Lai iedrošinātu Latvijas uzņēmīgos cilvēkus izmantot Eiropas Savienības piedāvātās iespējas un īstenot savas ieceres, biedrība “Latvijas Lauku forums” kopā ar Daugavpils un Ilūkstes novadu partnerību “Kaimiņi” janvāra nogalē aicināja ikvienu uz tikšanos Ilūkstes un Daugavpils novadā, lai iepazītu interesantus stāstus par kaimiņu paveikto un uzzinātu vairāk par Eiropas investīciju radītajiem rezultātiem.
Biedrības „Latvijas Lauku forums” izpilddirektore Anita Seļicka pastāstīja, ka pasākums “Ko Eiropa dara kaimiņos” ir viena no diskusijām plašākas kampaņas ”Mans reģions. Mana nākotne. Mana Eiropa” ietvaros. Šo kampaņu organizē Eiropas komisijas pārstāvniecība Latvijā. “Biedrība “Latvijas lauku forums” kopā ar Daugavpils un Ilūkstes novada partnerību “Kaimiņi” īsteno aktivitātes, lai parādītu lieliskās iniciatīvas, radošumu, spēku un reālās lietas, ko cilvēki ar Eiropas Savienības finansiālu atbalstu dara laukos dažādās nozarēs, ne tikai lauksaimniecībā, bet arī ražošanā, pārstrādē, pakalpojumu sniegšanā,” teica A. Seļicka.
Dvietē, Ilūkstes novadā, varēja dzirdēt stāstu par vēstures un identitātes veidošanu caur Paula Sukatnieka darbiem un māju, par senatnīguma auras apvītajām Bebrenes dzirnavām, Sēlijas reģiona identitātes meklējumiem un arbūzu audzēšanu.
Savukārt Skrindu dzimtas muzejā Vabolē varēja dzirdēt uzņēmējdarbības veiksmes stāstu par tūrisma attīstību Daugavas lokos, par degradēto teritoriju sakārtošanu, gūt vērtīgu informāciju par iespējām piesaistīt ES fondu līdzekļus un smelties jaunas idejas.
Parādīt, ka Eiropa ir tepat un ikdienišķās lietās saskatāma, kā rezultāts mērķtiecīgām rīcībām kohēzijas, lauku attīstības un citu politikas plānu īstenošanas rezultāts, ir viens no biedrības “Latvijas Lauku forums“ mērķiem, iesaistoties Eiropas Komisijas kampaņā “Mans reģions, mana Eiropa, mana nākotne”. Kampaņas mērķis ir informēt par ES sniegto atbalstu projektiem un aktivitātēm reģionos, par pieejamo finansējumu mazajām un vidējām saimniecībām, par jauniešu attīstības un izglītības iespējām un citām atbalsta programmām. Plašāka informācija par Eiropas sniegtajām iespējām laukiem un reģionu iedzīvotājiem ļauj saskatīt un izzināt dzīves kvalitātes uzlabošanas un ekonomikas attīstības iespējas, vienlaikus radot vietu diskusijām par efektīvāku un mērķtiecīgāku atbalstu lauku telpā.
Anita Seļicka uzsvēra, ka kampaņas galvenā mērķauditorija ir gan tie, kas paši īstenojuši projektus, gan tie, kas to vēl nav darījuši, taču vēlas uzzināt, ko var panākt ar ES struktūrfondu atbalstu. ”Vecuma grupas ir dažādas, sākot ar jauniešiem un beidzot ar senioriem un strādājošajiem, tāpēc šāds pasākums notiek vakarā, lai to var apmeklēt strādājošie un gūt iedvesmu jauniem darbiem nākotnē,” teica biedrības „Latvijas Lauku forums” izpilddirektore.
Lai pasākums noritētu daudz sirsnīgākā gaisotnē, katrs klātesošais tika aicināts īsumā pastāstīt par sevi un savām asociācijām par Eiropu.
