Pirms 26 gadiem sākās brīvības ceļš. Aukstās janvāra dienas un naktis, skaidras debesis un zvaigznes…Katrs no barikāžu dalīniekiem gribēja redzēt krītošu zvaigzni, precīzāk, zvaigznes daļiņu, lai ievēlētos savu vēlēšanos. Kāda tā varēja būt? Noteikti visiem viena – ceļš uz brīvību. Ar jaunu tradīciju Kalupē, 20. janvārī, piemiņas ugunskura aizdegšana tika uzticēta vecākajiem barikāžu dalībniekiem – Henriham Kivleniekam un Valērijam Nitišam. Kalupieši, barikāžu dalībnieki un mazpulcēni sapulcējās, lai atcerētos, minētu faktus un dalītos iespaidos par janvāra notikumiem Baltijas valstīs.
Kalupes pagasta ēkas imitētais noformējums – zvaigznes, ugunskurs, svecīšu liesmiņas un Prāta vētras dziesma “Debesis iekrita tevī”- radīja mūsdienīgu atmosfēru, motivējot domāt, darboties, cīnīties un attīstīties, bet janvāra dienu notikumus iemūžināt kā vēsturiskus faktus nākošajām paaudzēm.
Kalupietis, vēsturnieks Henrihs Soms savu stāstījumu savija ar trim svarīgākajiem notikumiem: 1990. gada 4.maiju – Latvijas Republikas Neatkarības deklarācijas pasludināšanas dienu, Barikādes un vienu no svarīgākajiem minēja augusta puča neveiksmīgo valsts apvērsuma mēģinājumu, jo Baltijas valstis tieši puča rezultātā atguva pilnīgu neatkarību.
Ģertrūde Rasnača, pāršķirstījusi savu dienasgrāmatu, pastāstīja par notikumiem Daugavpilī, savu un līdzgaitnieku darbošanos, bet Henrihs Kivlenieks savas atmiņas par notikumiem Kalupē un valstī atspoguļoja rakstiski un nodeva tos Kalupes pagasta pārvaldes vadītājai Inarai Ūbelei.
Riharda Seiļa janvāra notikumu iemūžināto fotogrāfiju izstāde bija kā reāls pierādījums visam teiktajam par notikumiem Rīgā.
Tika lasīti jauniešu eseju fragmenti: Aļonas Jefimovas “Riharda Seiļa atmiņas” un Viktorijas Melnes “Liktenīgā tikšanās”, kur meitene raksta par saviem vecākiem, kas iepazinās tieši barikāžu dienās.
132. Kalupes mazpulcēni lasīja dzeju, bet vīru vokālais ansamblis dziedāja dziesmas par Latviju. Tēja un pīrādziņi bija kā simbols no barikāžu dienām, kas radīja vienotības sajūtu. Katram barikāžu dalībniekam tika uzdāvināta zvaigzne – kā Gaismas Ceļa vēstnesis, kas atgādina, ka visiem kopīgi jāiet uz priekšu ar atvērtu sirdi, spējot sajust, būt un ar pateicību pieņemt visu gaišo, kas ir mūsos un ap mums.
Mums jāiet kopā ar Ceļa Zvaigzni, kas iegūta 1991. gada janvārī. Mēs joprojām esam Ceļā, kurā vēl ir daudz šķēršļu un krustceļu.
Informāciju sagatavoja:
Kalupes pagasta kultūras menedžere Inita Ivdra
