Piesaistot pašvaldības finansējumu novada aizsargājamo kultūras mantojuma objektu saglabāšanai, Višķu pagastā tiek sakoptas divas vēsturiskas ēkas – Molu dzimtas muižas kalpu mājas. Sadarbībā ar Špoģu Mūzikas un mākslas skolu pagasta pārvalde īsteno projektu, pateicoties kuram ēkas vizuāli kļuvušas pievilcīgākas, turklāt tajās vairs nevar iekļūt nepiederošas personas.
Viena no Višķu pagasta pērlēm ir senā muižas apbūve, kas izveidojusies 19. gadsimta beigās tagadējā Višķu ciemata centrā un daļēji saglabājusies līdz pat mūsdienām. Pašvaldības īpašumā atrodas trīs muižas kompleksa ēkas – divas bijušās muižas kalpu mājas un senā klēts.
Ēkas nav apdzīvotas jau gadiem ilgi un atrodas diezgan bēdīgā stāvoklī, tāpēc pagasts arvien meklē iespējas tās sakopt un saglabāt. Tā kā minētās ēkas ir iekļautas Augšdaugavas novada aizsargājamo kultūras mantojuma objektu sarakstā, radās ideja piedalīties pašvaldības konkursā un pieteikties finansējumam novada aizsargājamo kultūras mantojuma objektu saglabāšanai.
“Šogad bija izsludināts konkurss, varējām piesaistīt finansējumu no kultūrmantojuma fonda. Mēs uzrakstījām nelielu projektu sadarbībā ar Špoģu Mūzikas un mākslas skolu, finansējums tika piešķirts un šobrīd mēs redzam rezultātu – logu ailes ir aizvērtas ciet un skats uz ēkām ir daudz patīkamāks. Kopumā projekts izmaksās 2760 eiro un tiks sakārtotas divas vēsturiskās ēkas,” stāsta Višķu pagasta pārvaldes vadītājs Jānis Proms.
Abas ēkas kultūrvēsturiskā mantojuma datu bāzē ierakstītas kā muižas kalpu mājas. Viena no tām padomju laikā izmantota kā dzīvojamā māja, bet tai apakšā atrodas diezgan unikāls pagrabs, kas savulaik piesaistījis kāda potenciālā investora interesi, jo tajā varētu izveidot labu vīna pagrabu. Otrā ēka izmantota sovhoztehnikuma kantora vajadzībām un jau ilgus gadus stāv tukša.
Lai pasargātu vēsturiskās ēkas no izdemolēšanas un nokrišņu ietekmes, tika nolemts aizvērt logu un durvju ailes, taču paveikt to ļoti radoši, lai ēkas piesaistītu uzmanību.
Pie projekta īstenošanas jau vasarā ķērušies Špoģu Mūzikas un mākslas skolas pedagogi Anita Jasinska un Valdis Grebež. Šobrīd vienas ēkas logu ailes jau aizpildītas ar gleznojumiem, bet drīzumā vizuāli pārvērtīsies arī otra ēka. Skolas pedagogi rūpīgi piemeklējuši gleznojumu idejas un krāsu toņus, lai tie iederētos vēsturisko logu ailēs. Zīmējumu skices sākotnēji veidoja datorā un ļāva vaļu fantāzijai, izvēloties gleznojumos attēlot ikdienas dzīves ainas. Logos var vērot dažādus mājdzīvniekus, kas gaida atgriežamies mājās saimnieku, istabu interjera elementus, vecmāmiņu cepam pīrādziņus, māksliniekus gleznojam, pārīšus apskaujamies, bērnus rotaļājamies un daudzas citas interesantas idejas.
“Sākumā bija doma logu ailēs gleznot dabu, iekļaut vietējos objektus. Taču nolēmām parādīt ainas no cilvēku ikdienas dzīves. Pirmie darbi bija primitīvāki, bet tagad ideju nāk tik daudz, ka mums tam visam var nepietikt logu aiļu,” smejas Anita.
Gleznojumiem ir izmantots mitrumizturīgs saplāksnis un akrila krāsa, kas jau ir pārbaudīti materiāli citos līdzīgos projektos. Zīmējumi veidoti tā, lai tos var pagūt izpētīt garāmbraucot un lai logu ailes izskatītos patiesi dzīvas.
Skolotāji šai nodarbei velta savu brīvo laiku pēc stundām skolā. Valdis Grebežs stāsta, ka skolai jau ir pieredze līdzīgu projektu īstenošanā. Iepriekš logu ailes gleznotas gan Berķeneles luterāņu baznīcai, gan vēsturiskai ēkai Kalkūnē. Tie gan bija krāsaini gleznojumi, kuru tapšanā iesaistījās arī skolas audzēkņi. Šoreiz, kad pandēmijas dēļ darbs skolā notika attālināti, piedalīties projektā aicināti tikai skolotāji. “Mums bija iespēja parādīt, ka mākslas skola dzīvo un ka varam piedāvāt arī ko citu,” saka skolotājs.
Lai arī darbs aizņem daudz laika, abiem skolotājiem šķiet aizraujoši paveikt kaut ko jauku sava pagasta labā. Valdis Grebežs uzsver, ka skolotāji ir pieraduši strādāt pēc saraksta, ir diezgan organizēti un ļoti atbildīgi cilvēki. “Bet mēs esam gan skolotāji, gan mākslinieki,” jautri teic Valdis.
Vispirms mākslinieki izpētīja vēsturisko ēku logu rāmjus, kas vēl vietām bija saglabājušies, un atklāja interesantus rakstus. Tos uzskicēja ar datorprogrammas palīdzību, piemeklējot atbilstošus zīmējumus un krāsu salikumus. Gleznojumiem izmantots minimāls krāsu salikums – balta krāsa un brūnie toņi, lai pārāk neizceltos uz ēkas fona un nesabojātu kopskatu. “Tie, kas brauc garām un nezina, ka tur neviens nedzīvo, varbūt uzreiz nepamanīs, ka ēkas ir pamestas un ka viss ir mākslīgi sazīmēts,” saka Valdis.
Jau tuvāko nedēļu laikā logu ailes tiks aizpildītas. Kāds būs tālākais ēku liktenis, rādīs laiks. Višķu pagasta pārvaldes vadītājs Jānis Proms atzīst, ka beidzamo trīs gadu laikā bijusi interese no investoru puses nopirkt un sakārtot visas trīs muižas kompleksa ēkas, taču līdz ideju īstenošanai tā arī nav nonācis. Senajā klētī pašiem kādreiz bijusi doma ierīkot telpu kultūras pasākumiem, taču projekts izrādījies pārāk dārgs un nepaceļams.
Pagasta pārvaldes vadītājs domā, ka tas ir laika jautājums, jo interese par ēkām tomēr esot un ar laiku ēkas atradīs saimnieku, tiks sakārtotas, un vide Višķos būs vēl labāka.
Teksts, foto: Inese Minova