Skrindu dzimtas muzeja vadītāja Anna Lazdāne veda viesus nelielā ekskursijā pa muzeju, iepazīstinot ar Skrindu dzimtas vēsturi un pastāstot par paša muzeja izveidi un tā nozīmi mūsdienās. Anna uzsvēra, ka muzejs tapis ilgu gadu garumā pašu spēkiem ar pašvaldības atbalstu, soli pa solim atjaunojot un iekārtojot muzeja vajadzībām ēku, kur agrāk atradies gan pasts, gan policijas iecirknis. Anna Lazdāne arī pieminēja faktu, ka Vaboles pagasts ir vienīga vieta Eiropā, kur vienkopus ir ļoti liels krucifiksu skaits – 28 ceļmalas krusti vienā mazā pagastā.
Savā pieredzē dalījās novada uzņēmējs Ilmārs Lociks, kurš pirms vairākiem gadiem Daugavas lokos izveidojis jaunu tūrisma piedāvājumu – iespēju ar plostiem vai laivām nolaisties lejup pa Daugavas upi. Viņš uzsvēra, ka ES struktūrfondu piesaiste biznesa attīstībai ir liels atbalsts. Ilmārs iedrošināja ikvienu mēģināt rakstīt projektus, lai piesaistītu ES līdzekļus sava sapņa īstenošanai. Pat, ja neizdosies pirmajā reizē, noteikti veiksies nākamajā, to viņš zināja stāstīt no savas pieredzes.
Daugavpils novada Kultūras pārvaldes projektu vadītāja Jeļena Žukova pastāstīja par savu pieredzi projektu rakstīšanā. Arī viņa šīs iemaņas apguvusi pakāpeniski, taču tagad viņai prieks ar katru īstenoto projektu. Nupat veiksmīgi īstenots vērienīgs Latvijas un Lietuvas pārrobežu projekts “Radīt, lai paliktu”, kura rezultātā izveidota Skrindu dzimtas muzeja Kulinārā mantojuma telpa. Tas ir apjomīgs ES līdzekļu ieguldījums infrastruktūras sakārtošanā, izveidojot telpu, kur tiek rīkotas meistarklases Latgales kulinārā mantojuma popularizēšanai un seno amatu prasmju apgūšanai.
Daugavpils novada domes Attīstības pārvaldes vadītāja Vita Rūtiņa pastāstīja, ka ar ES fondu atbalstu pamazām izdodas sakārtot vairākas degradētās vietas novadā. Viena no tām atrodas Sventes pagastā, kur nesen izveidotas ražošanas ēkas un noliktavas pārtikas ražotājiem. Savukārt bijusī Randenes pamatskolas ēka pārbūvēta par vieglās rūpniecības ražošanas telpām, kur jau darbojas šūšanas uzņēmums.
Ārlietu ministrijas pārstāvis Jans Kevišs-Petuško pastāstīja par ES fondu līdzekļu saņemšanas iespējām no nākamā gada. Viņš atzina, ka labās prakses piemēri, ko viņam nācies dzirdēt šajās tikšanās reizēs ar iedzīvotājiem, palīdzēs pārliecināt ierēdņus Briselē, kāpēc jāiegulda nauda Latvijā. Viņš atzina, ka ES finansējums būs pieejams arī pēc 2020. gada, lai gan tā apjoms nedaudz samazināsies. Viņš aicināja sarosīties jauniešus, jo vairāk līdzekļu tiks iedalīti Erasmus programmas projektiem, tāpēc lielākam skaitam jauniešu būs iespēja gūt vērtīgu pieredzi ārvalstīs.
Tikšanās noslēgumā Anita Seļicka aicināja klātesošos iesaistīties jautrā spēlē, ļaujoties pafantazēt par darbiem, ko katrs vēlētos īstenot, lai padarītu savu vidi zaļāku un veselīgāku.
Savukārt Kulinārā mantojuma telpā visus gaidīja bagātīgi klāts galds, aicinot izbaudīt dažādus Latgales saimnieču gatavotos ēdienus, tostarp tradicionālo kartupeļu sacepumu jeb kuģeli, kas ir iecienīts ēdiens ikviena latgalieša mājā.
