Pieminot 1991.gada barikāžu laiku un traģiskajos notikumos bojā gājušos, katru gadu Kalupē pie ozola tiek iedegts barikāžu ugunskurs. Arī šogad kalupieši, skolēni pulcējās pie šī dižā koka uz tradicionālo pasākumu, ko atklāja Daugavpils novada domes priekšsēdētājas vietnieks, kalupietis Aivars Raščevskis. Svinīgais brīdis – ugunskura iedegšana – tika uzticēts pašam mazākajam 132. Kalupes mazpulcēnam Bernardam Jaunušānam un barikāžu dalībniekam, kalupietim Jānim Krūmiņam.
Pasākuma turpinājumā Kalupes pagasta pārvaldes telpās pulcējās barikāžu dalībnieki, Trešās atmodas aktīvisti, pagasta iedzīvotāji un Kalupes pamatskolas skolēni. Barikāžu dalībniekus un visus klātesošos uzrunāja pagasta pārvaldes vadītāja Ināra Ūbele. Ieklausoties nevardarbīgās pretošanās kustības dalībnieka, Laucesas pagasta iedzīvotāja Jāņa Rasnača un kalupiešu Roberta Kukļa, Henrika Kivlinieka, Jāņa Krūmiņa stāstījumos, var secināt, ka to dienu notikumi vecākās paaudzes atmiņās iegravēti spilgti – katram bija savs ugunskurs, ko centās aizsargāt.
Trešās atmodas nevardarbīgo pretošanos mēdz dēvēt par ,,dziesmoto revolūciju”. Dziedāšana vienoja un uzmundrināja, ļāva tautai labāk apzināties savu spēku. Pasākuma dalībnieki caur dziesmām atcerējās ne tikai janvāra dienas, bet arī atmodas pirmsākumus. Skatoties un klausoties video ierakstus, klātesošie uzzināja, kuras bija tās spēcīgākās dziesmas, kas spēja vienot un dot spēku Latvijai svarīgākajos brīžos. Dažas no tām tika kopīgi izdziedātas, piemēram, Ulda Stabulnieka ,,Tik un tā” ar Māras Zālītes vārdiem, Brigitas un Andra Ritmaņu dziesma ,,Manai tautai”, Eduarda Rozenštrauha,,Zilais lakatiņš” ar Valda Mora vārdiem, Alberta Legzdiņa ,,Es redzēju bāleliņu”, bet pasākuma noslēgumā visi kopīgi nodziedāja Latvijas valsts himnu.
Ielūkoties 1991. gada janvāra notikumos, izjust tā laika noskaņu, emocijas palīdzēja arī Daugavpils fotomākslinieka Teodora Rudāna darbu izstāde, bet smaržīgais speķis ar rudzu maizi un karstā tēja atsauca atmiņā sirmās māmuļas, kuras atbalstīja barikāžu dalībniekus ne vien ar uzmundrinošu vārdu, bet arī ar pašu sarūpēto cienastu.
Barikāžu laiks – tas bija vienotas elpas laiks. Pirms 27 gadiem janvāra aukstumos barikāžu dalībnieki sildīja brīvības puķi. Tā nenosala, un tā dzīvos tik ilgi, kamēr tauta būs gatava to aizstāvēt.
Inita Ivdra
