Līksnas pagastā pēc statistikas datiem dzīvo 1108 iedzīvotāji, pēdējo četru gadu laikā šis skaitlis sarucis par 120 cilvēkiem. Mirušo skaits katru gadu sarūk, savukārt dzimšanas paliek aptuveni iepriekšējo gadu līmenī. Vislielākā dzimstība novērota 2014. gadā, kad pagastā dzima 8 mazuļi.
Uzsākot savu atskaiti, pārvaldes vadītāja Biruta Ozoliņa lūdza iedzīvotājus turpināt slēgt līgumus par atkritumu apsaimniekošanu. Šobrīd atkritumu apsaimniekošanā ir iesaistījušās aptuveni 44 saimniecības. Noslēgt līgumus var, griežoties pagasta pārvaldē vai pie atkritumu apsaimniekošanas operatora. Atkritumu apsaimniekošanu Līksnas pagasta teritorijā veic SIA “Eko Latgale” un tarifs par faktisko atkritumu izvešanu sastāda 12,42 EUR par 1 m3.
Biruta Ozoliņa arī uzsvēra, ka pagasta grants ceļi ir kritiskā stāvoklī. Tādēļ izskanēja lūgums pagasta zemniekiem, sevišķi pavasarī, kad ir mainīgi laikapstākļi un ceļi ir grūti izbraucami, apturēt saimniecisko darbību, vedot malku vai kūtsmēslus, lai nebojātu jau tāpat slikto ceļa klājumu. Pagājušajā gadā ceļam “Sterikāni – Ķirupe” tika nomainīta caurteka. Šis ceļa posms, kā arī pašvaldības ceļš „Kudeiki – Ķirupe” tika atzīts par nozīmīgu objektu uzņēmējdarbības un tās konkurētspējas veicināšanā, atbilstoši vietējo uzņēmēju interesēm un atbilstošu kritērijiem, tāpēc tika iekļauts Lauku attīstības programmas 2014.-2020. gadam pasākuma “Pamatpakalpojumi un ciematu atjaunošana lauku apvidos” atklātajā projektu iesnieguma konkursā. Ceļa pārbūves tehniskais projekts jau izstrādāts. Tāpat Liepziedu ielai atjaunots asfalta segums.
No lielākajiem izdarītajiem darbiem pērnajā gadā jānosauc feldšerpunkta telpu siltināšana, kanalizācijas aku pārbūve, jumta lietusūdens sistēmas un aizsargapmales ierīkošana dzīvojamā mājā Nr.3, āra tualetes uzstādīšana Muižas parkā. 2017. gadā ieplānota pagasta ceļu un ielu uzturēšana un atjaunošana, administratīvās ēkas pārbūve par daudzfunkcionālo centru, darbs ar debitoru parādiem, kā arī pasākumu īstenošana piešķirtā finansējuma līmenī. Visa gada garumā Līksnas pagasta kultūras nama aktīvo sieviešu apvienība “Saules taka” intervēja līksniešus un vāca atmiņu stāstus, lai ar jauniešu biedrību ”Kopā” varētu izdot grāmatu “Līksniešu atmiņu stāsti”. Šobrīd jau ir savākti 42 stāsti un iesākts darbs pie grāmatas izdošanas.
Neskatoties uz samilzušajām problēmām ar kultūras nama ēkas tehnisko stāvokli, Līksnas pagastā 2016. gadā tika organizēts 21 pasākums, kurus apmeklēja 4535 pagasta iedzīvotāji un viesi.
Pagājušajā gadā tika piešķirts finansējums EUR 41140 būvprojekta “Administratīvās ēkas pārbūve par daudzfunkcionālo centru” izstrādei un izstrādāts tehniskais projekts, kā arī veikta būvprojekta ekspertīze. Taču projekts tika noraidīts. Novada domes priekšsēdētāja Janīna Jalinska norādīja, ka noteikti būs mēģinājumi piedalīties arī citos projektu konkursos, lai varētu piesaistīt ES finansējumu un šo jautājumu sakārtot. Par jauna kultūras nama būvniecības nepieciešamību izteicās gan iedzīvotāji, gan Latgales audžuģimeņu atbalsts biedrību “”Muna sāta” vadītāja Marija Pupiņa. Jauna kultūras nama būvniecības izmaksas varētu sastādīt aptuveni 1, 4. miljoni eiro. Šīs izmaksas ir tik lielas, jo būvnormatīvos ir izvirzītas ļoti stingras prasības – jaunajā ēkā ir jābūt gan liftam, gan labierīcībām, kas pielāgotas cilvēkiem ar kustību traucējumiem.
Kāds no iedzīvotājiem uzdeva jautājumu, vai pagastā taps estrāde, jo tā kultūras pasākumiem ir tik ļoti nepieciešama. Biruta Ozoliņa paskaidroja, ka arī estrādes tehniskais projekts savulaik tika uzrakstīts, taču aktuālāks kļuva jautājums par kultūras nama tehnisko stāvokli, tādēļ, pēc speciālistu sniegtā atzinuma, tika lemts, ka vispirms jāsakārto šī ēka. Kultūras nama projekts ir ietverts kā prioritārais novada Investīciju plānā, savukārt estrāde – Investīciju plāna rezerves sarakstā.
Kā otru lielu problēmu pagastā novada domes priekšsēdētāja Janīna Jalinska nosauca baznīcas jumta slikto stāvokli, kas arī ir steidzīgi jārisina.
Daudzdzīvokļu mājas Tiltos iedzīvotāja lūdz palīdzību pagastam mājas pagalma noasfaltēšanā. Novada pašvaldības izpilddirektore Vanda Kezika skaidroja, ka līdz ar to, ka zeme atrodas privātīpašumā, pašvaldība to asfaltēt nevar. Taču ierosināja dzīvokļu īpašniekiem veidot biedrību un caur to iesniegt pašvaldībai projektu, lai būtu iespēja ar tās sniegto palīdzību renovēt komunikācijas, savukārt uzkrājuma fonda naudiņu novirzīt pagalma asfaltēšanai.
Olga Davidova
