Daugavpils novada iedzīvotāji Līksnas Romas katoļu draudzes Vissvētākās Jēzus sirds baznīcu dēvē par novada pērli. Diemžēl laika gaitā tās jumtā sāka veidoties caurumi, kas stipri bojāja nesošās konstrukcijas. Lai dievnamu saglabātu arī nākamajām paaudzēm, tam bija vajadzīga jumta renovācija. Par spīti apjomīgā darba finansiālajiem sarežģījumiem, remontdarbi tuvojas noslēgumam.
Līksnas pagasta iedzīvotāji lepojas ar 1912. gadā neogotikas stilā celto Līksnas baznīcu. Taču pirms vairākiem gadiem, apsekojot ēku, saņemts atzinums, ka tās jumts ir kritiskā stāvoklī un tam steidzami nepieciešams remonts.
Ar Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas finansiālo atbalstu tika izstrādāts būvprojekts baznīcas jumta konstrukciju stiprināšanai un jumta seguma nomaiņai.
Līksnas draudzes biedrības vadītāja Elita Skrupska stāsta, ka, lai iegūtu finansējumu jumta remontam, kura summa kopā ar PVN sastādītu 150 000 eiro, projekti vairākkārt tika iesniegti ELFLA, taču nepieciešamais atbalsts tā arī netika gūts līdzfinansējuma trūkuma dēļ.
Laika gaitā Līksnas draudzes biedrība organizēja vairākas aktivitātes, lai ar labas gribas cilvēku ziedojumiem vismaz daļa no nepieciešamās naudas baznīcas remontdarbiem tiktu savākta. Tā rezultātā ziedojumos savākti vairāk kā 20 000 eiro. Dievnamam ir arī Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu statuss, kas pērn sniedza iespēju iesaistīties sakrālā mantojuma finansēšanas programmā. Līksnas baznīca bija to 28 Latvijas baznīcu veiksminieču sarakstā, kurām tika piešķirts programmas finansējums 100 000 eiro apmērā. Tāpat 20 000 tika piešķirti no Daugavpils novada pašvaldības budžeta. Lai arī tā nav maza summa, kas ļāvusi projektu īstenot un veikt nepieciešamos darbus, šobrīd naudas līdzekļi ir nepietiekami. Kā skaidro E. Skrupska, vēl būtu nepieciešami ap 30 000 eiro.
Pašlaik baznīcai ir nomainītas visas koka konstrukcijas, kuras bija avārijas stāvoklī. Tāpat ir saremontēts gandrīz viss jumts. Vēl sekos darbi pie karnīžu nomaiņas.
Būvfirmas un darbu veicēju SIA “DEFASS-D” vadītājs Aleksandrs Cinne atklāj, ka jumta stāvoklis bija gaužam bēdīgs. Visas velves bija klātas ar plēvi, lai ūdens no jumta netecētu caur tām un netiku baznīcas iekšienē. Vietām šuves bija aizlīmētas ar līmlenti. Stipra sniega vai lietus gadījumā, ūdens tecēja iekšā. Ja iesākumā likās, ka nekas vairs nav glābjams, visas problēmas remonta laikā tika atrisinātas un darbi veicās.
Plānots, ka remontdarbi tiks pabeigti līdz lielākajiem svētkiem kristīgajā pasaulē – Lieldienām.
