30. novembrī Augšdaugavas novada pašvaldības domes ārkārtas sēdē tika pieņemts lēmums pieprasīt Latvijas Republikas Ministru kabinetam izsludināt ārkārtējo situāciju Augšdaugavas novada pašvaldības Naujenes, Maļinovas un Līksnas pagastos sakarā ar būtisku apdraudējumu cilvēku veselībai, vides un saimnieciskās darbības drošībai, pašvaldības infrastruktūrai, ko rada no SIA “Daugavpils ūdens” dūņu laukiem “Križi” vidē noplūdušās dūņas.
Šāds lēmums nepieciešams, lai varētu turpmāk pieprasīt no valsts kompensāciju sakarā ar avārijas radītajiem zaudējumiem.
Jau informējām, ka 25. novembrī saņemta informācija par avārijas situāciju dūņu laukos “Križi” Naujenes pagasta Kašatņikos, Augšdaugavas novadā. Notikuma vietā Valsts Vides dienesta inspektori konstatēja, ka vaļņa nobrukuma rezultātā no dūņu laukiem vidē nonākuši vismaz 14 000 m3 dūņu. Būtiskākā dūņu daļa ir noplūdusi blakus esošajā purvainā meža teritorijā. Tomēr piesārņojums pa grāvju sistēmu un pēc tam pa Stropicas upi ieplūdis Līksnas upē.
Kopš sestdienas tiek veikti darbi avārijas seku novēršanai, kuros iesaistīts uzņēmums “Daugavpils ūdens”, SIA “VentEko”, kas specializējas vides sanācijas un revitalizācijas jomā, vietējais uzņēmums SIA ”Meliors Krauja” un Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests.
Augšdaugavas novada pašvaldība ir izveidojusi darba grupu, kuras uzdevums ir risināt jautājumus par avārijas seku likvidāciju, tostarp apzināt avārijas teritorijas tuvumā dzīvojošos novada iedzīvotājus, lai viņi savlaicīgi tiktu nodrošināti ar dzeramo ūdeni, ko piegādā “Daugavpils ūdens.”
Križos atrodas 13 dūņu dīķi, kas izbūvēti 1981. gadā, bet ekspluatācijā atrodas kopš 1986. gada. Kopumā tajos tiek uzglabāti 140 000 kubikmetru dūņu. SIA “Daugavpils ūdens” valdes locekle Jeļena Lapinska deputātiem pastāstīja, ka regulāri tiek veiktas dūņu analīzes un konstatēts, ka smago metālu tajās nav. Kopš 2012. gada dūņas uz Križiem vairs netiek vestas, bet tiek nogādātas uz biogāzes staciju. SIA “Daugavpils ūdens” ir vairākkārt vērsies dažādās ministrijās ar lūgumu rast finansējumu esošo dūņu lauku sanācijai, taču līdz šim atbalsts nav saņemts. SIA “Daugavpils ūdens” pašlaik veic iepirkumu sanācijas plāna izstrādei, lai noteiktu, cik lielas investīcijas nepieciešamas sanācijai. Sanācijas plāna izstrādei nepieciešami ap 20 000 eiro, savukārt pati sanācija varētu izmaksāt vairāk nekā miljonu eiro.
Noplūdušais dūņu dīķis ir 120 m garš, 30 m plats un 4 m dziļš, tajā atradās ap 14 000 kubikmetru dūņu. Jau nākamajā dienā pēc avārijas tika uzbērts aizsargdambis, lai apturētu turpmāku dūņu noplūšanu, bet pašlaik uzņēmums SIA “Meliors Krauja” veic nogruvušā vaļņa atjaunošanu.
Avārijas vietā SIA “Daugavpils ūdens” uzsāka vidē noplūdušo dūņu savākšanu. Darbi tiek veikti gan mežā, kur atrodas lielākā daļa dūņu, gan pie aizsprosta, kas ierīkots pie ietekas Stropicas upē. Lai samazinātu piesārņojuma negatīvo ietekmi uz ūdenstilpju ūdens kvalitāti un novērstu zivju slāpšanas riskus, tiek veikta Stropicas upes aerācija jeb ūdens bagātināšana ar skābekli. Šie darbi tiek veikti pirms Stropicas upes ietekas Līksnas upē. Valsts vides dienesta (VVD) sestdien veiktie atkārtotie skābekļa mērījumi abās ūdenstilpēs uzrādīja, ka skābekļa koncentrācija upēs ir normas robežās.
Pašlaik tiek veidots piebraucamais ceļš un izcirsti krūmi piesārņotajā pļavā, lai varētu savākt noplūdušās dūņas un nogādāt atpakaļ krātuvē. Tiek apsekotas ari pārējās krātuves un tiks risināts jautājums par to sienu stiprināšanu, lai nepieļautu atkārtotu dūņu noplūšanu.
SIA “Daugavpils ūdens” piegādā dzeramo ūdeni tuvumā esošajam minizoo “Jurita”, dārzkopības biedrībai “Eglīte” un divām mājsaimniecībām. Pagaidām sūdzības par ūdens kvalitāti saņemtas tikai no minizoo, kas saviem mājdzīvniekiem ņem ūdeni no blakus tekošā grāvja, kas tagad ir piesārņots, savukārt iedzīvotāju sūdzības par ūdens kvalitāti akās nav saņemtas. Veselības inspekcija pašlaik izstrādā vadlīnijas, pēc kurām tiks ņemtas ūdens analīzes no tuvāko mājsaimniecību akām.
Naujenes pagasta pārvaldes vadītāja Ināra Miglāne atzīst, ka pašlaik tiek apzinātas tās mājsaimniecības, kuru akām nepieciešams veikt analīzes, kā arī vasarnīcu ciems “Eglīte”, taču tur ziemā lielākoties neviens neuzturas. Pašā Kašatniku ciemā ir vismaz 10-15 mājas, taču ziemā vismaz puse no tām nav apdzīvotas.
Tā kā tuvākajās dienās sola līdz mīnus 15 grādiem salu, ūdens tvertnēs aizsals, tāpēc jāmeklē risinājums, kā iedzīvotājiem nodrošināt dzeramo ūdeni. Viena no iespējām ir ierakt zemē tilpnes, kuras “Daugavpils ūdens” regulāri uzpildīs.
Minizoo “Jurita” saimnieks Juris atzīst, ka notikusī avārija parādījusi vismaz divas problēmas, kas būtu steidzami jārisina ar pašvaldības vai valsts atbalstu, proti, jāizbūvē labs piebraucamais ceļš līdz saimniecībai, jo esošais servitūta ceļš ir šaurs un slikta stāvoklī, kas tagad apgrūtina arī transporta piekļuvi, lai piegādātu saimniecībai ūdeni. Otra problēma ir dziļurbuma izveide, kas var izmaksāt vairākus tūkstošus eiro. Tas ir nepieciešams, jo ikdienu vajag vismaz tonnu ūdens mājdzīvnieku dzirdināšanai, kā arī citām saimnieciskajām vajadzībām.
