacījumus.

Izmaiņas pozitīvi ietekmēs katru operatoru, kurš iznomā vidējās jūdzes optisko tīklu, lai sniegtu pakalpojumus gala lietotājiem – iestādēm un organizācijām,  jo ikmēneša nomas maksa par vienu kilometru tiek noteikta 12 EUR par kilometru mēnesī, neatkarīgi no iznomāto kilometru skaita. Līdz šim operatora maksājums bija atkarīgs no iznomāto kilometru daudzuma. Tāpat izmaiņas paredz optiskā tīkla nomas maksas samazināšanu un izdevīgākus nosacījumus operatoriem, kuri sniegs pakalpojumus atbalstāmās teritorijās ar nelielu iedzīvotāju skaitu, kā arī operatoriem, kuri iznomās lielu tīkla apjomu.

Par atbalstāmām teritorijām Daugavpils novadā noteikti: Biķernieku, Laucesas, Maļinovas un Vecsalienas pagasti.

Lai veicinātu infrastruktūras izmantošanu teritorijās ar zemu iedzīvotāju skaitu, 67 Latvijas apdzīvotas vietas, kur ir izbūvēti platjoslas tīkla piekļuves  punkti, ir noteiktas kā atbalstāmās teritorijas. Tas nozīmē, ka šajās teritorijās, nomājot platjoslas infrastruktūras posmu vismaz uz 36 mēnešiem, operatora ikmēneša nomas maksai tiks piemērota 30% atlaide. Par atbalstāmām teritorijām noteikti gan ciemi, gan apdzīvotas vietas 60 Latvijas pagastos. Visvairāk atbalstāmo teritoriju ir Vidzemē. Tiek paredzēts, ka atbalstāmās teritorijas tiks pārskatītas un aktualizētas vienlaikus ar Piekļuves tarifu aprēķināšanas metodiku.
Izmaksu optimizācija būs piemērota arī operatoriem, kuri iznomās vairāk nekā 1800 km, sasniedzot ikmēneša maksājumu 21 600 EUR apmērā. Šādā gadījumā operatoram esošās fiksētās maksas ietvaros tiks nodrošināta iespēja bez papildus maksas nomāt posmus (vienu dzīslu pāri) vietās, kur pēdējo divu gadu laikā neviens elektronisko sakaru komersants nav nomājis platjoslas infrastruktūru. LVRTC ir pārskatījis arī ierīkošanas pakalpojuma pašizmaksu, samazinot ierīkošanas maksu pozīcijas un optimizējot izdevumus.
Operatori, kuri šobrīd jau nomā platjoslas tīklu, pēc tarifu stāšanās spēkā varēs izvēlēties – 3 gadus saglābāt esošos tarifus vai arī piemērot jaunos, noslēdzot līgumu grozījumus ar LVRTC. Šobrīd platjoslas tīklu izmanto 12 operatori – astoņi no tiem ir reģionālie operatori, kuriem infrastruktūras pieejamība ir būtisks priekšnosacījums pakalpojumu sniegšanai gala lietotājiem, tā kā savu infrastruktūru augsto izmaksu dēļ visbiežāk operatori nevarētu izveidot.
Šobrīd operatori ir iznomājuši vairāk nekā 1900km 43 Latvijas novados. Lielākais iznomāto km apjoms ir Vidzemē, kur iznomāti vairāk nekā 940km. Vidējais operatoru  iznomātā posma garums ir 20.3 km. Visvairāk optiskais tīkls tiek iznomāts Madonas, Rēzeknes, Valmieras, Alūksnes un Bauskas novados.
Kāpēc tiek izbūvēts platjoslas tīkls?
2010. gadā Eiropas Savienība apstiprināja stratēģiju “Eiropa 2020”, kas nosaka ES attīstības mērķus un to sasniegšanai īstenojamos uzdevumus. Viens no tiem ir uzlabot eiropiešu piekļuvi ātram un īpaši ātram internetam.
Lai arī Latvijā izveidotu infrastruktūru, kas ļautu iedzīvotājiem, neatkarīgi no viņu atrašanās vietas, saņemt ātra un īpaši ātra interneta pakalpojumus, 2012.gadā VAS Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs ar Eiropas Savienības struktūrfondu līdzfinansējumu uzsāka projektu “Nākamās paaudzes elektronisko sakaru tīkla attīstība lauku reģionos” (platjoslas projekts).
Projekta īstenošana ir sadalīta divās kārtās. Projekta pirmajā kārtā, kas noslēdzās  2015.gada augustā,  ir izbūvēti 177 piekļuves punkti un ieguldīti 1813 km optiskā kabeļa trases.
Projekta otrā kārta tika uzsākta 2016.gada otrajā pusē. Tās laikā plānots ieguldīt aptuveni 2 050 km optiskā kabeļa trases un izbūvēt 220 piekļuves punktus tādās Latvijas Republikas teritorijās, kur operatori iedzīvotājiem vēl nepiedāvā ātrgaitas platjoslas internetu. Otrās kārtas būvniecības darbi tika uzsākti 2018.gadā. No 2050 paredzētajiem km, šobrīd jau izprojektēti vairāk nekā 2030km, un izbūvēti jau 1374km un 99 piekļuves punkti.