Kopš seniem laikiem aitas Latgalē audzētas vai ikviena zemnieka sētā. Ne tik daudz gaļas pēc, bet dēļ vilnas, no kuras darināts apģērbs. Mūsdienās aitas vilna reti tiek likta lietā, taču Daugavpils novada uzņēmīgie ļaudis tai raduši pielietojumu – no aitu vilnas top segas, kuras ir pieprasītas gan Latvijā, gan arī ārzemēs.
Solis pretī sapnim
Pavisam nesen, pērnā gada rudenī, Daugavpils novada uzņēmējs Jurijs Mundums ar sievu Ilonu Suhanovu pilsētas centrā izveidoja nelielu ražotni un veikaliņu, kur savu ieceri īsteno kopā ar ģimenes draugiem. Te tiek darinātas ne vien segas, bet arī gultas veļa katrai gaumei.
Darba diena te norit visai spraigā, bet draudzīgā gaisotnē. Ilona Suhanova iegrimusi šūšanas darbā, acu priekšā no auduma gabala top skaista spilvendrāna. Pa to laiku turpat rosās divas jaunas darbinieces – Ilona Pavlova piegriež audumu nākamajiem izstrādājumiem, bet Evelīna Krilova gludina gatavo gultas veļu, piestiprina segas pārvalkam podziņas un iesaiņo to pārdošanai.
Uz grīdas izklāts kārtējais pasūtījums – sega, kurai atlicis vien nošūt vīles. Savu pircēju sasaiņotas jau gaida dažāda izmēra segas ar aitas vilnas pildījumu un krāšņi gultas veļas komplekti.
Ilona Suhanova pagaidām ir vienīgā diplomētā šuvēja ar lielu darba pieredzi dažādos Rīgas šūšanas uzņēmumos. Pirms dažiem gadiem liktenis viņu atvedis uz Latgali, kur viņa tagad jūtas piederīga. Liktenīgas sakritības pēc šūšana ir arī Jurija ģimenes sieviešu gēnos – agrāk labi šuvusi gan viņa māte Dorosida Ivanova, gan vecmamma. Savu prasmi darināt aitas vilnas segas Dorosida nodevusi vedeklai Ilonai, bet pati brīvos brīžos ada vilnas zeķes. Ikdiena viņa paiet, rūpējoties par savu nelielo aitu ganāmpulku, ar kuru viss arī sācies.
Paaudžu mantojums
Visu dzīvi Dorosida Ivanova tur aitas un pati tās cērp pēc senču vecajām tradīcijām – ar lielajām dzirklēm, kas mūsdienās jau ir liels retums. Viņas prasmes izmanto arī citi aitu turētāji tuvākajā apkaimē. Segām vilnas nepieciešams diezgan daudz, tāpēc dažkārt ar savu aitu ganāmpulku vien ir par maz un nākas iepirkt vilnu no citiem aitu turētājiem.
Nocirpto vilnu Dorosida pati izmazgā un izžāvē, tālāk tā nonāk Preiļu uzņēmumā SIA “TEK”, kur vilna tiek pārstrādāta tālākai izmantošanai. Ilona rāda rituļus, kuros satīta aromātiska mīksta vilna. No tās tiek izgatavotas segas. Ilona atzīst, ka viņas ģimenei ir savs noslēpums, kā šo vilnas “vati” iestrādāt segā, lai tā nesaveltos un kalpotu gadiem.
Ar ko ir laba aitas vilnas sega? Vasarā zem tās nav jāsvīst, bet ziemā var ātri sasildīties. Ilona atzīst, ka sākumā viņu šūtās segas iepatikušās radiem un draugiem, sāka šūt uz pasūtījumu un saprata, ka produkcija kļūst populāra un piesaista cilvēkus. Tāpēc reģistrējuši savu uzņēmumu un sāka strādāt ka individuālais komersants. Pakāpeniski radās ideja šūt arī gultas veļu. Pateicoties internetam, radās pircēji arī šai produkcijai. “Tā kā mūsu devīze ir “100% dabisks produkts”, par to radās interese arī ārpus Latvijas. Īpaši mūsu produkcija tika novērtēta aukstajā un lietainajā Anglijā un Īrijā. To iegādājās arī pircēji no Kanādas, Norvēģijas, Zviedrijas un Ukrainas. Kopš 2019. gada uzņēmums strādā kā SIA. Pircējiem jo īpaši patīk tas, ka šujam pēc pasūtītāja individuāliem izmēriem un ļoti īsos termiņos,” stāsta Ilona Suhanova.
Līdz šim ieceres īstenošanā ģimene ieguldījusi tikai savus privātos līdzekļus, par kuriem izremontētas telpas ražotnes un veikala ierīkošanai, iegādātas divas šujmašīnas un visi pārējie segu un gultas veļas ražošanai nepieciešamie materiāli. Audums tiek iepirkts Baltkrievijā, tā esot simtprocentīga un ļoti kvalitatīva kokvilna, kas arī pēc mazgāšanas nezaudē savas īpašības, turklāt arī lētāka.
Darbs sev un citiem
Par uzņēmuma vizuālo tēlu un klientu piesaisti rūpējas Evelīna, kura pērn rudenī izveidojusi uzņēmumam mājaslapu un blogu sociālajos tīklos. Ilona Suhanova sauc Evelīnu par galveno reklāmas menedžeri, lai gan ikdienā meitene palīdz arī citos darbos.
Savukārt Ilona Pavlova piepalīdz saimniekiem jau no pašiem pirmsākumiem un apguvusi gan piegriešanu, gan šūšanu un citus darbs, un nepieciešamības gadījumā var aizstāt saimnieci, tāpēc Ilona Suhanova sauc meiteni par savu labo roku un domā, ka ar laiku Ilona varētu būt ražotnes vadītāja. Abas jaunietes plāno padziļināti apgūt šūšanas arodu, kas lieti noderēs, uzņēmumam paplašinoties.
Kopš ģimenes ražotne sākusi darbu, Ilona ir pārliecināta, ka ir gan jēga, gan stimuls censties un strādāt, jo izveidotas vairākas darba vietas un arī pasūtījumu kļūst arvien vairāk. Protams, konkurence ir, taču tas liekot censties un darīt vēl labāk.
Pašlaik SIA “URI” produkciju var iegādāties un pasūtīt veikaliņā Cietokšņa ielā 4, Daugavpilī, kā arī dažādos gadatirgos. Taču tuvākajā nākotnē ir plāni paplašināties. Uzņēmuma īpašnieks Jurijs Mundums atzīst, ka iespēju strādāt ir daudz, vajag tikai vēlēšanos un kaut nelielu atbalstu, tāpēc pašlaik viņš raksta vairākus projektus cerībā piesaistīt finansējumu vēl vienas ražotnes un veikala atvēršanai Silenē, kur tiktu radītas papildu darba vietas. Vēl tālākā nākotnē ir plāns atvērt trešo ražotni Skrudalienā, kur varētu nodarbināt cilvēkus ar invaliditāti. Jurijs uzskata, ka zem guloša akmens ūdens netecēs, tāpēc ir pašam jārīkojas un jāmeklē iespējas. Pagaidām jaunās ražotnes attīstībā viņš iegulda līdzekļus, ko nopelna, strādājot par tālbraucēju, taču cer, ka ar laiku izdosies tikt uz zaļā zara un strādāt ar peļņu, dodot iespēju strādāt arī vietējiem novada iedzīvotājiem.
Autore: Inese Minova
